ES vēl neatklāj 1,646 sankciju mērķu vārdus

ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī vienojās noteikt sankcijas 1 646 ar Krieviju saistītām personām un uzņēmumiem (Kyiv Independent, Defence24). Paredzēts, ka ārlietu ministri sankcijas pieņems 12. oktobrī. Sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu nosaukumus publiskos tikai tad (Euronews). Saskaņā ar jauno sarakstu pagaidām nekādi aktīvi nav iesaldēti. Sankciju iedarbība būs atkarīga no tā, vai tās skars piegādātājus un maksājumu kanālus, kas nodrošina Krievijas ieroču ražošanu.

Pret ko vērsts saraksts

Lielākā daļa sarakstā iekļauto ir Krievijas ieroču ražotāji un to piegādātāji. Vēl 77 personas ir saistītas ar Krievijas Valsts domes vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās. Valsts dome ir Krievijas parlamenta apakšpalāta. Šajā grupā ir kandidāti un amatpersonas, kas organizēja balsošanu (Defence24). Šīs sankcijas vēršas pret Maskavas pretenzijām pārvaldīt okupētās teritorijas. Pārējais saraksts ir vērsts uz Krievijas spēju turpināt karu mazināšanu.

Sarakstu sagatavoja Eiropas Ārējās darbības dienests. Diplomāti aģentūrai Reuters esot teikuši, ka vairāk nekā puse ar ieroču ražošanu saistīto ierakstu attiecoties uz ballistiskajām raķetēm — no pētniecības laboratorijām līdz raķešu degvielas un dzinēju ražotājiem (Reuters). Šos apgalvojumus pagaidām nevar pārbaudīt: saraksta pielikums ar konkrēto mērķu nosaukumiem vēl nav publicēts.

Ja ministri sankcijas pieņems, tā būs plaša vēršanās pret Krievijas ieroču rūpniecību, ko amatpersonas solīja augustā (To Brief).

Ko nozīmē iekļaušana sarakstā un kad sankcijas stājas spēkā

Vēstnieki tikās Pastāvīgo pārstāvju komitejā (Coreper), kas sagatavo lēmumus ES dalībvalstu ministriem. Viņu vienošanās ir politiska, bet tai vēl nav juridiska spēka. Lai sankcijas pieņemtu, vajadzīgs visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts. Tāpēc jebkura dalībvalsts vēl var tās nobloķēt, pirms sākas aktīvu iesaldēšana (Council).

Kad sankcijas stājas spēkā, ES teritorijā jāiesaldē visi sankcijām pakļautās personas vai uzņēmuma aktīvi, kas tam pieder vai ir tā kontrolē. ES nedrīkst šim mērķim tieši vai ar starpnieku palīdzību nodot naudu vai citus saimnieciskos resursus (EUR-Lex).

Šos ierobežojumus katrā dalībvalstī īsteno bankas, uzņēmumi un muitas amatpersonas. Tās nevar pārbaudīt darījumus pēc mērķu nosaukumiem, kurus vēl nav redzējušas.

Kur sankcijas var radīt spiedienu

Iepriekšējās sankciju kārtas rāda, ka Krievija pielāgojas, nevis paliek bez vajadzīgajām precēm. Kyiv School of Economics uzskaita elektroniskās komponentes un darbgaldu veidus, kas Krievijai ieroču ražošanā vajadzīgi visvairāk. Saskaņā ar organizācijas ziņojumu par 2026. gada otro ceturksni Ķīna piegādāja aptuveni 75 % no Krievijas uzrādītā šo preču importa (KSE). Jaunajam sarakstam tas nozīmē, ka ietekme var būt ierobežota: ja Krievijas raķešu rūpnīca detaļas pērk Ķīnā un norēķinās ar Krievijas banku, ar tās nosaukuma publicēšanu Briselē vien būs par maz.

Lielāks spiediens var skart tos, kas pārvieto preces. Somijas muita izmeklē gadījumu, kurā hidrauliskās iekārtas aptuveni 5,9 milj. € vērtībā esot sūtītas uz Krieviju, dokumentos par galamērķiem norādot Kazahstānu un Turciju (Somijas muita). Tā ir izmeklēšanas versija, nevis tiesā pierādīts fakts, un lieta nav saistīta ar jauno sarakstu. Tomēr tā parāda vienu ceļu, ko sankcijas varētu pārtraukt: preču pārvadāšanu caur trešajām valstīm ar dokumentiem, kas slēpj to patieso galamērķi.

Saraksta kopējais skaits pats par sevi maz pasaka par sankciju ietekmi. Ja pielikumā galvenokārt būs Krievijas rūpnīcas, kurām nav bankas kontu, klientu vai partneru Eiropā, aktīvu iesaldēšanai būs mazs tvērums, lai cik garš būtu saraksts. Ja tajā būs tirdzniecības uzņēmumi, kravu pārvadātāji un maksājumu starpnieki, kas paļaujas uz Eiropas bankām un pircējiem, Krievijai raķešu ražošanas līnijas apgādāt varētu kļūt lēnāk un dārgāk. Pagaidām valdības vienojušās par lielu skaitu. Vai izvēlēti pareizie mērķi, kļūs skaidrs tikai pēc nosaukumu publicēšanas.