Euronext un Deutsche Börse dažādu uzraugu pārziņā

9. oktobrī ES finanšu ministri vienojās, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA), ES Parīzē bāzētajai finanšu tirgu uzraudzības iestādei, tieši jāuzrauga lielākās pārrobežu biržas, klīringa iestādes un norēķinu sistēmas (Padome). Kritēriji visiem uzņēmumiem būs vienādi. Reuters ziņo, ka Euronext pāriešot ESMA uzraudzībā, bet Deutsche Börse tirdzniecības vietas palikšot Vācijas uzraugu pārziņā; Berlīne šo nosacījumu izvirzīja kā priekšnoteikumu atbalstam (Reuters). Vienošanās vēl nav likums.

Šobrīd šīs iestādes galvenokārt uzrauga valstu regulatori. Grupai, kas darbojas vairākās valstīs, tāpēc jāsadarbojas ar vairākām iestādēm, lai gan visas piemēro vienus un tos pašus ES noteikumus. Vienošanās paredz lielākajām pārrobežu grupām vienu Eiropas līmeņa uzraugu.

Kur tiks novilkta robeža

5. oktobrī prezidentvalsts Īrija (šajā pusgadā tā vada ministru sanāksmes) izplatīja projektu, kurā bija noteikts: tirdzniecības vieta atbilstu kritērijiem, ja tās grupa nodrošinātu vismaz 5 % no attiecīgā ES tirdzniecības apjoma un darbotos vismaz divās dalībvalstīs (prezidentvalsts dokuments). Vienkārši sakot, grupai vajadzīga gan ievērojama daļa Eiropas tirgus, gan darbība vairāk nekā vienā valstī. Lielākām tirdzniecības vietām bija paredzēts otrs ceļš: lielākajai daļai to darbības bija jānotiek pāri robežām. Birža, kas galvenokārt apkalpo vietējo tirgu, šo nosacījumu nevar izpildīt.

Euronext pārvalda tirgus Parīzē, Amsterdamā un Milānā, tāpēc tā nepārprotami darbojas vismaz divās dalībvalstīs. Taču darbība vairākās valstīs pati par sevi nepierāda, ka Euronext sasniedz 5 % slieksni; turklāt šie sliekšņi bija noteikti projektā, kas tapis pirms ministru vienošanās. Les Echos raksta, ka Euronext nonākšot ESMA uzraudzībā, taču tas vēl nav galīgs lēmums (Les Echos). Līdz galīgo kritēriju publicēšanai šis vērtējums jāuztver kā prognoze.

Sanāksmi vadīja Īrijas finanšu ministrs Saimons Heriss. Viņš noraidīja runas par īpašiem izņēmumiem uzņēmumiem un teica, ka vienošanās nosaka kritērijus, termiņus un pārejas periodus (RTÉ). Beļģijas pārstāvis Jans Jambons bija vienīgais, kurš atturējās (Agence Europe). Viņš iebilda, ka līdzīgas tirdzniecības vietas, tostarp Deutsche Börse, palikšot citā uzraudzības režīmā, kas saglabāšot tirgu sadrumstalotību un kropļošot konkurenci.

Kas iegūst, un cik daudz

Euronext jau iepriekš iestājās par vienotu ES uzraudzību. Paredzētajā kārtībā tās pārrobežu darbība būtu viena galvenā uzrauga pārziņā. Eiropas Komisija lēsa, ka pārrobežu biržu grupas ik gadu varētu ietaupīt 0,5–5 milj. € (Komisijas ietekmes novērtējums). Šis aprēķins attiecas uz pašu operatoru izmaksām. Vienošanās neuzliek pienākumu ietaupījumu nodot uzņēmumiem, kuru akcijas kotē biržā, vai ieguldītājiem, kas tās pērk, tāpēc biržas operators varētu šo naudu paturēt.

Ministri sašaurināja arī to klīringa iestāžu loku, kuras nodotu ESMA uzraudzībā. Klīringa iestāde nostājas starp pircēju un pārdevēju, lai darījums tomēr tiktu pabeigts, ja viena puse nepilda saistības. Reuters ziņo, ka ESMA uzraudzībā paredzēto klīringa iestāžu skaits esot samazināts no deviņām līdz sešām (Reuters).

Kas notiks tālāk

Ministri vienojušies tikai par politiskā kompromisa aprisēm. Padomei vēl jāpieņem oficiālā nostāja. Eiropas Parlamentam tad jāvienojas par savu nostāju, un pēc tam abas puses risinās sarunas par galīgo likumu (Padome). Uzraudzības nodošana notiktu pakāpeniski pēc likuma pieņemšanas. Projekts paredzēja līdz trim gadiem, lai tirdzniecības vietas un klīringa iestādes nodotu ESMA uzraudzībā, un iespēju šo termiņu pagarināt vēl par 12 mēnešiem. Valstu iestādes saglabātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību (tās sekotu iekšējās informācijas nelikumīgai izmantošanai un cenu manipulācijām) (prezidentvalsts dokuments).

Saskaņā ar pašreizējo projektu robežu noteiktu grupas darbība pāri valstu robežām, ne tikai tās lielums. Grupa, kas jau darbojas vairākās valstīs, vairāku valstu uzraugu vietā iegūtu vienu Eiropas līmeņa uzraugu. Mediji ziņo, ka Deutsche Börse lielās Vācijas tirdzniecības vietas palikšot ārpus šīs robežas un valsts uzraugu pārziņā. Tomēr galīgie kritēriji vēl nav noteikti, un nav pierādījumu, ka ietaupījums sasniegs ieguldītājus.