EU €50m Melnās jūras centram trūkst brīdināšanas kanāla

Eiropas Komisija apsolījusi līdz 50 milj. € Rumānijas un Bulgārijas kopīgi vadītam jūras drošības centram. No 2027. gada tam paredzēts pamanīt draudus jūrā un izplatīt brīdinājumus (Eiropas Komisijas brīfings, BTA). Publiskajā plānā skaidrots, kā iestādes apvienos savāktos novērojumus. Taču tajā nav pateikts, kurš brīdinās kuģa kapteini un kurš varēs rīkoties pēc brīdinājuma. Šī nepilnība kļuva uzskatāma, kad Francijas patruļlidmašīna aptuveni stundu pirms jūras dronu trieciena brīdināja konteinerkuģi, taču tas tik un tā nogrima (Reuters).

Urzula fon der Leiena par finansējumu paziņoja Bukarestē 9. novembrī (paziņojums Bukarestē); par to ziņojām jau toreiz (To Brief). Centrs būtu civilās pārvaldes vadīts tīkls, kas apkopotu dažādu valstu iestāžu novērojumus par kuģu satiksmi un zemūdens kabeļiem (ES īstenošanas ziņojums).

Centra darbības detaļas vēl nav zināmas. Uz žurnālista jautājumu, no kurienes nāktu 50 milj. € un kam tos piešķirtu, Eiropas Komisijas pārstāvis atbildēja vien, ka sīkāka informācija sekošot. Viņš piebilda, ka kopīga darba grupa tagad izstrādāšot centra darbības kārtību (Eiropas Komisijas brīfings). Publiski nav nosaukts ne finansējuma saņēmējs, ne budžets, no kura to piešķirs, ne cilvēki, kas strādās centrā.

Ko viens brīdinājums varēja un ko nevarēja panākt

28. oktobrī Francijas patruļlidmašīna, kas darbojās no Rumānijas Konstancas ostas, pamanīja jūras dronus, kuri devās uz Contship Jet, konteinerkuģi, ko pārvalda Grieķijas uzņēmums. Tā brīdināja kuģi un citus tuvumā esošos kuģus (Francijas Aizsardzības ministrija). Bulgārijas Aizsardzības ministrija norāda, ka informācija esot nonākusi arī Bulgārijas Jūras spēku operāciju centrā, no kura komandieri vada valsts kuģu darbību jūrā (Bulgārijas Aizsardzības ministrija).

Droni tomēr trāpīja kuģim. Visi 18 apkalpes locekļi tika izglābti, bet kuģis vēlāk nogrima (Bulgārijas Transporta ministrija, Bulgārijas Jūras spēki). Publiski nav noskaidrots, kas dronus palaida.

Iesaistīto amatpersonu teiktais parāda, kāpēc ar brīdinājumu vien nepietika. Francijas lidmašīnas komandieris sacīja, ka tā varot novērot un brīdināt, bet tai neesot līdzekļu dronu iznīcināšanai (Maritime.bg). Bulgārijas Jūras spēku komandieris kontradmirālis Kirils Mihailovs sacīja, ka neviens Bulgārijas kuģis neesot bijis pietiekami tuvu, lai dronus apturētu (bTV). Viņa apkalpes gatavojās glābt jūrniekus.

Tas neliecina par centra neveiksmi: tā vēl nav, un civilais informācijas tīkls tik un tā nevadītu karakuģus. Uzbrukums parāda, kurš posms centram jāparedz: kā brīdinājumu nogādāt līdz tiem, kas var rīkoties.

Kas brīdinās kapteini

Šis posms publiskajā plānā nav aprakstīts. Centra dokumentos nav nosaukta amatpersona, kas atbildētu par tirdzniecības kuģu brīdināšanu. Tajos nav izklāstīts, kā brīdinājums sasniegtu kapteini, un nav minēts komandieris, kuram būtu pilnvaras dot rīkojumu pārtvert dronus (ES īstenošanas ziņojums).

ES esošā sistēma CISE, kas ļauj civilajām iestādēm apmainīties ar jūrniecības datiem, darbojas brīvprātīgi. Katra iestāde pati lemj, ar ko un kādu informāciju tā kopīgo (EMSA). Ja centrs pārņems šo modeli, brīdinājums nonāks līdz kuģim tikai tad, ja informācijas turētājs izvēlēsies to nodot tālāk.

Šāds risks skar arī Grieķijas kuģu īpašniekus. Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis norādījis, ka viņi atgriezīšoties Melnās jūras tirdzniecībā tikai tad, ja kuģošana būšot droša; viņš minējis kravu pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (Grieķijas premjerministra birojs). 5. novembrī EENMA, asociācija, kas pārstāv Grieķijas piekrastes kuģu īpašniekus, valdībai iesniedza priekšlikumu par brīdināšanas ķēdi. Jūras spēki nodotu informāciju par draudiem Grieķijas glābšanas koordinācijas centram, kas brīdinātu kuģu pārvaldītājus, bet tie sazinātos ar saviem kuģiem (Naftemporiki).

Kuģniecības nozare tagad iezīmē sistēmas daļu, kas Briseles plānā palikusi tukša. Eiropas Komisija solījusi izveidot brīdināšanas centru, taču publiskajā plānā joprojām nav noteikts ne ceļš no brīdinājuma līdz kuģim, ne iestāde, kas varētu rīkoties pēc trauksmes. Komisijas, Bukarestes un Sofijas izveidotajai darba grupai līdz centra darbības sākumam jāsniedz kuģu īpašniekiem un apkalpēm atbildes uz abiem jautājumiem.