Eiropa iegulda €2.4bn nepārbaudītā rūpnīcā

Aerospacelab megafabrika Marsinelā, Šarleruā pilsētā Valonijā, augusta vidū vēl tika būvēta, un ražošanu tajā plānots sākt 2027. gadā (Kölnische Rundschau). Taču 10. septembrī uzņēmums paziņoja, ka ieguvis 2,4 mljrd. € līgumu par 264 zemās Zemes orbītas satelītu izgatavošanu IRIS² — ES veidotajai neatkarīgajai satelītu sistēmai, kas paredzēta šifrētiem valdību sakariem (Aerospacelab, Reuters). Tie ir aptuveni 80 % no sistēmas zemās orbītas segmenta un trīs ceturtdaļas no visas satelītu flotes (European Commission, Aerospacelab). Tādējādi lielākā daļa IRIS² ražošanas uzticēta jaunuzņēmumam, kura jaunā rūpnīca vēl nav apliecinājusi spēju ražot vajadzīgajā apjomā.

Kas rūpnīcai jāpierāda

Aerospacelab apgalvo, ka pēc darbības sākšanas Šarleruā rūpnīca spēs saražot līdz 500 satelītiem gadā (Kölnische Rundschau). Uzņēmums nav publiskojis apliecinājumus, ka rūpnīca būtu izturējusi pieņemšanas pārbaudes, saņēmusi kvalitātes sertifikāciju vai sasniegusi kādu sērijveida ražošanas posmu (Aerospacelab).

Ražošanas ķēdē ir vēl viena atkarība. Aerospacelab izgatavo satelīta platformu — konstrukciju ar elektroapgādes, piedziņas un skaitļošanas sistēmām. Thales Alenia Space saskaņā ar atsevišķu vienošanos aptuveni 500 milj. € vērtībā piegādā drošo sakaru aparatūru (Thales Alenia Space). Aerospacelab abas daļas savieno un gatavos satelītus nodod Eutelsat (European Spaceflight). Ja Thales aparatūra neizturēs prasītās pārbaudes vai kavēsies, Aerospacelab montāžas līnijas stāvēs dīkā pat tad, ja platformas būs saražotas laikus.

Agrāk kāds Vācijas medijs ziņoja par „līdz 264” satelītiem vismaz 1,8 mljrd. € vērtībā. Atšķirība starp abām summām rāda, cik maz zināms par faktiski parakstītā līguma noteikumiem (Kölnische Rundschau).

Kas izvēlējās Aerospacelab un kas var iejaukties

Eiropas Komisija satelītus neiegādājās tieši. Tā piešķīra 12 gadu koncesiju SpaceRISE — satelītu operatoru Eutelsat, SES un Hispasat konsorcijam (European Commission). Šajā modelī Eutelsat vada zemās orbītas segmentu un izraudzījās Aerospacelab procedūrā, kurā iespējamie risinājumi tika apspriesti pirms galīgo piedāvājumu iesniegšanas. Kad Airbus un Thales izstājās no pretendentu kodola, SpaceRISE palika vienīgais konsorcijs, tādēļ konkurences spiediens uz līguma nosacījumiem bija ierobežots (Journal of European Public Policy, European Commission).

Salīdzinājumam — Airbus Tulūzas rūpnīcā izgatavo vismaz 66 pirmās partijas satelītus, kas jāpiegādā 2029. gadā (Airbus), savukārt Vācijas OHB paziņojis par gandrīz 1 mljrd. € vērtu līgumu 18 vidējās orbītas platformu izstrādei (OHB). Aerospacelab pasūtījums ir ievērojami lielāks par abiem.

Publiski pieejamā informācija neatklāj, kam jāiejaucas, ja zemās orbītas segmenta izveide kavējas. Nav zināms, vai Eutelsat drīkst samazināt pasūtījuma partijas, piemērot sodus vai lauzt līgumu ar piegādātāju. Tikpat neskaidras ir Eiropas Komisijas pilnvaras uzraudzīt koncesijas izpildi. Sākotnējā koncesijas vērtība bija 10,6 mljrd. €: 6 mljrd. € no ES budžeta, 550 milj. € ar ESA jeb Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību, kura kopīgi pārvalda sistēmas izstrādi, un vairāk nekā 4 mljrd. € no privātajiem operatoriem (ESA). Pēc satelītu kopskaita palielināšanas līdz 348 2026. gada augustā nozares izdevums lēsa, ka programmas izmaksas sasniegušas aptuveni 15,6 mljrd. €, taču Komisija šo summu nav apstiprinājusi (Advanced Television). Līgums neatklāj, kam piegāžu kavēšanās gadījumā jāsedz papildu izmaksas — operatoriem, piegādātājiem vai ES budžetam.

Termiņi

Saskaņā ar ES kosmosa programmu uzraudzības aģentūras EUSPA informāciju pirmie satelītu starti paredzēti 2029. gadā, bet Aerospacelab satelītus plānots palaist no 2030. gada (EUSPA). Eiropas Komisija nesējraķešu pakalpojumu nodrošināšanu joprojām min kā nākamo veicamo soli, bet pakalpojuma sniedzējs nav nosaukts (European Commission).

Ar šo pasūtījumu Aerospacelab uzticēta būtiska atbildība par satelītu ražošanu, lai gan uzņēmuma spēja tos piegādāt prasītajā apjomā vēl nav pierādīta. Aerospacelab jāsniedz apliecinājumi par rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā un stabilu ražošanas tempu. Eutelsat jāatklāj piegāžu pieņemšanas nosacījumi, bet Eiropas Komisijai sabiedrībai jāpaskaidro, kurš maksās par kavējumiem. Pašlaik publiskā informācija uz šo jautājumu atbildi nesniedz.