ES ķeras pie Bulgārijas 3.5% deficīta

Bulgārija eirozonai pievienojās 2025. gada 1. janvārī. Pēc 17 mēnešiem Eiropas Komisija 3. jūnijā formāli sāks pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru — disciplinējošu mehānismu, ko iedarbina, ja valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP. Neviena valsts līdz šim tik ātri pēc pievienošanās eirozonai nav nonākusi šādā uzraudzības režīmā.

Svarīgākais jautājums nav tikai Bulgārijas budžets. Tas ir jautājums par to, kuras valstis ES fiskālie noteikumi disciplinē stingri un kurām tie atstāj plašāku manevra telpu. „Eurostat” apstiprināja, ka Bulgārijas 2025. gada deficīts bija 3,5 % no IKP (Economic.bg, BTA). Komisija prognozē, ka tas pieaugs līdz 4,1 % 2026. gadā un 4,3 % 2027. gadā (BTA). No desmit ES valstīm, pret kurām jau notiek vai tiek sākta šāda procedūra, tātad aptuveni 37 % bloka, Bulgārijai ir zemākais deficīts. Rumānijai tas ir 7,9 %, Francijai 5,1 %, Slovākijai 4,5 %.

Tas pats deficīts, cita attieksme

Vācijas deficīts 2025. gadā bija 119,1 mljrd. €, aptuveni 3,5 % no IKP, liecina „Destatis” dati. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka līdz 2027. gadam tas tuvosies 4 %. Tomēr pret Vāciju pārmērīga deficīta procedūra netiek sākta. Berlīne aktivizēja valsts izņēmuma klauzulu — noteikumu, kas aizsardzības izdevumiem ļauj palielināt deficītu līdz 1,5 procentpunktiem, un Padome to apstiprināja bez iebildumiem. „Bruegel” norādījis, ka Komisija Vācijas fiskālo plānu apstiprināja, „rūpīgi neizvērtējot pieņēmumus”.

Bulgārija to pašu klauzulu aktivizēja 2025. gada jūlijā. Ja aizsardzības izņēmums tiktu piemērots pilnā apmērā, tās 2025. gada deficīts iekļautos 3 % robežā. Vācijas gadījumā klauzula aptur procedūru. Bulgārijas gadījumā tā tikai mīkstina vērtējumu. Šī nav jauna problēma. Neviena ES dibinātājvalsts nekad nav sodīta saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu — fiskālo noteikumu kopumu, kas nosaka 3 % deficīta griestus. Kad Francija un Vācija 2000. gadu sākumā pārkāpa tos pašus noteikumus, tās panāca brīvāku piemērošanu.

Grieķija, kuras deficīts 2009. gadā pēc gadiem ilgas statistikas viltošanas sasniedza 15,1 %, tagad vada Eirogrupu. 2025. gadā tai bija 1,7 % pārpalikums (Eiropas Komisija). Kā secinājis Slovākijas Finanšu politikas institūts: „Tradicionālais ES valstu dalījums atbildīgajās un neatbildīgajās vairs nedarbojas.”

Kas salūza Sofijā

Bulgārijas fiskālā plaisa neradās pēkšņi. Piecu gadu laikā valstī notika astoņas vēlēšanas. Eirozonā tā iestājās ar pagaidu valdību, bez pieņemta budžeta un ar likumos jau nostiprinātām izdevumu saistībām. Automātiski pensiju un publiskā sektora algu kāpumi palielināja personāla izmaksas līdz 12,4 mljrd. € 2025. gadā, aprijot 30 % ieņēmumu.

Premjerministrs Radevs, kurš amatā stājās 2026. gada maijā, priekštečiem pārmeta „finanšu trikus” — nodokļu maksājumu pārcelšanu uz agrāku laiku un ārkārtas dividenžu izņemšanu no valsts uzņēmumiem. Bijušais finanšu ministrs Klisurskis iebilda, ka „Eurostat” visus datus ir pārbaudījis. Ekonomists Šterjo Nožarovs strīdīgo manevru apmēru lēš aptuveni 900 milj. €. Abas pozīcijas var būt patiesas vienlaikus: uzskaite bija likumīga, bet tā radīja labāku priekšstatu par fiskālo trajektoriju, nekā budžets faktiski spēja uzturēt.

Kas notiks tālāk

3. jūnija ziņojums sāk procesu. Bulgārijai būs seši mēneši, lai iesniegtu korekcijas pasākumus. Reformētais pārmērīga deficīta procedūras regulējums pagarina korekcijas termiņu no četriem līdz septiņiem gadiem valstīm, kas apņemas īstenot strukturālas reformas. Sofija šo ceļu varētu izmantot, ja tai izdotos izveidot stabilu valdību. Naudas sodi līdz šim nav piemēroti nevienai valstij.

Reālā ietekme ir citur — iespējamā ES strukturālo fondu maksājumu apturēšanā. Bulgārijai šī nauda ir būtiska, jo IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 60 % no ES vidējā līmeņa. Valsts līdz šim apguvusi tikai 53 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķīruma, bet visi maksājumi jāizmaksā līdz gada beigām. Ārpus oficiālās bilances ir vēl viens risks. „Lukoil” tirdzniecības uzņēmums „Litasco” pret Bulgāriju iesniedzis 3 mljrd. € arbitrāžas prasību par valsts pārņemtiem naftas pārstrādes aktīviem. Ja Bulgārija zaudēs, vienreizējs trieciens aptuveni 3 % no IKP apmērā būtiski pasliktinās deficīta ainu.

Ticama korekcijas plāna iesniegšanai Bulgārijai vajag funkcionējošu valdību un pieņemtu budžetu. Tai pašlaik nav ne viena, ne otra. Ja desmit valstis pārkāpj vienu un to pašu deficīta robežu, bet uzmanības centrā nonāk jaunākā un mazākā eirozonas dalībniece, noteikumi sāk izskatīties mazāk pēc ekonomikas un vairāk pēc hierarhijas.