ES pārskaita €1.4bn, Krievijas rezerves paliek iesaldētas

Eiropas Komisija 5. augustā paziņoja, ka Ukrainai pārskaitījusi 1,4 mljrd. € peļņā no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem (Eiropas Komisija, Reuters). Pārvietota tiek peļņa, nevis pašas rezerves. Tieši tāpēc naudu var novirzīt Ukrainai, bet instruments paliek ierobežots.

Kā iesaldēti aktīvi rada naudu

Kad ES pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus, obligāciju kuponi un citi maksājumi turpināja ienākt. Tos vairs nevarēja pārskaitīt Maskavai, tāpēc naudas plūsmas uzkrājās centrālajos vērtspapīru depozitārijos — institūcijās, kas glabā vērtspapīrus un nodrošina norēķinus par darījumiem. Uzkrātā nauda pa šo laiku pelnīja procentus.

2024. gadā Padome, kurā dalībvalstu valdības vienojas par ES tiesību aktiem, nolēma šo pēc iesaldēšanas radušos peļņu novirzīt Ukrainai, neaizskarot pamatsummu (EUR-Lex, The Brussels Times). G7 kopējā nostāja paredz, ka pašām rezervēm jāpaliek iesaldētām līdz brīdim, kad Krievija izbeidz agresiju un samaksā par nodarītajiem postījumiem (G7 Apūlijas komunikē). Piektā pārskaitījuma loģika ir tā pati.

Aizdevumu apkalpošana, nevis ieroči

Virsraksts var radīt iespaidu par jaunu ieroču piegādi, taču gandrīz visa summa nonāk aizdevumu atmaksas mehānismā. Komisija norāda, ka 95 % palīdz Ukrainai apkalpot ES un G7 aizdevumus 45 mljrd. € ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas plāna ietvaros. Tikai 5 % tiek novirzīti caur Eiropas Miera mehānismu — ārpus ES budžeta esošu instrumentu militāram atbalstam (Eiropas Komisija, Euronews).

Šis sadalījums ir politiski nozīmīgs. Ungārija vairākkārt bloķējusi vai kavējusi Eiropas Miera mehānisma maksājumus. Novirzot gandrīz visu naudu caur aizdevumu kanālu, ES apiet šo strīdu (Onet/Politico). Vienlaikus tas nozīmē, ka šī daļa galvenokārt apkalpo parādu. Reālais militārais finansējums — atsevišķi 3,47 mljrd. € bezpilota lidaparātiem, raķetēm un iznīcinātājiem — tika atbrīvots 30. jūlijā citā programmā (Eiropas Komisija).

Juridisko risku nes Beļģija

Mehānisms darbojas tik ilgi, kamēr Krievijas rezerves paliek iesaldētas un turpina radīt ienākumus. Abi nosacījumi ir riskanti, un abi lielā mērā koncentrējas Beļģijā, kur Euroclear glabā lielāko daļu iesaldēto aktīvu.

Maskavas tiesa likusi Euroclear samaksāt Krievijas centrālajai bankai aptuveni 200 mljrd. €. Euroclear paziņojis, ka spriedumu pārsūdzēs. Eiropā tas nav izpildāms, bet Maskavai dod juridisku ieganstu vērsties pret Rietumu aktīviem, kas joprojām atrodas Krievijā (Washington Post, The Brussels Times). Atsevišķi Krievijas investori iesnieguši arbitrāžas prasības tieši pret Beļģiju (21news, Le Monde).

Beļģijas ekspozīcija padara redzamāku politisko plaisu ES iekšienē. Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pēc Krievijas uzbrukuma Kijivai, kurā tika bojāta Lietuvas vēstniecība, pieprasīja Krievijas kompensācijas un aicināja veidot starptautiskus zaudējumu reģistrēšanas mehānismus (Delfi). Lietuvas Eiropas Parlamenta deputāts Petrs Auštrevičs peļņas, bet ne pamatsummas izmantošanu nosaucis par politisku neveiksmi (Friends of Europe). Polijas mediji šo daļu vērtē kā noderīgu minimumu, nevis pilnu atbildi (Rzeczpospolita). Vācijas ziņās tā aprakstīta kā ierasti procentu ienākumi; Berlīne publiski nav aicinājusi konfiscēt pamatsummu (Spiegel).

Komisija norāda, ka iesaldētie Krievijas aktīvi kopumā radījuši 8 mljrd. € ārkārtas peļņas. Tā nav publicējusi vienotu uzskaiti, kurā būtu redzams, cik daudz nopelnīts, pārskaitīts, rezervēts un faktiski izmaksāts Ukrainai (Eiropas Komisija). Valdības nesteidzas konfiscēt pašas rezerves, jo rēķinās ar valsts imunitātes tiesvedībām, iespējamu atbildes vēršanos pret Rietumu uzņēmumu aktīviem Krievijā un risku, ka ārpus Rietumiem esošās centrālās bankas pārvērtē rezervju turēšanu eirozonas infrastruktūrā. Pašlaik Eiropadome — valstu un valdību vadītāju līmenis, kas nosaka ES politisko virzienu — izvēlas juridiski piesardzīgāko ceļu: izmantot peļņu, atstāt rezerves iesaldētas un ļaut Beļģijai nest lielu daļu juridiskā riska. Neviens valsts vai valdības vadītājs nav publiski uzņēmies iniciatīvu šo pieeju mainīt.