ES nosaka 30% kvalitātes slieksni

Eiropas valstu valdības ik gadu publiskajos iepirkumos iztērē aptuveni 14–15 % no IKP — par slimnīcu programmatūru, autobusu parkiem, uzkopšanas līgumiem, ceļu remontiem (Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija). Publiskais iepirkums ir vieta, kur nodokļu nauda pārtop pakalpojumos, infrastruktūrā un darbavietās. Pašlaik liela daļa šīs naudas joprojām aiziet piedāvājumam ar zemāko cenu. Eiropas Komisijai 9. septembrī jāiesniedz priekšlikums, kas mainītu pašu priekšstatu par saimnieciski izdevīgu piedāvājumu.

Saskaņā ar projektu, kas nonācis Itālijas un Vācijas medijos, publiskajiem pircējiem līdzās cenai būtu obligāti jāvērtē kvalitāte, kā arī tiktu dotas iespējas dot priekšroku ar Eiropu saistītiem piegādātājiem (ANSA, Il Fatto Quotidiano). Priekšlikums vēl ir tikai likumdošanas procesa sākums. Par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei, bet pašreizējie konkursi turpināsies pēc spēkā esošajiem noteikumiem (Vergabevorschriften.de).

Ātrumam būtiska ir juridiskā forma. Komisija piedāvājot regulu, nevis direktīvu. Direktīva katrai no 27 dalībvalstīm jāpārņem savos likumos, un tas var aizņemt gadus. Regula pēc pieņemšanas ir tieši piemērojama visā ES.

Zemākās cenas iepirkumi zaudē konkurenci

Pārmaiņu pamatojums ir izmērāms. Eiropas Revīzijas palāta konstatējusi, ka desmitgadē līdz 2021. gadam tādu ES publisko iepirkumu īpatsvars, kuros saņemts tikai viens piedāvājums, pieauga no 23,5 % līdz 41,8 %, bet vidējais pretendentu skaits gandrīz saruka uz pusi — no 5,7 līdz 3,2 (Eiropas Revīzijas palāta). 2023. gadā 20 dalībvalstis vairāk nekā pusi līgumu joprojām piešķīra tikai pēc cenas kritērija (Eiropas Parlaments).

Zemākās cenas spiediens visbiežāk nonāk līdz darbiniekiem. Eiropas Parlaments atsaucās uz Eiropas Darba iestādes secinājumu, ka iepirkumi tikai pēc cenas palielina nedeklarēta darba risku, jo uzņēmēji, lai uzvarētu konkursā, samazina darbaspēka izmaksas (Eiropas Parlaments). Pašas Komisijas 2025. gada izvērtējumā secināts, ka spēkā esošie noteikumi tikai daļēji sasnieguši zaļos un sociālos mērķus, pārrobežu dalība palikusi ierobežota, bet datu trūkumi nav ļāvuši pienācīgi mazināt korupcijas riskus (Eiropas Komisija).

Kā punktu sistēma darbotos

Iepirkumā, kur vērtē tikai cenu, uzvar lētākais prasībām atbilstošais piedāvājums. Kvalitātes svērtā vērtēšanā pircējs nosaka formulu, piemēram, 60 punktus par kvalitāti un 40 par cenu. Uzvar labākais kopējais rezultāts.

Nopludinātajā projektā paredzēts, ka kvalitātes kritērijiem — klimata ietekmei, darba standartiem, inovācijai, drošībai — jāveido vismaz 30 % no kopējā vērtējuma. Darbietilpīgos līgumos, piemēram, būvniecībā, uzkopšanā un apsardzē, slieksnis pieaugtu līdz 50 % (Il Fatto Quotidiano, LavoriPubblici). Uzņēmumam, kura galvenā priekšrocība ir algu samazināšana, šāda sistēma atņemtu daļu konkurences spēka. Savukārt uzņēmums ar labākiem darba apstākļiem vai zemākām izmaksām visā līguma dzīves ciklā varētu uzvarēt arī ar augstāku sākotnējo cenu.

Projektā iekļauts arī „Eiropas priekšrocības” instruments. Tas ļautu publiskajiem pircējiem sodīt vai izslēgt piedāvājumus, kuros mazāk nekā 50 % vērtības nāk no ES vai no valstīm, uz kurām attiecas tirdzniecības nolīgumi, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Valsts iepirkuma nolīgums. Tajā ietilpst ASV, Japāna un Kanāda, bet ne Ķīna (ANSA). Praksē instruments galvenokārt mērķē uz Ķīnas piegādātājiem stratēģiskās nozarēs. ES šo pieeju jau izmēģinājusi: pirmais pasākums saskaņā ar Starptautisko iepirkumu instrumentu izslēdza Ķīnas uzņēmumus no medicīnisko ierīču iepirkumiem, un Ķīna nekavējoties atbildēja ar līdzīgu soli (Crowell).

Strīds par ieguvējiem un maksātājiem

Francija publisko iepirkumu raksturo kā stratēģisku instrumentu (L'Opinion). Itālija vēlas izbeigt zemākās cenas paradumu un aizsargāt darbiniekus. Polijas arodbiedrība „Solidarność” apsveica „zemākās cenas diktāta beigas” (Solidarność). Savukārt deviņas mazākas un ziemeļu dalībvalstis, Čehijas, Somijas un Zviedrijas vadībā, 2025. gada decembrī brīdināja, ka plaša Eiropas priekšrocība varētu samazināt konkurenci un paaugstināt cenas. Tās aicināja Komisiju šādu instrumentu ierobežot ar konkrētām nozarēm un pirms tam veikt pilnu ietekmes izvērtējumu (MarketScreener, Euronews).

Vācijas iepirkumu juristi norāda uz citu risku: pašvaldību iestādēm bieži trūkst kapacitātes sagatavot juridiski izturīgus kvalitātes kritērijus klimata, darba standartu un inovācijas jomā (Ausschreibungen Staatsanzeiger). Tieši šī kapacitātes plaisa ir reformas vājākā vieta. Kvalitātes vērtēšana darbojas tikai tad, ja pircēji spēj uzrakstīt izmērāmus kritērijus un pārbaudīt pretendentu solījumus. Bez tā obligātie kvalitātes sliekšņi var aizstāt dempingu ar pārmērīgiem solījumiem un palīdzēt lieliem esošajiem tirgus dalībniekiem, kuri prot labi izskatīties dokumentos.

Pierādījumi rāda, ka iepirkumi pēc zemākās cenas nav devuši solīto konkurenci un ir radījuši stimulu samazināt darbaspēka izmaksas. Vai obligāta kvalitātes vērtēšana šo problēmu atrisinās, būs atkarīgs galvenokārt no tā, vai tūkstošiem līgumslēdzēju iestāžu visā Eiropā spēs izdarīt to, kas daudzām līdz šim nekad nav bijis pienākums.