ES riskē ar €90 miljardiem reparācijās

ES nepaņēma 3,2 miljardus eiro no Krievijas iesaldētajiem kontiem un nepārskaitīja tos Kijivai. 25. jūnijā Eiropas Komisija izmaksāja šo summu kā pirmo daļu no 90 miljardu eiro aizdevuma Ukrainai (Eiropas Komisija/EĀDD). Nauda nāca no ES aizņemšanās obligāciju tirgos. Iesaldētajām Krievijas rezervēm šajā shēmā ir palīgfunkcija, bet īstais finanšu risks pāriet uz ES dalībvalstīm. Joprojām nav atrisināts, kurš sedz zaudējumus, ja Krievija Ukrainai nekad nesamaksā kompensāciju.

Kā aizdevums patiesībā darbojas

ES piesaista naudu, pārdodot obligācijas investoriem, un pēc tam aizdod šos līdzekļus Ukrainai. Aizdevuma nosacījumi ir neparasti. Ukraina pamatsummu atmaksā tikai tad, ja Krievija nākotnē samaksā kara reparācijas vai citu kompensāciju. Juristi to sauc par „limited recourse” jeb ierobežotas regresa prasības aizdevumu. Vienkāršāk: ja Krievija nemaksā, zaudējumi paliek aizdevējam (White & Case).

Iepriekšējais, tiešākais plāns nodot Krievijas rezerves Ukrainai sabruka juridisku iebildumu un politiskas pretestības dēļ ES iekšienē (Euronews). Kompromiss ir trīs soļu konstrukcija. Vispirms tiek iesaldētas Krievijas Centrālās bankas rezerves, aptuveni 210 miljardi eiro, kas galvenokārt naudas un vērtspapīru veidā glabājas Eiropas finanšu iestādēs. Krievija tās nevar pārvietot vai izmantot, taču juridiski īpašumtiesības saglabājas.

Otrkārt, tiek nošķirti procenti un ieguldījumu ienākumi, ko šīs rezerves rada, kamēr tās ir iesaldētas. ES regulas paredz, ka šie ienākumi jānodala un jānovirza Ukrainas atbalstam (Eiropas Komisija/EĀDD, Ashurst). Treškārt, šo ienākumu izmanto, lai palīdzētu segt procentus, ko ES maksā par obligācijām, ar kurām finansēts aizdevums. Komisija norāda, ka Ukrainai jau piešķirti 3,8 miljardi eiro no šādiem ieņēmumiem (Eiropas Komisija/EĀDD).

Ar šiem ienākumiem nepietiek visam. ES dalībvalstis par kopīgā parāda apkalpošanu maksā aptuveni 3 miljardus eiro gadā (Euronews). Turklāt ieņēmumu plūsmai ir iebūvēts vājums: tā sarūk, kad krītas procentlikmes. Eiropas Centrālā banka (ECB), kas nosaka procentlikmes eirozonā, likmes jau samazina. Tas, visticamāk, nozīmē, ka iesaldētās rezerves laika gaitā pelna mazāk, lai gan precīzs pārneses ātrums nav skaidrs.

Beļģija atrodas riska centrā

Lielākā daļa iesaldēto Krievijas rezervju glabājas „Euroclear” sistēmā. Tas ir Beļģijā bāzēts uzņēmums, kas nodrošina pārrobežu finanšu darījumu norēķinus. Kad obligācijas vai akcijas pāriet no vienas valsts investora pie citas valsts investora, „Euroclear” ir starpnieks. Šāda koncentrācija Beļģijai rada īpašu ievainojamību.

Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers brīdinājis, ka rezervju pilnīga konfiskācija, proti, pamatsummas, nevis tikai ienākumu pārņemšana, būtu ekspropriācija bez mūsdienu precedenta un varētu graut uzticēšanos „Euroclear” un eiro starptautiskajam statusam (Ground News). Beļģija prasa, lai pirms tālākiem soļiem juridiskais risks tiktu sadalīts starp visām dalībvalstīm.

Šis risks jau kļūst konkrēts. Krievijas Centrālā banka ES Vispārējā tiesā Luksemburgā apstrīdējusi rezervju iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku, argumentējot, ka tā pārkāpj īpašuma tiesības un valsts imunitāti (Ashurst). Ja tiesa sašaurinās ES juridisko pamatu iesaldēšanai, līdzšinējais nošķīrums starp „ienākumu izmantošanu” un „pamatsummas neaizskaršanu” var izjukt. Pirmās sekas tad izjustu Beļģija.

Kas iegūst, kurš maksā

Ukraina ir tūlītējā ieguvēja. Premjerministre Jūlija Sviridenko apstiprinājusi, ka 3,2 miljardi eiro jau ir valsts budžetā un tiek izmantoti publiskā sektora algu un pensiju finansēšanai (Ukrainska Pravda). Šogad gaidāmi vēl divi maksājumi: 3,7 miljardi eiro septembrī un 1,45 miljardi eiro pirms decembra (PubAffairs).

Rēķins pāriet uz ES nodokļu maksātājiem, ja mehānisms nedarbojas. Atmaksa ir atkarīga no Krievijas reparācijām, kas var nekad nepienākt. Ienākumi no iesaldētajiem aktīviem ir atkarīgi no procentlikmēm, kas turpina krist. Juridiskais pamats ir atkarīgs no tiesas lēmuma, kas vēl nav pieņemts. Tāpēc Eiropa pagaidām nav izveidojusi reparāciju mehānismu ar skaidru gala iznākumu. Tā ir izveidojusi aizdevumu, kuru var nākties klusi nest pašiem Eiropas budžetiem.