ES grib liegt aizsardzību vīriešiem no Ukrainas

ES iekšlietu ministri 4. jūnijā Luksemburgā atbalstīja principu, ka Ukrainas vīrieši vecumā no 23 līdz 60 gadiem vairs nebūtu iekļaujami Eiropas ārkārtas bēgļu aizsardzības režīmā. Tā būtu pirmā reize, kad ES kolektīvo aizsardzību sadala pēc vecuma un dzimuma. Neparasti ir tas, ka priekšlikumu atbalsta arī Ukraina. Komisārs Magnuss Brunners žurnālistiem sacīja, ka „to mums prasa arī ukraiņi” (UNN, Euronews).

Ukrainas karastāvoklis šiem vīriešiem liedz izbraukt no valsts. Eiropas ekonomikām viņu darbs ir vajadzīgs. Vienlaikus pašas ES Pamattiesību harta aizliedz diskrimināciju pēc dzimuma un vecuma.

Kas mainītos

Pagaidu aizsardzības direktīva ir ārkārtas mehānisms, kas tika izveidots 2001. gadā un pirmo reizi aktivizēts pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas Ukrainas iedzīvotājiem dod automātiskas uzturēšanās un darba tiesības bez individuālas patvēruma lietu izskatīšanas. Pašlaik režīms attiecas uz 4,33 miljoniem cilvēku. Pieauguši vīrieši veido 26,6 % no šā kopskaita jeb aptuveni 1,15 miljonus (Eurostat).

Aizsardzība beidzas 2027. gada martā. Visas 27 dalībvalstis atbalsta tās pagarināšanu līdz 2028. gadam, taču liels vairākums vēlas, lai jaunajos pieteikumos mobilizācijas vecuma vīrieši vairs netiktu iekļauti. Vīrieši, kuriem aizsardzība jau piešķirta, to nezaudētu (European Commission).

Noteikumu maiņai vajadzīgs kvalificētais vairākums Padomē, kur sēž dalībvalstu valdības: par jābalso 55 % dalībvalstu, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju. Atsevišķai valstij veto tiesību nav. Eiropas Komisijai tuvāko nedēļu laikā jāiesniedz formāls tiesību akta teksts (eurointegration.com.ua).

Plaša koalīcija ar iekšēju pretrunu

Spiedienu vada Vācija un Austrija. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints sacīja, ka Berlīnei ir „šaubas, vai militārā vecuma ukraiņiem būtu jāpiemēro” aizsardzības režīms (Deutschlandfunk). Zviedrijas migrācijas ministrs Johans Forsels formulēja asāk: šiem vīriešiem „būtu jābūt mājās un jācīnās par Ukrainas nākotni un Eiropas brīvību” (GP.se). Čehijas iekšlietu ministrs Metnārs apgalvoja, ka ierobežojumu atbalstot aptuveni 80 % dalībvalstu (CT24).

Spānija un Itālija iebilst. Spānijas iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska paziņoja: „Visiem Ukrainas pilsoņiem jāsaglabā aizsardzība visās ES valstīs” (Euronews). Luksemburga norādīja uz praktisku problēmu: ja valstis atšķirīgi noteiks, kam pienākas aizsardzība, vīrieši, kam vienā valstī atteiks, varēs reģistrēties citā. Tas radītu iekšēju migrācijas loku Šengenas zonā, kur robežkontroles nav (Tageblatt).

Valstis, kas visaktīvāk prasa izslēgšanu, vienlaikus uzņem visvairāk ukraiņu: Vācija 1,27 miljonus, Polija 961 000, Čehija 380 000 (Eurostat, Euractiv). Polija jau veido apvedceļu: CUKR karti, trīs gadu darba atļauju, kas pagaidu aizsardzību pārvērš par parastu uzturēšanās statusu. Čehijā ir līdzīga piecu gadu atļauja. Abas valstis grib paturēt darbaspēku, bet atteikties no humanitārā ietvara, kas šiem cilvēkiem dod plašākas tiesības.

Pamattiesību šķērslis

Eiropas Komisijas nostāja ir mainījusies. Februārī tās pārstāvis uzsvēra, ka režīms „nešķiro sievietes, bērnus un jebkura vecuma vīriešus” (Brussels Signal). Četrus mēnešus vēlāk Brunners izslēgšanu raksturoja kā galveno variantu. Neviena ES institūcija nav publiskojusi formālu juridisku atzinumu par to, vai demogrāfisks izņēmums kolektīvās aizsardzības režīmā ir savienojams ar Pamattiesību hartu, kas aizliedz diskrimināciju tieši pēc šiem kritērijiem (eurointegration.com.ua).

Francija publiski klusē. Tās balsojums ir izšķirošs: bez Parīzes pievienošanās Madridei un Romai šīm trim valstīm nepietiek iedzīvotāju īpatsvara, lai sasniegtu 35 % slieksni kvalificētā vairākuma bloķēšanai. No Francijas pozīcijas būs atkarīgs, vai šis izņēmums kļūs par ES tiesību normu, vai arī Eiropas aizsardzības sistēma saglabās principu, ka cilvēka statuss nav atkarīgs no viņa vecuma, dzimuma vai karā esošas valdības vajadzības pēc mobilizējamiem cilvēkiem.