ES degvielas atbalstu noteiks valstu budžeti

Ceturtdien Briselē noslēdzās ES līderu diskusija par enerģētiku, taču tajā netika sagatavots neviens pasākums, kas palielinātu degvielas piegādes vai pazeminātu cenas (Euronews). Iecere, kas, visticamāk, piesaistīs visvairāk uzmanības, ir kopīgs ES energoresursu iepirkums, kas aptvertu arī citus resursus, ne tikai gāzi. Taču joprojām nav skaidrs, kas tajā piedalītos, kādus energoresursus iepirktu, kā tas notiktu un kad (Eiropas Komisijas skaidrojums). Pašlaik palīdzību sniedz valstu valdības, kas var subsidēt daļu lauksaimnieku, zvejnieku un transporta uzņēmumu izmaksu. Tās apmērs atkarīgs no katras valsts budžeta iespējām.

Oficiālie dokumenti liecina par diskusijām, nevis par sagatavotu pasākumu kopumu. Pārbaudot Eiropadomes sanāksmes lapu 15.10.2026., starp publicētajiem sanāksmes iznākuma dokumentiem bija norādīts tikai dalībnieku saraksts (Eiropadome). Ziņotajā secinājumu projektā esot atbalstīta pagaidu subsīdiju noteikumu pagarināšana un brīvprātīga enerģijas pieprasījuma apvienošana, kā arī citi priekšlikumi (Agence Europe). Šāds formulējums uzdod Eiropas Komisijai izstrādāt ieceres. Tajā nav nosaukts ne pircējs, ne subsīdija, ne ražošanas mērķis.

Kāpēc degviela joprojām ir pieejama, bet maksā vairāk

Cenu spiediens sākas ārpus Eiropas. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem pasaules tirgū trešajā ceturksnī dienā bija pieejams par aptuveni 1,7 miljoniem barelu mazāk dīzeļdegvielas un gāzeļļas nekā gadu iepriekš. Aģentūra šo iztrūkumu saistīja ar karu Irānā, satiksmes traucējumiem Hormuza šaurumā un naftas pārstrādes jaudu zudumu. Eiropas importētāji par tām pašām kravām konkurē ar pircējiem visā pasaulē, tāpēc, piedāvājumam sarūkot, jāmaksā vairāk, lai degvielu turpinātu saņemt.

Tas izskaidro, kāpēc piegādes var būt stabilas, bet cenas — augstas. Eiropas Komisijas Naftas koordinācijas grupa 29.09.2026. ziņoja, ka piegādes saglabājas stabilas, taču Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcas jau strādā gandrīz ar maksimālo jaudu (Eiropas Komisija). Degvielas uzpildes stacijās degviela nav beigusies. Tā pienāk par augstāku cenu, bet rūpnīcas, kas jau strādā gandrīz ar pilnu jaudu, nevar ātri saražot vairāk. Urzulas fon der Leienas sarunās ar naftas pārstrādes uzņēmumiem nav noteikts ne ražošanas mērķis, ne termiņš.

Šāgada degvielas cenu kāpumu neizraisa maksa par oglekļa emisijām. Plānots, ka ES oglekļa emisiju tirdzniecības sistēma ETS2, kas attieksies uz transporta degvielu un apkuri, sāks darboties tikai 2028. gadā (Čehijas valdība).

Ko kopīgais iepirkums deva iepriekšējā reizē

ES jau ir izmēģinājusi kopīgu iepirkumu. Gāzes krīzes laikā platforma AggregateEU apkopoja uzņēmumu pieprasījumu un parādīja piegādātājiem kopējo vajadzību. Pēc tam pircēji līgumus slēdza paši, ārpus platformas. Tātad pieprasījuma un piedāvājuma sasaistīšana nozīmēja pircēja un piegādātāja iepazīstināšanu, nevis pirkumu.

Eiropas Revīzijas palāta nevarēja pārbaudīt, vai šī sistēma nodrošināja lētākus līgumus, jo Eiropas Komisija neredzēja to galīgos nosacījumus (Eiropas Revīzijas palāta). Arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra neatrada pierādījumus, ka platforma būtu nodrošinājusi papildu sašķidrinātās gāzes piegādes Eiropai (aģentūras izvērtējums).

Kad resursu trūkst, šī pieredze kļūst īpaši būtiska. Lielāks pircējs var tikt rindas priekšgalā, taču tas nepalielina barelu skaitu — tikai novirza kravas no citiem pircējiem. Urzulas fon der Leienas iecerē kopīgus līgumus slēgtu izraudzīts operators, taču plānā nav nosaukti dalībnieki (Eiropas Komisijas skaidrojums). Kamēr Komisija nepateiks, vai operators pirks valdību, uzņēmumu vai abu vārdā, nav zināms, kurš uzņemsies atbildību par cenu, piegādi un saistību neizpildi.

Kas maksā par atbalstu

Konkrētākā palīdzība pieejama ar valsts atbalsta noteikumiem — ES atļauju valdībām subsidēt uzņēmumus. Valdības drīkst segt līdz 70 % no pārbaudītā degvielas vai mēslojuma izmaksu pieauguma lauksaimniekiem, zvejniekiem un daļai transporta uzņēmumu (Eiropas Komisijas METSAF noteikumi). Noteikumi pieņemti 29. aprīlī, un to darbība beidzas 31. decembrī (Euronews).

Noteikumu pagarinājums pagaidām ir tikai solījums. Fon der Leiena to apsolīja, taču 15.10.2026. pārbaudītajā Komisijas noteikumu lapā grozījumu vēl nebija (Eiropas Komisijas METSAF noteikumi). Šis atbalsts kompensē atbilstošu uzņēmumu izmaksas. Tas nepazemina cenu degvielas uzpildes stacijās, un parastie autovadītāji to nesaņem.

Rēķinu apmaksā valstu budžeti, jo kopīga ES fonda nav (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Tādējādi vienādas tiesības subsidēt visvairāk palīdz valdībām, kurām ir vairāk līdzekļu. 8. oktobrī Komisija noraidīja Itālijas un Grieķijas lūgumus pēc lielākas fiskālās elastības — plašākām iespējām tērēt vai aizņemties ES budžeta noteikumu ietvaros (Reuters), kā tolaik ziņojām arī mēs (To Brief).

Liela daļa jau iztērētās naudas nav mērķēta uz tiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk. Eiropas Komisijas pavasara prognozē lēsts, ka valstu atbalsta pasākumi enerģētikā sasniegtu 38,6 mljrd. €, ja tie turpinātos līdz gada beigām; aptuveni trīs ceturtdaļas šīs summas būtu vispārējs, nemērķēts atbalsts (Eiropas Komisija). Šādu atbalstu saņem ikviens, kas pērk enerģiju, nevis tikai tie, kurus cenu kāpums skar vissmagāk. Tāpēc paliek mazāk līdzekļu kravu pārvadātājiem un lauksaimniekiem, kam bija paredzēti aprīlī pieņemtie noteikumi.

Samitā netika sagatavots neviens pasākums, kas palielinātu degvielas piegādes Eiropai. Kopīgajam iepirkumam nav skaidri noteiktu dalībnieku, bet atbalsta noteikumu pagarinājumam nav publicēta teksta. Šīs ziemas atbalstu nodrošinās valstu subsīdijas: tās saņems atbilstošie uzņēmumi, nevis autovadītāji, un tā apmērs būs atkarīgs no katras valsts budžeta iespējām. Lai varētu spriest, vai kopīgs degvielas iepirkums ir lietderīgs, Eiropas Komisijai jāpasaka, kas slēgs līgumus un kas garantēs saistības tajos.