ES virza Ungārijas €10 billion plānu

Ungārijas finanšu ministrs Andrāšs Kārmāns vietējiem medijiem sacīja, ka piektdien kritīšot „pēdējais juridiskais šķērslis” ES līdzekļu saņemšanai (24.hu). Viņš runāja par vienu procedūras posmu: ES finanšu ministru padome ECOFIN, kā tiek gaidīts, apstiprinās Ungārijas pārskatīto Atveseļošanas un noturības plānu, tādējādi atverot piekļuvi aptuveni 10 miljardiem eiro pēcpandēmijas atveseļošanas finansējumā (Euronews).

Šis formulējums ir precīzs tikai attiecībā uz konkrēto balsojumu. Tas kļūst maldinošs brīdī, kad jautājums ir nevis par apstiprinājumu, bet par naudas izmaksu.

Apstiprinājums ir otrais no pieciem soļiem

Atveseļošanas un noturības mehānisms — ES pēcpandēmijas fonds, kurā finansējums piesaistīts reformām — darbojas secīgi. Eiropas Komisija izvērtē dalībvalsts plānu. Padome to apstiprina. Pēc tam nauda tiek izmaksāta tikai tad, kad valdība izpilda konkrētus atskaites punktus, iesniedz maksājuma pieprasījumus un Komisija pārbauda katru maksājuma daļu (Eiropas Komisijas RRF, Padome).

Piektdienas lēmums attiecas uz otro soli. Trešais, ceturtais un piektais vēl ir priekšā.

Ungārijai atlikušie nosacījumi ir smagāki nekā parasti. Plānā iekļauti tā dēvētie „superatskaites punkti” — nevis parastas projektu pārbaudes, bet pārvaldības prasības: pretkorupcijas garantijas, iepirkumu noteikumi un audita kontroles, kuru mērķis ir nepieļaut, ka ES nauda nonāk politisku tīklu kontrolē (Euronews).

Budapešta maksājumu kanālu jau ir izveidojusi. Parlaments paātrinātā kārtībā pieņēmis tiesību aktus, lai līdzekļus virzītu caur MFB — valsts attīstības banku (VG). Jauns likums vērsts uz patiesā labuma guvēju atklāšanu, proti, uz to, lai būtu redzama persona, kas faktiski kontrolē uzņēmumu, un ar politiku saistīti pretendenti nevarētu slēpties aiz čaulas struktūrām (CMS).

Tās ir reālas piekāpšanās. Tomēr caurskatāmības likuma pieņemšana pati par sevi nozīmē mazāk nekā jautājums, vai izmeklētāji un tiesas to varēs izmantot neatkarīgi.

Plašāka pakete varot sasniegt līdz 16,4 miljardiem eiro, vēsta Daily Finland. Tajā, kā tiek ziņots, ietilpst arī kohēzijas finansējums — ilgtermiņa reģionālās attīstības nauda — un līdzekļi, kas saistīti ar augstāko izglītību un akadēmisko brīvību. Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja pārbaudi ieplānojusi 14. jūlijā (Eiropas Parlaments), taču ne Komisijas, ne Padomes primārie dokumenti precīzu sadalījumu vēl nav apstiprinājuši.

Termiņi vājina Briseles pozīciju

Steiga nav tikai politiska. Atveseļošanas un noturības mehānismam ir stingri saistību atcelšanas termiņi: ja valdība noteiktajā laikā nespēj apgūt tai paredzēto summu, neiztērētā nauda pazūd pavisam. Viktora Orbāna valdības laikā Ungārija šādi jau zaudēja miljardiem eiro.

Tagad šis spiediens darbojas pretējā virzienā. Pēc termiņu beigām Briselei ir mazāk ietekmes, jo iesaldēt naudu, kurai tāpat beidzas izmantošanas laiks, vairs nevienu īsti nesoda. Jo tuvāks termiņš, jo mazāk iesaldēšana maksā Budapeštai un jo vairāk tā maksā ES kā nosacījumos balstītas sistēmas uzticamībai.

Polijas piemērs rāda, kā šis modelis darbojas pēc piekļuves atvēršanas. Saskaņā ar TVN24 Polija līdz jūnijam bija saņēmusi 34,15 miljardus eiro, aptuveni 62 % no tai paredzētās summas, nevis vienā maksājumā, bet pakāpeniskās daļās. Poļu komentētāji to sauc par jauno ES budžeta loģiku: „nauda par reformām un atskaites punktiem” (Rzeczpospolita). ES var pateikt „jā” pie vieniem vārtiem un turēt nākamos aizvērtus.

Kurš Ungārijā iegūs naudu

Sadales jautājums ir ass. Ja finansējuma kanālu kontrolē MFB, Komisijas uzraudzība pārvietojas augšup sistēmā: Brisele vērtē bankas procedūras, nevis katru gala saņēmēju. Tas Budapeštai dod vairāk iespēju lemt, kam tiek kredīts, līgumi un projekti. Šāda struktūra izveidota Orbāna laikā. Pašreizējā valdība to pārņēmusi bez būtiskām izmaiņām.

Uzvarētāji un zaudētāji būs atkarīgi no tā, vai gala saņēmēju pārbaudes patiešām strādās. Pašvaldības, mazie un vidējie uzņēmumi, universitātes un sabiedriskie pakalpojumi iegūs tikai tad, ja uzraudzība sniegsies tālāk par MFB ieejas punktu. Ar valsti saistīti būvuzņēmēji un politiski pietuvinātas firmas iegūs tad, ja tas nenotiks. Arī Vācijas ražotājiem, piemēram, Mercedes, kas Kečkemētas rūpnīcas paplašināšanā ieguldot aptuveni 1 miljardu eiro, saskaņā ar FinanzNachrichten tas ir svarīgi: ES finansēta tiesiskā stabilitāte un infrastruktūra ietekmē rūpnīcu plānošanu un piegādātāju uzticamību.

Tiesiskuma nosacījumu regula ļauj apturēt līdzekļus tikai tad, ja pārvaldības trūkumi apdraud ES budžeta aizsardzību (Regula 2020/2092). Ja Ungārija deklarētos nosacījumus ir izpildījusi, turpmāka bloķēšana pati rada juridisku problēmu: nosacījumi sāk izskatīties pēc soda, un nākamajām valdībām samazinās motivācija tos pildīt.

Ja piektdien lēmums būs tāds, kā gaidīts, Ungārija pāries no bloķēšanas uz pārbaudes režīmu. Nevis no pārbaudes režīma uz maksājumu.