ES noraida Grieķijas un Itālijas prasību pēc atkāpes

Grieķija un Itālija lūdza ES atļaut tām pārsniegt saskaņotos budžeta izdevumu griestus, lai mazinātu ziemas enerģijas rēķinu slogu. Pēc eirozonas finanšu ministru tikšanās 8. oktobrī Eiropas Komisija pret šo prasību iebilda (Reuters). Komisija atbalstījusi šaurāku izņēmumu — papildu izdevumus ieguldījumiem, kas ilgtermiņā mazina fosilā kurināmā importu. Atbalstam pašreizējo rēķinu apmaksai joprojām jāiekļaujas katras valsts noteiktajos izdevumu griestos.

Divas vēstules, viens arguments

Premjerministri Kirjaks Micotakis un Džordža Meloni abi vērsās pie Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas. Micotakis argumentē, ka, enerģijai sadārdzinoties un Grieķijai iekasējot vairāk pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nekā plānots, Atēnām būtu jāļauj daļu šo papildu ieņēmumu novirzīt īslaicīgam, mērķētam atbalstam, nepārsniedzot izdevumu griestus (Grieķijas premjerministrs). Viņš minējis zvejniekus kā vienu no grūtībās nonākušajām grupām, taču nav publiskojis ne atbalsta izmaksas, ne saņemšanas kritērijus.

Itālijas finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti izteicis līdzīgu argumentu. Viņš norāda, ka Romas izdevumu mērķi esot saskaņoti, pieņemot 1,8 % inflāciju, taču septembrī tā sasniegusi 4,1 %. Džordžeti vēlas, lai ES, vērtējot budžeta prasību izpildi, ņemtu vērā šo starpību (Reuters). Roma jau iepriekš esot apsvērusi iespēju papildu nodokļu ieņēmumus novirzīt degvielas atbalstam (To Brief).

Politiskais spiediens ir saprotams. Eirozonā enerģijas cenas septembrī bija par 18,8 % augstākas nekā gadu iepriekš (Eurostat). Tas palīdz saprast, kāpēc ministri vēlas rīkoties, taču neparāda, cik papildu PVN ieņēmumu guvusi Atēna vai cik liela rīcības brīvība ir Romai. Neviena valdība šos skaitļus nav publiskojusi.

Ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis atbildēja, ka ES nevarot pastāvīgi ieviest jaunus fiskālās elastības veidus, taču Komisija abus lūgumus izskatīšot rūpīgāk (ANSA).

Kāpēc lielāki nodokļu ieņēmumi nepaaugstina izdevumu griestus

ES budžeta noteikumi ierobežo to, cik strauji drīkst augt „neto izdevumi”. Vienkāršoti — tie ir valdības izdevumi, no kuriem atskaitīti procentu maksājumi. Katras valsts izdevumu trajektoriju vairākiem gadiem saskaņo ar ES Padomi, kurā darbojas dalībvalstu finanšu ministri.

Griestu aprēķinā ņem vērā tikai izdevumus, nevis ieņēmumus. Ja enerģijas sadārdzināšanās dēļ pieaug PVN ieņēmumi, izdevumu griesti paliek nemainīgi. Šādi tiek ierobežota iespēja viena gada neplānotos ieņēmumus pārvērst ilgstošos izdevumos. Džordžeti iebildums ir pretējs: ja cenas aug straujāk, nekā plānots, ar iepriekš noteiktajiem izdevumiem var finansēt mazāk.

Valdības joprojām var finansēt atbalstu enerģijas rēķiniem, taču tam jāiekļaujas esošajā izdevumu trajektorijā (Eiropas Komisijas dienestu dokuments). Atēnām un Romai ir divas iespējas. Ja atbalsts iekļaujas griestos, budžetā jāmazina vai jāatliek citi izdevumi. Ja tas tos pārsniedz, vajadzīgs ES apstiprinājums, un papildu izdevumus, visticamāk, segtu ar aizņēmumiem, kas būs jāatmaksā nākotnes nodokļu maksātājiem.

Briseles atbalstītais izņēmums

Apstiprināmais risinājums balstās uz valsts izņēmuma klauzulu — jau esošu noteikumu, kas ļauj valstij uz laiku tērēt vairāk, nekā paredzētā izdevumu trajektorija. Augustā Eiropas Komisija šo iespēju attiecināja ne tikai uz aizsardzību, bet arī uz projektiem, kas ilgtermiņā mazina atkarību no fosilā kurināmā importa (Komisijas vadlīnijas). Grieķijai pieļaujamajos izdevumos ietilpst, piemēram, siltumsūkņi (Komisijas ieteikums par Grieķiju).

Papildu iespējas apmērs ir neliels: līdz 0,3 % no IKP gadā un kopumā līdz 0,6 % laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam (Komisijas vadlīnijas). IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir gada laikā ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība.

Šāds finansējums nonāk pie citiem saņēmējiem. Siltumsūkņa uzstādīšanas atbalstu vispirms saņem mājsaimniecības un uzņēmumi, kas var pasūtīt šos darbus, kā arī to veicēji. Īrniekam, kurš šoziem saņem lielu rēķinu, tuvākajā laikā no šāda atbalsta būs mazs ieguvums.

Apstiprināšana vēl turpinās. Grieķijas jautājums iekļauts finanšu ministru šodienas sanāksmes darba kārtībā; formālo lēmumu pieņem ministri (ECOFIN darba kārtība). Eiropas Komisija ieteikumu par Itāliju sniedza 8. oktobrī (Komisijas ieteikums par Itāliju), tāpēc Roma vēl gaida ES Padomes lēmumu.

ES vadītāji enerģijas atbalstu apspriedīs samitā 15.–16. oktobrī (Antoniu Koštas uzaicinājums). Datums, kad Komisija un Padome lems par plašākajiem Grieķijas un Itālijas lūgumiem, vēl nav noteikts. Pašlaik Komisija atbalsta papildu iespēju finansēt atbilstošus enerģētikas ieguldījumus, taču vēl vajadzīgs formāls apstiprinājums. Neviena valdība nav panākusi papildu izdevumu iespēju tūlītējam atbalstam rēķinu apmaksai. Tāpēc jebkurš Atēnu vai Romas atbalsts šajā ziemā jāfinansē no jau ieplānotajiem izdevumiem.