ES sūtījumu nodevai vēl nav cenas

Eiropas Parlaments 2026. gada 16. septembrī nobalsoja par visa ES muitas kodeksa aizstāšanu, paredzot apstrādes maksu precēm, ko no valstīm ārpus bloka sūta tieši Eiropas Savienības patērētājiem. Eiropas mediju virsrakstos uzreiz parādījās summas — 2, 7 vai pat 10 € par sūtījumu. Neviena no tām nav ietverta tiesību aktos. Eiropas Komisija maksu nav noteikusi, un summa, aprēķina metode un iekasēšanas kārtība vēl jāprecizē ar pakārtotiem tiesību aktiem, kuru projekti nav izstrādāti (Eiropas Parlaments, EUnews).

Parlaments noteica, kam būs jāatbild muitai, kad ierodas sūtījums. Standarta modelī atbildīgā būs tiešsaistes tirdzniecības platforma, piemēram, Temu, Shein vai AliExpress, nevis pircējs. Platforma kļūs par „uzskatāmo importētāju” un atbildēs par datiem, muitas maksājumiem un atbilstību prasībām (Brussels Times). Maksas iekasēšana jāsāk ne vēlāk kā 2026. gada 1. novembrī, taču tikai tad, kad Eiropas Komisijas īstenošanas sistēma būs gatava.

Divi maksājumi, nevis viens

Šī neskaidrība ir svarīga, jo tagad jānošķir divi atsevišķi instrumenti, kurus lielākā daļa publikāciju sapludina. 3 € vienotas likmes muitas nodoklis, ko kopš 1. jūlija piemēro saskaņā ar Regulu (ES) 2026/382, atcēla iepriekšējo atbrīvojumu, kas ļāva sūtījumiem līdz 150 € vērtībā nonākt ES bez muitas nodokļa. Tas ir muitas tarifs, ko piemēro par katru preču kategoriju sūtījumā, nevis par katru sūtījumu. Sūtījumam ar krekliem un telefona vāciņu var piemērot 6 € muitas nodokli, nevis 3 €. Polijas muitas dati parāda atšķirību: iepriekšējā gadā iestādes noformēja vairāk nekā 26 miljonus sūtījumu, kuros kopumā bija aptuveni 130 miljoni preču kategoriju, tātad vidēji ap piecām kategorijām vienā sūtījumā (Prawo.pl).

Apstrādes maksa ir cits instruments. Tās mērķis ir segt izmaksas, kas muitas iestādēm faktiski rodas, apstrādājot e-komercijas datus, veicot riska analīzi un pārbaudot preces. To piemēros papildus 3 € muitas nodoklim, nevis tā vietā (RTL Belgium). Medijos izplatītie 2 € bija viena no sarunās apspriestajām iespējām. Savukārt 7 un 10 € bija attiecīgi Polijas e-komercijas kameras un Eiropas tekstilrūpniecības asociācijas Euratex lobija prasības (dlaHandlu.pl, Fakt). Neviena no šīm summām nekļuva par likumu.

Robeža pārvietojās, preces neizzuda

3 € muitas nodoklis jau ir pārkārtojis loģistiku. Beļģijas muitas dati liecina, ka jūlijā mazo sūtījumu skaits Ljēžas lidostā gada griezumā samazinājās par 53 %, bet vienkāršoto muitas deklarāciju skaits saruka aptuveni uz pusi (Boursorama/AFP, The Loadstar). Kā jau rakstījām, Nīderlandē saņemto sūtījumu no valstīm ārpus ES skaits jūlijā un augustā samazinājās par 46 % (To Brief). Līdzīgs kritums bija vērojams Slovēnijā un Francijā.

Tomēr Ljēžas lidostas kopējā kravu tonnāža tajā pašā periodā pieauga par 4 % (Aktus-CCI). Standarta kravu deklarāciju skaits palielinājās par aptuveni trim miljoniem. Nīderlandes muita norādīja, ka ārvalstu interneta veikali pārorientējas uz lielapjoma importu un preču glabāšanu ES noliktavās (Euronews). Shein un Temu ap Vroclavu Polijā, kā tiek ziņots, veidojot pasūtījumu izpildes jaudu. Sūtījums, ko no Polijas noliktavas nosūta Vācijas patērētājam, vairs nav imports. Preces joprojām nonāk ES kā lielapjoma krava: tās deklarē, apliek ar nodokļiem un pakļauj muitas kontrolei, bet pēdējais piegādes posms kļūst par iekšzemes piegādi.

Jautājums ir, vai tas uzlabos noteikumu ievērošanas kontroli vai tikai pārvietos to. Uz robežas sūtījumu nodaļās darba apjoms saruks. Vairāk darba nonāks noliktavu pārbaudēs, preču drošuma uzraudzības iestādēs un iekšējā tirgus uzraudzībā.

Kas maksā, kas iegūst

Skaidrākie ieguvēji ir ES mazumtirgotāji. Viņiem bija jākonkurē ar kanālu, kurā tieši importētās preces vispār netika apliktas ar muitas nodokli. Šīs priekšrocības vairs nav. Muitas iestādes tagad var vērsties pie konkrētas atbildīgās puses, platformas, kuras rīcībā ir dati un finanšu resursi, un tām vairs nav jāizseko miljoniem atsevišķu saņēmēju.

Patērētājiem sekas ir grūtāk prognozējamas. Jebkura fiksēta maksa visvairāk sadārdzina lētus pirkumus: 3 € muitas nodoklis vien jau ir 60 % no 5 € vērtas preces, vēl pirms pievienotās vērtības nodokļa. Neviena platforma publiski nav apņēmusies šīs izmaksas segt pati vai atklājusi, kā tā tās pārnesīs uz pircējiem (Tagesschau). Lielās platformas var sadalīt atbilstības izmaksas starp milzīgu darījumu skaitu un ieguldīt noliktavās ES. Mazie pārdevēji no trešajām valstīm to nevar. Reforma varētu izlīdzināt konkurences apstākļus starp ES un ārpus ES esošajiem mazumtirgotājiem, vienlaikus nostiprinot lielāko platformu pozīcijas salīdzinājumā ar mazākiem konkurentiem.

Parlamenta apstiprinātās reformas būtiskākais elements ir atbildības ķēde: platformai jāatbild muitai, Eiropas Komisijai jānosaka maksa, bet tas, cik patērētājam faktiski būs jāmaksā, joprojām nav zināms. Konkrētas piemaksas nosaukšana rada noteiktības iespaidu, ko likums vēl nesniedz.