ES varas pārbīde virzās, veto reforma buksē

Kad ES ārlietu ministri 1.–2. septembrī tikās Drūidsglenā, Viklovas grāfistē, uz pusgadā vienreiz rīkoto Gimnihas sanāksmi — neformālu formātu atklātām diskusijām, nevis saistošiem lēmumiem — uzmanību dalīja divi reformu virzieni (EEAS, The Journal). Abi sola ātrāku un saskaņotāku ārpolitiku. Taču virzīties spēj tieši tā reforma, kas vairāk varas koncentrētu Eiropas Komisijā. Sarežģītākā — nacionālā veto ierobežošana — paliek ieslēgta tajā pašā vienprātības noteikumā, kuru mēģina mainīt.

Kallasai ir amats, bet nav instrumentu

ES ārpolitikas vadītājai, augstajai pārstāvei Kajai Kallasai, teorētiski jākoordinē viss, ko Savienība dara ārpus savām robežām. Praksē nauda un personāls attīstības palīdzībai, aizsardzības industrijai, humānajai palīdzībai un kaimiņattiecību politikai atrodas dažādos Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātos, kurus viņa nevada (Le Monde, Euronews).

Parīze un Berlīne grib šo konstrukciju pārkārtot. Jūlija Francijas un Vācijas ministru padomes secinājumos aicināts reformēt ārējās darbības struktūras, par formālā darba sākšanas brīdi nosaucot oktobra Eiropadomi, kur dalībvalstu līderi nosaka ES politisko virzienu (Elysée, Bundesregierung). Kā tiekot ziņots, risinājums būtu šos instrumentus pietuvināt Kallasai. Vienlaikus tas viņu ciešāk iekļautu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vadības ķēdē (Politico).

Eiropas Ārējās darbības dienests jeb EĀDD — hibrīda struktūra, kurā apvienoti nacionālo diplomātisko dienestu, Komisijas un Padomes sekretariāta elementi — tiktu vairāk koncentrēts uz stratēģiju un militārajām misijām, nevis budžetu un programmu administrēšanu. Tas nozīmētu, ka EĀDD varētu zaudēt kontroli pār naudu, personāla norīkojumiem un darba kārtības veidošanu, pat ja tā vadītāja iegūtu pieeju plašākam instrumentu klāstam (EUPerspectives). Publisks Francijas un Vācijas dokuments nav izplatīts. Tāpēc plāna detaļas joprojām balstās noplūdēs: tās dažādos medijos aprakstītas līdzīgi, bet nav oficiāli apstiprinātas.

Šī reforma var virzīties samērā ātri, jo tai jāgroza 2010. gada Padomes lēmums, ar kuru izveidots EĀDD, nevis ES līgumi (Padomes Lēmums 2010/427/ES).

Veto problēma paliek slēgta

Otrs virziens skar dziļāku jautājumu. 11 valstu neoficiāls dokuments, kuru atbalsta arī Francija, Vācija, Austrija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija, piedāvā rīcības kodeksu pret bloķējošu veto izmantošanu ārpolitikā (ANSA, Euronews). Saskaņā ar ES līgumiem ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem vajadzīga vienprātība: viena valdība var bloķēt sankcijas vai reakciju uz krīzi arī tad, ja pārējās 26 valstis piekrīt (Līguma par Eiropas Savienību 31. pants).

Neoficiālais dokuments mudina plašāk izmantot konstruktīvo atturēšanos — situāciju, kurā valsts paiet malā un nebalso par lēmumu, bet arī to nebloķē. Tajā valdības aicinātas nepadarīt ārpolitikas jautājumus par ķīlniekiem nesaistītās prasībās. Dokuments arī rosina meklēt ceļus uz kvalificētā vairākuma balsošanu, kur lēmums tiek pieņemts ar svērtu vairākumu, nevis visu valstu piekrišanu. Šādam risinājumam ir precedenti: Kipra, Īrija, Austrija un Malta atsevišķos gadījumos ir atkāpušās malā, nevis izmantojušas veto (Euronews).

Taču arī izejai no veto vajag vienprātību. Valstīm, kuras veto aizsargā, pašām jāpiekrīt to vājināt. Tāpēc rīcības kodekss drīzāk ir politisks signāls, nevis izpildāms mehānisms.

Kas maksā

Abi reformu virzieni rada atšķirīgus zaudētājus. Institucionālā pārkārtošana stiprinātu Komisijas priekšsēdētāju kā ārpolitikas vadības centru. Mazākām valstīm tas ir būtiski, jo augstā pārstāve pašlaik ir atbildīga gan dalībvalstu priekšā Padomē, gan Komisijā. Ja ārpolitikas vadītāja vairāk nonāk Komisijas hierarhijā, vājinās starpvaldību kanāls, caur kuru tādas galvaspilsētas kā Tallina vai Dublina paliek klāt lēmumiem, kas tās skar tieši.

Igaunija labi parāda šo spriedzi. Tallina grib ātrāku sankciju koordināciju un publiski norādījusi, ka Ungārija un Slovākija kavējušas svarīgus lēmumus par Ukrainu (Igaunijas valdība). Taču ātrums, kas panākts caur Komisijas hierarhiju, maksā dārgi, ja tas samazina Padomes kanāla nozīmi — vietu, kur mazajām valstīm ir sava balss (ERR).

Veto reforma skartu citus. Kiprai veto ir drošības polise ES un Turcijas jautājumos; tā vājināšana mazai valstij atņemtu spēcīgāko diplomātisko sviru (RIK, Kathimerini). Ungārija veto izmantojusi sankciju pakotņu kavēšanai. Abām valstīm pašreizējā sistēma ir aizsardzība, nevis tikai obstrukcija.

Viklovā lēmumi netika pieņemti, un tāds arī bija formāta mērķis (Irish Times). Nākamā pārbaude būs oktobra Eiropadome. Vislielākās izredzes virzīties uz priekšu ir reformai, kas pārkārto vadības ķēdi, jo tai vajag Padomes lēmumu, nevis līgumu grozīšanu. Brisele, visticamāk, tiks pie kārtīgākas institucionālās shēmas ātrāk nekā pie ātrāka lēmumu pieņemšanas veida.