Eiropa iesaistās pēc Maskavas sarunām

ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdien no Maskavas devās uz Kijivu, pirmo reizi šajā starpniecības procesā veicot amerikāņu diplomātisko maršrutu starp abām galvaspilsētām. Kijivā viņi trīs sarunu kārtās tikās ar Volodimiru Zelenski; pēdējai kārtai pievienojās Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki (AP). Pēc vairāk nekā trīs stundām sarunās ar Vladimiru Putinu ASV sūtņi Kijivā neieradās ne ar publiski izklāstītu vienošanās tekstu, ne ar pamiera plānu, ne ar saskaņotu sarunu ietvaru (Republic/Reuters). Process pavirzījās. Saturs — ne.

Vispirms Maskava, pēc tam pārējie

Sarunas izgaismoja trīs kanālus. Pirmais ir starp Vašingtonu un Maskavu: Vitkofs un Kušners uzklausīja Putina nostāju, ko Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs nosauca par „noderīgu”, vienlaikus uzstājot, ka Krievija kaujaslaukā uzvarot (Republic/Reuters). Otrais kanāls ir starp Vašingtonu un Kijivu: Zelenskis runāja par teritoriju, Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām, drošības garantijām un atbalstu ziemai (Kyiv Independent). Eiropa sarunās ienāca tikai trešajā solī. Tā dēvētās E3 valstis — Lielbritānija, Francija un Vācija, kas šajā formātā pārstāv galveno Eiropas drošības interešu kodolu, — pievienojās pēdējai Zelenska sarunu kārtai. Puses vienojās tikties vēlreiz, taču vieta netika noteikta (BR24, Il Fatto Quotidiano).

Secībai ir nozīme. Vašingtona vispirms uzklausīja Maskavu un tikai pēc tam Kijivā pārbaudīja, ko no šīs pozīcijas varētu pārnest tālāk. Somu analītiķis Henri Vanhanens šo dinamiku aprakstīja tieši: ASV mēģina noskaidrot, ko Krievija piedāvā, un pēc tam pārbauda, vai Ukraina ar kaut ko no tā varētu sadzīvot (Verkkouutiset). Eiropa pie galda nonāca brīdī, kad darba kārtība jau bija iezīmēta.

Donecka ir mezgls, kas nekustas

Smagākais šķērslis ir teritorija. Krievija pieprasa ne tikai pašlaik okupētās teritorijas, bet arī visu četru apgabalu pilnu platību, ko tā apgalvojam anektējusi, tostarp daļas, kuras Ukraina joprojām kontrolē (Seznam Zprávy). Kremlim tuvs avots aģentūrai Reuters teicis, ka līdz brīdim, kad Putins būs ieņēmis atlikušo Doneckas daļu, vienošanās par frontes līniju neesot iespējama; Maskavā uzskatot, ka tas varētu notikt līdz gada beigām (AP). Zelenskis atzina, ka šis jautājums „joprojām ir aktuāls”, bet piebilda, ka to var atrisināt tikai prezidenti. Šāda formula atstāj sarunu iespēju, neko nepiekāpjoties jau tagad.

Eiropai ir sviras, ko tā vēl nespēj izmantot

Eiropas valdības nevar Ukrainas vārdā atteikties no teritorijas vai vienas pašas garantēt mieru. Taču tās kontrolē instrumentus, bez kuriem jebkura vienošanās paliktu nestabila. Aptuveni 210 mljrd. € iesaldētu Krievijas centrālās bankas aktīvu atrodas Beļģijā bāzētajā norēķinu infrastruktūrā Euroclear, kas Eiropai dod kontroli pār naudu, ko Krievija gribētu atgūt (Euronews). ES sankcijas attiecas uz tūkstošiem Krievijas personu un uzņēmumu, un to atcelšanai vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība. Eiropas Komisija apstiprinājusi 6,1 mljrd. € Ukrainas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības iepirkumiem (EEAS). Vācija caur savu valsts attīstības banku piešķīrusi 250 milj. € steidzamiem enerģētikas infrastruktūras remontiem (MDR).

Katrai no šīm svirām ir savs bloķētājs. Beļģija atsakās atbrīvot iesaldēto aktīvu pamatsummu bez ES mēroga risku sadales; ārlietu ministrs Maksims Prevo brīdinājis, ka konfiskācijai līdzīgas darbības nesot „ļoti būtiskus riskus” (Le Soir). Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija kopīgā vēstulē aicināja Komisiju atbildību sadalīt starp visām dalībvalstīm (Dutch government). Ieroču jautājumā ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa mudināja valstis, kuru Patriot pārtvērējraķetēm tuvojas derīguma termiņa beigas, tās nodot Ukrainai, tomēr nacionālās valdības savus krājumus neatvēra (ABC). Nauda un spējas ir. Politiskā gatavība tās izmantot kā sarunu svaru pagaidām nav pietiekama.

Zelenska skaidrākais vēstījums Kijivas sarunās nebija par miera darījumu. Tas bija par spēju pārziemot. Viņš lūdza paketi, kas aptvertu pretgaisa aizsardzību, enerģētikas infrastruktūru un iespējamas ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādes (Kyiv Independent). Šis lūgums parāda laika problēmu: ziema virzās ātrāk nekā diplomātija, un Ukrainai saistības vajadzīgas, pirms būs gatavs jebkāds miera ietvars.

Šī diplomātiskā maršruta nozīme ir skaidra: Kijiva un E3 tagad ir sarunas iekšpusē, nevis ārpusē. Taču piekļuve vēl nav kontrole. Eiropas nauda, iesaldētie aktīvi un ieroču krājumi tai dod reālu svaru jebkurā iespējamā noregulējumā. Nākamajai sarunu kārtai jāparāda, vai šis svars pārvērtīsies ietekmē pie sarunu galda, vai arī Eiropas līderi paliks konsultanti amerikāņu vadītā procesā, kam vēlāk pašiem būs jāfinansē rezultāti, kurus viņi nav noteikuši.