ES aizliegums līdz 13 gadiem vēl tikai priekšlikums

Eiropas Komisija 17. septembrī nāca klajā ar priekšlikumu regulai par ES bērnu aktu (EU KIDS Act). Tā paredz ieviest atšķirīgus piekļuves noteikumus sociālajiem tīkliem, tiešsaistes spēlēm, mākslīgā intelekta asistentiem un video koplietošanas platformām atkarībā no lietotāja vecuma. Vairāki mediji šo ziņu pasteidzās pasniegt kā jau spēkā esošu aizliegumu, taču tā nav tiesa. Priekšlikums (COM(2026) 681) vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, kur dalībvalstu ministri par teksta galīgo redakciju vēl tikai kaulēsies (Komisijas paziņojums). Sarunu centrā būs divi jautājumi: vai atsevišķas valstis drīkstēs noteikt stingrākus ierobežojumus par Briselē nolīgtajiem un kā platformām pārbaudīt lietotāju vecumu, neradot jaunus riskus privātumam.

Ko paredz priekšlikums

Bērnu akts iezīmē četras vecuma grupas. Bērniem līdz 13 gadu vecumam piekļuve platformām būtu pilnībā liegta. 13 un 14 gadu vecumā vecāki varētu atvērt ierobežotu kontu ar vienas stundas dienas limitu, tikai apstiprinātiem kontaktiem un pēc noklusējuma izslēgtu kameru. No 15 gadu vecuma pusaudži savus kontus varētu pārvaldīt paši. Savukārt visiem lietotājiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, būtu jāpiemēro obligāti drošības iestatījumi, piemēram, pēc noklusējuma privāti profili un bezgalīgās ritināšanas (infinite scrolling) ierobežojumi (Komisijas pakotne).

Juridiskā atbildība šajā modelī gulstas uz platformām, nevis ģimenēm. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizveido piekļuves kontroles mehānismi, jānodrošina noklusējuma iestatījumi un jāiesniedz atbilstības ziņojumi neatkarīgiem auditoriem. Balstoties uz šiem secinājumiem, tālāk rīkotos valstu regulatori (DG CONNECT). Regulas darbības joma ir plašāka par sociālajiem tīkliem: tā aptver arī riskantas tiešsaistes spēles, mākslīgā intelekta tērzēšanas robotus un lietotņu veikalus (COM(2026) 681, BiometricUpdate).

Pašlaik spēkā esošais Digitālo pakalpojumu akts (DSA) jau aizliedz mērķtiecīgu reklāmu nepilngadīgajiem, izmantojot profilēšanu, taču nenosaka minimālo piekļuves vecumu (DSA). Bērnu akts šo vispārīgo pienākumu rūpēties par bērnu drošību pārvērstu konkrētos noteikumos: skaidrās vecuma robežās, produktu iestatījumos un pierādījumos, kas platformām jāsniedz uzraugiem.

Valstu ministri neslāpē domstarpības par skaitļiem

Dānija, Spānija un Francija atbalsta rīcību ES līmenī, taču katrai ir sava vīzija par vecuma sliekšņiem. Dānijas digitalizācijas ministre Kristīna Ēgelunda iestājas par stingru aizliegumu līdz 15 gadu vecumam bez jebkādām izņēmuma iespējām vecākiem (DR). Spānijā sagatavotais likumprojekts paredz šo robežu vilkt pie 16 gadiem (La Moncloa). Savukārt Francijas mēģinājums ieviest nacionālos noteikumus 2026. gadā cieta neveiksmi — valsts Konstitucionālā padome (Conseil constitutionnel) atcēla likumu par vecuma ierobežojumiem sociālajos tīklos, atzīstot to par nesamērīgu izpausmes brīvības ierobežojumu un norādot uz nepietiekamām privātuma garantijām (Conseil constitutionnel).

Šīs pagaidām ir tikai atsevišķu valstu pozīcijas, nevis nostabilizējušies bloki ES Padomē. Tās kļūs par politisku sviru tikai tad, ja ministriem sarunu procesā izdosies izveidot koalīcijas. Tomēr šīs domstarpības izgaismo neskaidrību pašā Komisijas piedāvājumā. Brisele apgalvo, ka priekšlikums radīs „vienotu vecumu visā Eiropas Savienībā”, taču vienlaikus dēvē 15 gadu slieksni par ES mēroga „minimālo vecumu” (Artículo14, Berlingske). Šie divi formulējumi ir pretrunīgi. Ja regula neļaus valstīm noteikt augstāku slieksni, Dānijas un Spānijas ieceres juridiski nebūs īstenojamas. Ja tas būs tikai „grīdas” līmenis, valstis varēs noteikt stingrākas prasības. Komisija savos publiskajos paziņojumos pagaidām nav precizējusi, kuru ceļu tā izvēlējusies.

Vecuma pārbaude — priekšlikuma vājais punkts

Jebkurš noteikums par vecumu ir atkarīgs no spējas uzticami pārbaudīt, cik vecs ir lietotājs. Komisija ir prezentējusi verifikācijas rīku, kam būtu jāapstiprina lietotāja vecums, neatklājot viņa identitāti (Komisijas vecuma verifikācijas risinājums). Tomēr Vācijas digitālās nozares asociācija Bitkom brīdinājusi, ka nacionālās eID kartes parasti nav pieejamas personām līdz 16 gadu vecumam. Tas padara sistēmu, kas balstītos tikai uz ES digitālās identitātes maku, nepraktisku tieši tai grupai, kuru tā mēģina aizsargāt (Bitkom). Francijas datu aizsardzības iestāde CNIL uzskata, ka paša lietotāja sniegts apliecinājums ir bezjēdzīgs, dokumentu augšupielāde — riskanta, bet sejas skenēšana vecuma noteikšanai — neuzticama (CNIL). Arī Austrālijas valdības veiktie testi liecina, ka pagaidām nav vienas metodes, kas darbotos nevainojami (Austrālijas testi).

Francijas Konstitucionālās padomes lēmums liek likmes vēl augstākas. Tiesa vērtēja nacionālo likumu pret Francijas pamattiesībām un atzina to par nepilnīgu. ES regulai būs jāiztur līdzīga pārbaude atbilstoši ES Pamattiesību hartai, kas aizsargā vārda brīvību (11. pants), privāto dzīvi (7. pants) un personas datus (8. pants) (ES Harta). Jebkurš juridisks izaicinājums nonāks ES Tiesā Luksemburgā, kur tiks vērtēts ierobežojumu samērīgums.

Komisija ir novilkusi vecuma robežas. Tagad Parlamentam un dalībvalstu ministriem jāizlemj, vai šīs robežas būs vienotas visā blokā un kā platformas tās varēs kontrolēt, nesākot vākt vēl vairāk personas datu, nekā noteikumi mēģina pasargāt.