ES vērtē €10bn Ungārijas lietas izbeigšanu

Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola trešdien deputātiem paziņoja, ka apspriedīsies ar visu parlamentu par diviem jautājumiem: Līguma 7. panta tiesiskuma procedūru, kas ES līgumos paredzēta dalībvalstu sodīšanai par demokrātijas normu pārkāpumiem, un atsevišķu prasību pret Eiropas Komisiju par miljardiem eiro, kurus tā 2023. gadā atbrīvoja Ungārijai (Telex). Abas konsultācijas notiek pēc Ungārijas premjerministra Pētera Maģara lūguma. Viņš apgalvo, ka prasība tagad apdraudot ES finansējumu, kas vajadzīgs viņa reformu valdībai, nevis Orbānam (The Straits Times/Reuters).

Prasībai ir reālais svars

7. pants piesaista politisko uzmanību. Parlaments Ungārijas 7. panta lietu sāka 2018. gada septembrī. Tagad tā atrodas Padomes neatrisināto lietu sarakstā, bet uz priekšu nevirzās, jo nākamajam solim vajadzīga valstu un valdību vadītāju vienprātība. Tas nozīmē, ka pietiek ar vienas valsts iebildumu. 2024. gada aprīlī deputāti pieņēma rezolūciju, aicinot Padomi, kurā sēž dalībvalstu valdības, rīkoties. Nekas nenotika. 7. pants ir atstājis Ungāriju politiski iezīmētu, bet Budapeštai tas nav maksājis ne centa.

Prasība tiesā ir cits instruments. Lieta C-225/24 Eiropas Savienības Tiesā apstrīd Komisijas 2023. gada decembra lēmumu atbrīvot aptuveni 10,2 mljrd. € Ungārijas kohēzijas finansējuma — ES naudu, kas paredzēta ekonomisko atšķirību mazināšanai starp reģioniem (CURIA). Parlaments uzskata, ka Komisija naudu atbrīvoja, nepārliecinoties, vai Ungārija patiešām ieviesusi prasītās tiesu sistēmas un pretkorupcijas reformas.

2026. gada februārī ģenerāladvokāte Tamara Čapeta nostājās Parlamenta pusē. Viņa ierosināja Tiesai atcelt Komisijas lēmumu, norādot, ka reformām pirms naudas izmaksas bija jābūt „spēkā un efektīvi piemērotām”. Ģenerāladvokāta secinājumi Tiesai nav saistoši, tomēr tiesneši tiem seko lielākajā daļā lietu. Ja tas notiks arī šoreiz, tiks nostiprināts princips, ka Komisijas lēmumus par iesaldētas naudas atbrīvošanu var apstrīdēt tiesā, ne tikai politiski kritizēt. Tas mainītu nosacītības mehānismu — praksi sasaistīt ES naudu ar reformu prasībām — visās dalībvalstīs.

Solījumu atalgošanas slazds

Maģara arguments pirmajā brīdī izklausās loģisks. Viņš 2026. gada aprīlī uzvarēja Orbānu, maijā ar Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu vienojās par 16,4 mljrd. € reformu un finansējuma ietvaru un tagad saka, ka prasība skar naudu, kas viņa valdībai vajadzīga pretkorupcijas saistību izpildei, tostarp dalībai Eiropas Prokuratūrā — ES struktūrā, kas izmeklē pārrobežu krāpšanu. Lietas izbeigšana, viņaprāt, noņemtu juridisku risku reformām, kas jau esot sāktas (The Straits Times/Reuters).

Komisijai šeit ir atkārtojošs modelis. Tā trīs reizes ir atbrīvojusi vai iezīmējusi finansējumu: Orbāna valdībai 2023. gadā, Polijai pēc Donalda Tuska atgriešanās 2024. gadā un Maģara valdībai 2026. gadā. Katrā reizē Komisija rīkojās, pirms neatkarīga pārbaude bija apliecinājusi, ka reformas strādā praksē, ne tikai dokumentos. Parlamenta ziņotāja par Ungāriju Tineke Strika sacījusi, ka oktobra faktu vākšanas misija izvērtēs rezultātus, pirms tiks rosināta 7. panta procedūras atsaukšana (Telex). Ja prasība tiktu atsaukta pirms šīs vizītes un pirms Tiesas sprieduma, signāls būtu skaidrs: ar politisku maiņu pietiek, lai beigtos juridiska pārbaude.

Šis signāls neattiecas tikai uz Budapeštu. Iepriekš To Brief rakstīja, ka Polijas valdība Ungārijas kursa maiņu redzēja kā praktisku ceļu, lai atbloķētu Eiropas Miera mehānisma atlīdzības un Ukrainas palīdzības koordināciju, ko Orbāns bija kavējis. Ja nosacītību var atcelt ikreiz, kad pie varas nonāk Briselei pieņemamāka valdība, instruments zaudē ticamību pirms nākamā pārbaudījuma.

Kas vēl nav izlemts

Eiropas Savienības Tiesa lietā C-225/24 vēl nav spriedusi. Ja Parlaments atsauks prasību pirms sprieduma, tiks zaudēta iespēja nostiprināt principu, ka šādi Komisijas lēmumi ir pārbaudāmi tiesā. Ja Tiesa Komisijas lēmumu atcels brīdī, kad Parlaments politiski jau būs atkāpies, abas institūcijas nonāks juridiski neērtā situācijā: būs tiesas secinājums, ka naudu nedrīkstēja atbrīvot, bet nebūs skaidras politiskas gribas rīkoties saskaņā ar LESD 266. pantu, kas iestādēm prasa izpildīt Tiesas spriedumus.

Maģara nodomi var būt patiesi. Problēma ir tā, ka ES joprojām nav droša mehānisma, kā laikus atšķirt īstu reformu no izrādītas reformas. Parlamenta oktobra vizīte ir pirmais brīdis, kad faktus varēs pārbaudīt. Maģars deputātiem prasa nolikt instrumentu malā vēl pirms šīs pārbaudes.