ES sūtnis saista Turcijas tirdzniecību ar Kipru

Eiropas Komisija gatavojoties iecelt jaunu sūtni Kipras jautājumā. Viņš aizstās Johannesu Hānu, kurš martā atkāpās no amata. Kipras prezidents Niks Hristodulidis pēc sarunām ar Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu sacīja, ka ES pašreizējā mēģinājumā spēlē „visizšķirošāko lomu” (Cyprus Mail). Pati iecelšana ir procedūras jautājums. Īstais pārbaudījums būs cits: vai ES spēj savu ekonomisko svaru pārvērst diplomātiskā ietekmē Eiropas ilgāk iesaldētajā konfliktā.

Ko sūtnis var un nevar darīt

Sūtnis nebūs starpnieks. Sarunas par noregulējumu vada Apvienoto Nāciju Organizācija. ANO sūtne Marija Angela Olgina apmeklē Nikosiju, Ankaru, Atēnas un Briseli, lai sagatavotu iespējamu paplašinātu tikšanos jūlija beigās vai augustā (Yeni Safak). ES sūtņa uzdevums ir cits: savienot ES rīkus ar to, ko varētu dot ANO process.

ES kontrolē piekļuvi muitas savienībai, kuru Turcija vēlas modernizēt, vīzu režīma kritērijus, kurus Ankara cenšas izpildīt, palīdzību Kipras turku kopienai saskaņā ar Regulu 389/2006, kā arī tirdzniecības noteikumus pāri salas sadalošajai līnijai saskaņā ar Zaļās līnijas regulu. 2024. gada aprīlī Eiropadome, kurā dalībvalstu vadītāji nosaka ES politisko virzienu, attiecības ar Turciju aprakstīja kā „pakāpeniskas, samērīgas un atgriezeniskas” (European Council). Sūtnim jāpanāk, lai šī nosacījumu sistēma strādā praksē, ne tikai secinājumu tekstā.

Sūtņa ietekmi noteiks arī institucionālais formāts. Komisijas atbalstīts sūtnis koordinē Komisijas rīkus: tirdzniecības nosacījumus, palīdzību un regulējuma standartus. Pilnvērtīgam ES īpašajam pārstāvim, kuru saskaņā ar ES līgumiem ieceļ Padome, kur lemj ārlietu ministri, būtu plašāks politiskais mandāts. No šīs izvēles būs atkarīgs, cik liela ietekme sūtnim patiešām būs.

Kur ietekme atduras pret robežām

Turcija noraida pašu sarunu pamatu. Ārlietu ministrs Hakans Fidans 15. jūnijā Olginai sacīja, ka Ankara atbalsta divu valstu risinājumu un prasa suverēnu vienlīdzību Kipras turkiem (Yeni Safak). Tas ir tiešā pretrunā ilgstošajam ANO ietvaram, kas paredz vienu atkalapvienotu valsti ar divām pašpārvaldes zonām un kopīgu federālo varu — Kipras grieķu un Kipras turku daļām. Ankara neatzīst Kipras Republiku un salu uzskata par pastāvīgu šķērsli ES un Turcijas attiecībās (CER, Commission Turkey Report 2025).

Kipras turku līderis Tufans Erhirmans novelk citu robežu. Viņš atbalsta ES palīdzību tirdzniecībā, finansējumā un regulējumā, bet uzskata, ka ES nevar sēdēt pie sarunu galda, jo Kipra jau ir dalībvalsts. Brisele šādā gadījumā ir puse, nevis neitrāls starpnieks (Politis).

Trešais šķērslis ir pašā ES. Muitas savienības modernizācijai un vīzu liberalizācijai Turcijai vajadzīga plaša dalībvalstu vienošanās, bet vairākās jomās — vienprātība, kas ļauj bloķēt lēmumu jebkurai valstij. Francija pret Turcijas pilsoņu plašāku piekļuvi vīzām izturas piesardzīgi. Vācija augstu vērtē darba attiecības ar Turciju migrācijas un NATO sadarbības jautājumos un diez vai atbalstīs tikai Kipras vārdā veidotu eskalāciju, kas šīs attiecības bojātu (Tagesschau). Katra galvaspilsēta sūtni atbalsta savā nolūkā. Katram atbalstam ir arī savi griesti.

Kāpēc Nikosija grib piesaistīt Briseli

Hristodulidis uzskata, ka tikai Brisele var sasaistīt progresu Kipras jautājumā ar labumiem, kurus Turcija patiešām vēlas. ANO var sasaukt sarunas. Tā nevar piedāvāt Ankarai bezvīzu ceļošanu vai uzlabotu piekļuvi tirdzniecībai.

Laiks sakrīt ar plašāku pārmaiņu. Kipra strauji paaugstinājusi savu drošības profilu ar ziņotu vienošanos par ārvalstu spēku statusu ar Franciju un ASV ieguldījumiem Pafas aviobāzē (Robert Schuman Foundation, Diplomat Magazine). Šī militārā nozīme dod Nikosijai lielāku svaru, prasot, lai ES nopietnāk uztver tās diplomātiskās prioritātes. Sūtnis ir šī projekta institucionālais slānis.

Iepriekšējā pieredze liek rēķināties ar lēnu virzību. ES vadītais Serbijas un Kosovas dialogs 2013. gadā deva vienošanos, kas joprojām nav pilnībā īstenota. ES īpašais pārstāvis Bosnijā strādā gadiem, kamēr Eiropas Parlaments brīdina, ka reformu joprojām kavē obstrukcija (European Parliament). ES sūtņi var strukturēt darījumus. Panākt to izpildi ir cits jautājums.

Sūtnis var noturēt Kipru Briseles dienaskārtībā un nepieļaut, ka ES un Turcijas attiecību normalizācija aiziet prom no Kipras nosacījumiem. Ja dalībvalstis ļaus Turcijas lietām virzīties uz priekšu bez jēgpilnām piekāpēm Kipras jautājumā, sūtnis kļūs par koordinatoru bez ietekmes. Brisele šādā lomā jau ir bijusi.