ES pērk ietekmi Grenlandē

Urzula fon der Leiena nedēļas nogalē ieradās Grenlandē ar, kā tiekot ziņots, 200 miljonu eiro paketi 2026. un 2027. gadam. Nauda paredzēta satelītsakariem, zemūdens kabeļiem, datu centriem, atjaunīgajai enerģijai un kritiski svarīgām izejvielām (EU Perspectives, Le Figaro). Vizīte notika pēc vairākiem mēnešiem, kuros Donalds Tramps publiski izteica pretenzijas uz salu. Fon der Leiena to nosauca par ģimenes solidaritāti (Brussels Times). Taču pašai naudai jāiziet cauri skaidrākam sadalījumam, pirms šis solidaritātes stāsts kļūst pārliecinošs.

Trīs naudas grozi, viens vēl tikai uz papīra

200 miljoni eiro ir jauni izdevumi diviem gadiem. Tie nāk klāt 225 miljoniem eiro, kas Grenlandei jau paredzēti pašreizējā ES budžetā caur finansēšanas kanālu teritorijām, kuras ir saistītas ar dalībvalstīm, bet pašas neatrodas ES (EU-OCT Partnership).

Aiz abām summām ir vēl trešā un lielākā. Eiropas Komisija nākamajā daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam Grenlandei piedāvājusi 530 miljonus eiro (European Parliament Legislative Train, EUR-Lex COM(2025)599). Šim priekšlikumam vēl vajadzīgs visu 27 ES valdību vienbalsīgs apstiprinājums. Kopā visas trīs summas tuvojas miljardam eiro, bet tikai pirmā ir jauna nauda; otrā jau bija apsolīta, savukārt trešā vēl nav kļuvusi par saskaņotiem izdevumiem.

ES ar šo naudu nepērk derīgos izrakteņus. Tā pērk priekšnoteikumus, kuros vēlāk varētu rasties piekļuve izrakteņiem, infrastruktūrai un politiskai uzticībai. Komisārs Jozefs Sīkela Arktikas forumā to formulēja tieši: Eiropa vēlas „stiprināt Arktikas kopienu spēju lemt pašām un šos lēmumus atbalstīt ar investīcijām” (IEU Monitoring).

Kāpēc derīgie izrakteņi vēl ir tālu

Grenlandē atrodas 25 no 34 kritiski svarīgajām izejvielām, kuras ES uzskata par stratēģiski nozīmīgām, tostarp retzemju elementi, grafīts un molibdēns (European Sustainable Energy Week). Uz papīra potenciāls ir liels. Taču Wood Mackenzie brīdina, ka realitāte ir daudz lēnāka: salā nedarbojas neviena retzemju elementu raktuve, bet polārie apstākļi, infrastruktūras trūkums un regulatīvie ierobežojumi nozīmē vairāku gadu kavēšanos, pirms tāda varētu sākt darbu (Wood Mackenzie). Pašlaik Grenlandē darbojas tikai divi ieguves projekti — anortozīta un zelta ieguve (CSIS).

Grenlandes ārlietu ministrs Mūte Bourups Egeds Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja, ka aptuveni 60 % Grenlandes zemes dzīļu joprojām nav kartēti un teritorijas 56 000 iedzīvotāju dzīvo apdzīvotās vietās bez autoceļu savienojumiem. Viņa vēstījums Briselei bija skaidrs: Eiropas investīcijām jānāk kopā ar Eiropas uzņēmumiem, kas ir gatavi pirkt Grenlandē saražoto. „Ja nav Eiropas uzņēmumu, ir citi interesenti” (Demócrata).

Kvanefjeldas retzemju elementu iegula parāda ierobežojumu no pašas Grenlandes puses. Projekts bloķēts Grenlandes urāna regulējuma dēļ, un tas rāda, ka globāls pieprasījums nepārspēj vietējo vides tiesību aktu spēku (Wood Mackenzie). Arī Eiropas ieguves nozares uzticamībai jāiztur savs pārbaudījums: Zviedrijā LKAB plānotā retzemju elementu raktuve pie Kirunas apdraud sāmu kopienas pēdējo ziemeļbriežu migrācijas koridoru un vairākkārt izpelnījusies ANO kritiku (SVT).

Atbalsta punkts, nevis piekļuve

Finansējuma vizīte sakrita ar militāru signālu. Somijas spēki piedalījās Dānijas vadītajās mācībās Arctic Endurance 26, kurās trenē Grenlandes aizsardzību kopā ar Francijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Islandes un Beļģijas karavīriem (Yle). Mācības šogad Vašingtonā izraisīja neapmierinātību; Somijas aizsardzības ministrs tās raksturoja kā normālu sabiedroto darbību (Iltalehti). Kopā vizīte un mācības rāda, ka Eiropas valdības cenšas padarīt Grenlandi grūtāk izmantojamu kā ASV darījumu objektu.

Grenlande nav ES dalībvalsts. Tā pēc referenduma par zivsaimniecības politiku 1985. gadā izstājās no Eiropas Kopienas. Taču grenlandiešiem ir Dānijas pilsonība, tātad arī ES pilsonība, un Dānija Dānijas Karalistes ietvaros joprojām atbild par Grenlandes aizsardzību (European Parliament Think Tank, Verfassungsblog).

Brisele var finansēt, mazināt investoru risku un piedāvāt projektus. Tā nevar komandēt Grenlandes resursus. Fon der Leienas vizītes laikā vēl nebija publiskots detalizēts, pa pozīcijām sadalīts plāns, izmaksu grafiks vai iepirkumu noteikumi ziņotajiem 200 miljoniem eiro (European Commission Representation in Denmark). Deklarācija ir parakstīta. Līdz brīdim, kad premjera Jensa Frederika Nīlsena valdība pieņems projektus, atļaujas un pircējus pēc Grenlandes noteikumiem, Brisele būs nopirkusi vietu pie galda, nevis piekļuvi salas resursiem.