ES atveseļošanas naudai tuvojas termiņš

ES finanšu ministri šonedēļ pavirzīja uz priekšu divas lietas. Viena noteiks, vai dalībvalstis saņems naudu. Otra — kurš turpmāk kontrolēs Eiropas finanšu noteikumus.

Steidzamākais jautājums bija pārskatīto atveseļošanas plānu apstiprināšana deviņām dalībvalstīm, tostarp Kiprai, Lietuvai, Somijai, Vācijai, Ungārijai un vēl četrām valstīm (Cyprus Mail). Otrs jautājums ir ilgāks un politiski smagāks: Īrijas premjerministra vietnieks Saimons Heriss, kurš vadīja sanāksmi Īrijas prezidentūras laikā ES Padomē, panācis, pēc viņa teiktā, vienprātīgu atbalstu tam, lai līdz oktobrim vienotos par sarunu pozīciju daļējai ES finanšu uzraudzības centralizācijai (RTÉ).

Līgums ir apstiprināts. Nauda vēl nav.

ES Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF) darbojas kā līgums, nevis kā automātisks maksājums. Valsts iesniedz reformu plānu, Eiropas Komisija un ES Padome to apstiprina, bet nauda tiek izmaksāta tikai pēc konkrētu atskaites punktu izpildes: pieņemtiem likumiem, izveidotām institūcijām, īstenotiem projektiem (EUR-Lex, ECA). Pārskatīta plāna apstiprināšana nozīmē, ka tiek atjaunināts valsts solījumu saraksts. Tā pati par sevi neatbrīvo naudu.

Šī atšķirība tagad kļūst izšķiroša, jo RRF tuvojas beigām. Visi atlikušajiem atskaites punktiem jābūt izpildītiem līdz 2026. gada 31. augustam, maksājumu pieprasījumi jāiesniedz līdz 30. septembrim, bet pēdējie maksājumi jāveic līdz gada beigām. Pēc tam neizmantotā nauda pazūd neatgriezeniski (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests).

Kipra parāda plaisu starp apstiprinājumu un izpildi. Finanšu ministrs Makis Keravns devās uz Briseli ar atjauninātu plānu, taču parlamentam Nikosijā vēl jāpieņem likums par jaunas uzņēmējdarbības attīstības institūcijas izveidi. Ja līdz augusta beigām netiks iecelta tās valde, riskam pakļauti aptuveni 50–69 milj. € grantu (Philenews).

Rumānija nav starp deviņām valstīm, kuru pārskatītie plāni tikko apstiprināti, taču tā ir brīdinājuma piemērs, kā šī problēma izskatās lielākā mērogā. Bukareste jau zaudējusi aptuveni 500 milj. € neveiksmīga maksājuma pieprasījuma dēļ, un vēl 8,7 mljrd. € ir atkarīgi no tā, vai parlaments līdz augusta beigu termiņam spēs pieņemt deviņus atlikušos likumus (Digi24, Romania Insider). Jūnija sākumā gan Rumānijai, gan Kiprai mazāk nekā puse atskaites punktu bija novērtēti kā izpildīti (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests).

Kam nonāk maksas — un vara?

Otrs jautājums dzīvos ilgāk par RRF termiņu. Mērķis ir vienkāršs: panākt, lai uzņēmumam vienā ES valstī būtu vieglāk piesaistīt naudu no ieguldītājiem citā. Pašlaik Eiropas kapitāla tirgi ir sadalīti 27 nacionālās sistēmās, katrai ar savu uzraugu, noteikumiem un maksām. Tirgu integrācijas un uzraudzības pakete (MISP) ir likumdošanas mēģinājums šīs sistēmas savienot (Īrijas prezidentūra).

Par principu iebildumu ir maz. Strīds ir par to, kurš ko uzraudzīs. MISP varētu pārcelt lielu fondu grupu uzraudzību no nacionālajiem regulatoriem uz ESMA — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi Parīzē, kas koordinē vērtspapīru tirgu regulējumu ES mērogā (WealthBriefing). Tas nozīmētu, ka regulatīvās maksas, ko uzņēmumi maksā savam uzraugam, plūstu uz ESMA, nevis uz nacionālajām iestādēm.

Pārrobežu emitentiem un lielākiem ieguldītājiem mazāka sadrumstalotība nozīmētu zemākas atbilstības izmaksas un labākus tirgus datus (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Mazajiem finanšu centriem tas ir tiešs drauds budžetam. Maltas finanšu regulators MFSA pagājušajā gadā strādāja ar 1,3 milj. € deficītu, lai gan regulatīvajos ieņēmumos saņēma aptuveni 25,6 milj. € (The Shift News). Ja ESMA pārņems lielāko fondu grupu uzraudzību, attiecīgās maksas aizies uz Parīzi, bet nacionālā līmenī palikušās uzraudzības izmaksas nepazudīs. Luksemburgas CSSF, kas pārrauga vienu no lielākajām fondu nozarēm Eiropā, saskaras ar līdzīgu aprēķinu no citas pozīcijas: tai ir mērogs, lai šādu pārdali izturētu, taču katra funkcija, kas pāriet uz Parīzi, samazina tās lomu (CSSF).

Heriss oktobri nosauca par mērķi, līdz kuram valdībām jāvienojas par kopīgu pozīciju. Tas atvērtu sarunas ar Eiropas Parlamentu par galīgo likumu (ES Padome). Šis termiņš parādīs, vai valdības pieņem darījumu: dziļāki kapitāla tirgi apmaiņā pret regulatīvās varas pārcelšanu no nacionālajām galvaspilsētām uz Parīzi.

ES plānu apstiprināšana ir vieglākā daļa. Izpilde nozīmē atteikšanos vai nu no naudas, vai no daļas nacionālās kontroles. Atveseļošanas fondu gadījumā deviņām valdībām ir aptuveni septiņas nedēļas, lai pierādītu paveikto, citādi nauda pazudīs. Finanšu uzraudzībā 27 valdības šonedēļ atbalstīja integrāciju, vienlaikus turoties pie svirām, kas tirgus joprojām notur nacionālos ietvaros. Pirmajai sacīkstei ir stingrs termiņš. Otrajai — noturīgāks šķērslis.