ES saglabā 3 stundu kompensāciju

Pasažierim, kurš Eiropā pērk vasaras lidojumu, sākumcenai drīz vajadzētu kļūt saprotamākai. Taču ES nav noteikusi, ka katrā biļetē bez maksas jāiekļauj rokas bagāža virs galvas novietojamajā plauktā. Topošā vienošanās saglabā trīs stundu kavējuma kompensācijas principu, bet strīdu par bagāžu pārvērš cenu caurskatāmības kompromisā.

Šī lieta pārbīda spēku līdzsvaru ap Regulu 261 — ES normu, kas aviopasažieriem dod tiesības uz kompensāciju par kavētiem un atceltiem lidojumiem. Reforma sākās ar Eiropas Komisijas 2013. gada priekšlikumu un tikai tagad tuvojas galīgai apstiprināšanai (Komisijas priekšlikums, Parlamenta lieta). Eiropas Parlamentam un Padomei teksts vēl formāli jāapstiprina, tāpēc pašreizējās tiesības pagaidām paliek spēkā (Reuters caur Straits Times).

Pasažieriem paliek trīs stundu noteikums

Galvenais ieguvums pasažieriem ir skaidrs. Kompensācija joprojām sākas pēc trīs stundu kavējuma ierašanās brīdī, ar 250 €, 400 € un 600 € līmeņiem atkarībā no maršruta attāluma un veida (Deutschlandfunk, EU Perspectives).

Šis noteikums nekad nav bijis tikai glīti uzrakstīts likuma pants. Eiropas Savienības Tiesa to izveidoja tādās lietās kā Stērdžena un Nelsona lietas, garus kavējumus pielīdzinot atceltiem lidojumiem tajā daļā, kur pasažieris zaudē vienu un to pašu — laiku (Sturgeon, Nelson).

Aviokompānijas un vairākas valdības gribēja plašāku manevra telpu. Tās prasīja augstākus kavējuma sliekšņus, mazāku finansiālo risku un mazāk automātisku prasību. Parlaments redzamo patērētāju tiesību padarīja par robežu, kuru nepārkāps. Reuters ziņoja, ka Komisija esot piedāvājusi četru stundu slieksni, bet dalībvalstis vēlējušās 500 € griestus, pirms Padome atgriezusies tuvāk pašreizējam kompensācijas modelim (Reuters caur Straits Times).

Vācija un Francija sarunu beigās, šķiet, palīdzēja valdībām atkāpties no aviokompānijām labvēlīgākas pozīcijas. Vācijas mediji ziņojuši, ka Berlīne un Parīze esot atbalstījušas kompromisu, kas saglabā trīs stundu principu, bet Vācijas ministrijas to pašu tekstu skaidrojušas atšķirīgi: viena kā patērētāju aizsardzību, otra kā juridisku skaidrību pārvadātājiem (Zeit, Stern). Polijas prezidentūra atvēra vairāk nekā desmit gadus iestrēgušu lietu, taču Parlamenta svars nozīmēja, ka valdībām pašām būtu jāuzņemas atbildība par atkāpšanos no populāras pasažieru tiesības (Onet).

Vienošanās par bagāžu ir vājāka

Rokas bagāžas jautājumā kompromiss ir trauslāks. Tas, šķiet, aizsargā nelielu somu zem priekšējā sēdekļa; El País min 40 x 30 x 15 cm izmēru. Taču tas nerada vispārējas tiesības katrā tarifā bez maksas ņemt līdzi koferi virs galvas novietojamajā plauktā (El País).

Tā vietā aviokompānijām būtu jāparāda vai jāpiedāvā noklusējuma cena, kurā lielākā rokas bagāža ir iekļauta, vienlaikus ļaujot pasažierim atteikties un izvēlēties lētāku biļeti (Ara). Šī atšķirība izskaidro Spānijas iebildumus. Madride var atbalstīt stingrākas tiesības kavējumu gadījumā un vienlaikus apgalvot, ka ES nav atbildējusi uz grūtāko jautājumu: vai saprātīga rokas bagāža ietilpst pamata pārvadājuma pakalpojumā.

Kā tiekot ziņots, Spānija un Latvija balsojušas pret vienošanos, jo tā negarantē bezmaksas salona koferi. Aviokompānijas to pašu kompromisu lasa citādi: tas saglabā iespēju pārdot lētākus tarifus bez kofera (Europa Press, Democrata).

Īstā cīņa ir par pirmo cenu

Zemo cenu pārvadātāji savu vienotā tirgus piedāvājumu uzbūvēja uz pakalpojumu sadalīšanu: zema sākumcena, pēc tam maksas izvēles par bagāžu, sēdvietu, iekāpšanas karti vai labojumiem. Jaunā pieeja šo modeli neatceļ. Tā mēģina panākt, lai pirmā redzamā cena būtu tuvāka reālajai brauciena cenai. Tas ir būtiski, ja pasažieris vienā tiešsaistes tirgū salīdzina lidojumus no Lisabonas, Varšavas, Milānas un Amsterdamas.

Itālija parāda to pašu problēmu no citas puses. Volotea strīdīgā degvielas piemaksa ar atpakaļejošu spēku, kā tiekot ziņots, bijusi 6–14 € par pasažieri vienā lidojuma posmā, pirms tās piemērošana no 10. jūnija apturēta. Šis gadījums parādīja, cik ātri biļetes cena zaudē nozīmi, ja izmaksas parādās pēc pirkuma (QuiFinanza, Altroconsumo).

Aviokompānijām joprojām ir izmaksu arguments. Nozares avoti min aptuveni 8 mljrd. € gadā saskaņā ar ES Regulu 261 un brīdina, ka vienkāršākas prasības varētu izmaksas palielināt (Money.pl). Kompromiss uz šo argumentu atbild citādi: ja pārvadātāji pārliek traucējumu izmaksas uz pasažieriem, pasažieriem nav jāiztur juridisks maratons, lai atgūtu naudu, kas viņiem jau pienākas.

Galīgais teksts vēl būs svarīgs. Ziņojumi atšķiras par to, vai aviokompānijām prasību materiāli būs jānosūta 48 vai 96 stundu laikā, un daļai tālo lidojumu kompensācijas detaļu drošus secinājumus varēs izdarīt tikai pēc pieņemtā akta publicēšanas (EU Perspectives, Marketscreener). Nākamais solis ir formāla apstiprināšana. Pēc tam būs redzams, vai aviokompānijas caurskatāmību uztvers kā jaunu minimumu vai tikai pievienos vēl vienu ekrānu biļetes pirkšanas ceļā.