ES satelītu plāns izraisa ASV draudus

ES vēlas dot Eiropas uzņēmumiem lielākas iespējas iegūt radiofrekvenču joslu, kas ļauj satelītiem tieši savienoties ar parastajiem mobilajiem tālruņiem. Vašingtona brīdina par sekām. ASV vēstnieks ES Endrū Puzders sacīja, ka pret Eiropas uzņēmumiem varētu vērst atbildes pasākumus un ka tie varētu būt ļoti smagi, ja Brisele ierobežos amerikāņu satelītsakaru konkurentus (Financial Times). SpaceX nav garantētu tiesību uz nākamajām licencēm, un Eiropas priekšlikums, ko kritizē Puzders, vēl var mainīties, pirms likums tiks pieņemts.

Draudi ir nekonkrēti: Puzders nenosauca ne tarifu, ne uzņēmumu, ne termiņu. Viņš atzīst, ka ES var aizsargāt sensitīvus valdības sakarus, bet iebilst pret komerciālajiem noteikumiem, kas, viņaprāt, vājina ASV konkurentus. Kā tiekot ziņots, Eiropas Komisija atbildējusi, ka plāna mērķis ir piesaistīt vairāk pakalpojumu sniedzēju un ka tajā joprojām būs vieta pretendentiem ārpus ES (investingLive). ASV tirdzniecības pretpasākumi vēl nav sākti.

Ko Brisele vēlas sadalīt

Likumprojekts noteiks, kam būs tiesības izmantot frekvences, lai satelīti varētu sūtīt signālus tieši uz parastiem mobilajiem tālruņiem, kad pašreizējās licences beigsies 2027. gada maijā (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Satelīts, kas izmanto šīs frekvences, darbojas kā ļoti attāls mobilo sakaru tornis un var sasniegt tālruni vietās, kur nedarbojas sauszemes tīkli. Starlink satelītinternets, kam vajadzīga šķīvja antena, ir atsevišķs pakalpojums.

Eiropas Komisijas priekšlikumā noteiktas arī pārklājuma prasības. Katram komerciālā konkursa uzvarētājam piecu gadu laikā pēc pakalpojuma sākšanas būs jānodrošina pārklājums 95 % katras dalībvalsts iedzīvotāju un 90 % tās teritorijas (Eiropas Komisijas priekšlikums). Šīs prasības attieksies uz visiem uzvarētājiem neatkarīgi no tā, vai tie būs Eiropas vai ārvalstu uzņēmumi.

Frekvenču joslu sadalītu sešos blokos. Divi būtu paredzēti drošai valdības sakaru sistēmai, kas saistīta ar ES plānoto satelītu tīklu IRIS² (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Komerciāliem pakalpojumiem paliktu četri bloki. Priekšlikums diviem no tiem dotu priekšroku jaunpienācējiem, kurus kontrolē ES uzņēmumi, bet pārējie divi būtu pieejami arī ārvalstu uzņēmumiem, ja tie izpilda drošības un datu prasības (Eiropas Komisijas priekšlikums, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Ārpus Eiropas esošs operators varētu piedalīties konkursā, taču pusei komerciālās jaudas tas startētu ar sliktākām izredzēm.

Kāpēc SpaceX vēlas piedalīties

Pašreizējās frekvenču lietošanas tiesības pieder Viasat un EchoStar, ko ES izraudzījās 2009. gadā (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). 2025. gada septembrī EchoStar piekrita pārdot SpaceX frekvenču aktīvus. Darījuma dokumentos tieši minēta Eiropas mēroga atļauja izmantot 2 GHz joslu (SEC iesniegums). Tomēr pirkuma līgums nenodod ES licenci, un publiskajos dokumentos nav norādes, ka šāda nodošana būtu apstiprināta. Pat ja tā tiktu apstiprināta, licences iegāde īsi pirms tās termiņa beigām nenoteiktu, kurš iegūs nākamās tiesības.

SpaceX iebilst pret šādu kārtību. Kā jūlijā ziņoja Le Monde, uzņēmums savā iesniegumā brīdinājis, ka ārvalstu pakalpojumu sniedzēju ierobežošana ar blokiem, kas ir pieejami visiem pretendentiem, varētu pasliktināt pakalpojumu. SpaceX arī norādījusi, ka šāds sadalījums varētu radīt sakaru traucējumus uz robežām, piemēram, starp Poliju un Ukrainu (Le Monde). Tie ir uzņēmuma apgalvojumi, un neatkarīgi tie nav pārbaudīti.

Eiropas uzņēmumi varētu izmantot šādu priekšrocību. Telefónica, Orange, Vodafone un Deutsche Telekom esot risinājušas izpētes sarunas par kopīgu piedāvājumu (Politico). ES satelītu tīkls IRIS² būs gatavs vēlāk; pirmos satelītus plānots palaist 2029. gadā (ESA). Priekšroka ES kontrolētiem operatoriem būs nozīmīga tikai tad, ja kāds no tiem spēs izveidot strādājošu pakalpojumu.

Kas lems un ko paredz valdību teksts

Regula jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan dalībvalstīm, kas likumprojektu apspriež ES Padomē — institūcijā, kur valstu valdības vienojas par ES likumiem. Parlamenta Rūpniecības komiteja, kurā par šo jautājumu atbild Austrijas deputāte Angelika Vintsiga, līdz 18. oktobrim vēl nebija balsojusi (Parlamenta procedūras lieta). Pēc regulas pieņemšanas Eiropas Komisijai vēl būs jāorganizē atlase un jāizraugās uzvarētāji.

Dalībvalstu valdību nostāja ir skaidrāka. Īrija, kas vada Padomes sarunas, 24. septembrī iesniedza kompromisa priekšlikumu, kas ierobežo pašreizējo licenču turētājiem paredzēto divu gadu pagarinājumu (Padomes kompromisa teksts). Lielākās pārmaiņas skar Eiropas uzņēmumu prioritāti: tā pārcelta no likuma saistošajiem pantiem uz preambulas apsvērumiem, kas palīdz likumu interpretēt. Tādējādi valdību tekstā būtu pausta priekšroka ES kontrolētiem uzņēmumiem, bet divi frekvenču bloki tiem netiktu rezervēti.

Puzders draud ar sekām, reaģējot uz noteikumu, kas vēl tiek izstrādāts. Likumdevēji apsver priekšroku Eiropas uzņēmumiem, taču Padomes pašreizējā redakcijā tā būtu orientieris Eiropas Komisijai, nevis tai saistoša prasība. Nevienam Eiropas uzņēmumam nebūtu garantēta licence, un SpaceX varētu pretendēt uz visiem četriem komerciālajiem blokiem. Eiropas Parlaments un dalībvalstis lems, vai Eiropas uzņēmumu prioritāte kļūs par saistošu bloku sadales kārtību.