Eiropas tīkliem trūkst €100 miljardu gadā

Kiriaks Pjerakakis, Grieķijas finanšu ministrs un Eirogrupas prezidents, pagājušonedēļ brīdināja, ka jauns enerģijas cenu un inflācijas spiediens ir „lielākais tūlītējais risks Eiropas ekonomikai” (Capital.gr). Viņš aicināja veidot kopīgu ES enerģētikas stratēģiju, stiprināt starpsavienojumus un ātrāk attīstīt atjaunīgo enerģiju. Taču problēma ir dziļāka: ES ir noteikusi saistošus atjaunīgās enerģijas mērķus, bet tīklus, pa kuriem šī elektrība jānogādā patērētājiem, lielā mērā atstājusi dalībvalstu ziņā.

Saistoši mērķi, brīvprātīgi vadi

ES tiesību akti prasa, lai līdz 2030. gadam vismaz 42,5 % enerģijas nāktu no atjaunīgiem avotiem (Eiropas Komisija). Šis mērķis ir juridiski saistošs: valdībām, kas to neizpilda, draud pārkāpuma procedūras. Elektrotīklu infrastruktūrai līdzvērtīga pienākuma nav. Eiropas Parlamenta pētniecības dienests norāda, ka nepastāv „centralizēts ES līmeņa pienākums investēt tīklos” (EPRS). Katra dalībvalsts pati lemj, cik daudz tērēt.

Sekas ir fizisks sašaurinājums visā kontinentā. Vācija, Nīderlande, Somija un Čehija vienlaikus saskaras ar tīkla jaudas griestiem un nespēj pieslēgt jaunus saules, vēja vai bateriju projektus (Clean Energy Wire). 40 % ES sadales tīklu ir vecāki par 40 gadiem (Eiropas Komisija). Eiropai līdz 2030. gadam tīklos jāiegulda 65–100 miljardi eiro gadā — gan vietējos sadales tīklos, gan pārrobežu pārvades līnijās (IEEFA). ES galvenais pārrobežu infrastruktūras finansēšanas instruments, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, ik gadu nodrošina mazāk nekā 830 miljonus eiro (CINEA). Tas sedz mazāk nekā 1 % no vajadzīgā. Eiropas Revīzijas palāta piebilst, ka ES pat nevar droši izsekot, cik daudz dalībvalstis faktiski iegulda (ECA).

Trīs miljardu eiro pārbaude

Projekts, ko Pjerakakis sauc par „abpusēji izdevīgu”, šo finansēšanas paralīzi padara konkrētu. Great Sea Interconnector jeb GSI ir 1 000 megavatu zemūdens kabelis aptuveni 900 kilometru garumā no Krētas līdz Kiprai. 2022. gadā tā izmaksas tika lēstas 1,57 miljardu eiro apmērā; tagad tās sasniedz aptuveni 3 miljardus eiro — pieaugums par 90 % (Columbia Emerging Markets Review).

Kiprai kabelis risinātu ģeogrāfisku slazdu. Tā ir vienīgā ES dalībvalsts bez savienojuma ar kontinentālo elektrotīklu, un visu elektrību tā ražo uz vietas no importēta kurināmā. Elektrības cena uzņēmumiem un citiem ne mājsaimniecību patērētājiem 2025. gada beigās sasniedza 24,29 eiro par 100 kWh — otro augstāko līmeni ES, kamēr vidējā cena bija 18,37 eiro (Philenews). ES enerģētikas komisārs sacīja, ka GSI šīs cenas „būtiski samazinātu” (Politis).

Finansējums joprojām nav atrisināts. ES no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķīrusi 657 miljonus eiro (Euronews). Eiropas Investīciju banka vērtē iespējamu 1 miljarda eiro aizdevumu; secinājumi gaidāmi līdz 2026. gada beigām. Aptuveni 63 % atlikušo izmaksu caur elektrības rēķiniem nonāktu pie Kipras patērētājiem (Columbia Emerging Markets Review). Kabeļa ražotājs Nexans ir norādījis, ka piegāde gaidāma ne agrāk kā 2029. gada beigās.

Risinājums vēl nav pieņemts

Eiropas Komisija 2025. gada decembrī ierosināja Eiropas tīklu pakotni. Tā noteiktu saistošus pieslēgumu termiņus un prasītu pārvades sistēmu operatoriem — uzņēmumiem, kas pārvalda valstu augstsprieguma tīklus, — 25 % no pārslodzes ieņēmumiem novirzīt jauniem projektiem. Šie ieņēmumi rodas, kad pārrobežu elektrolīnijas ir pārslogotas un par to izmantošanu tiek iekasētas papildu maksas (Florence School of Regulation). Nākamajā ES budžeta ciklā no 2028. līdz 2034. gadam enerģētikas infrastruktūras finansējumu paredzēts palielināt aptuveni pieckārt — līdz 30 miljardiem eiro (GLOBSEC).

Ne viens, ne otrs lēmums vēl nav pieņemts. Enerģētikas tiesību aktiem parasti vajadzīgi divi līdz četri gadi, lai izietu cauri Padomei un Eiropas Parlamentam. Izmaksas, par kurām brīdina Pjerakakis, tikmēr jau ir redzamas viņa paša valstī: pēc Tuvo Austrumu krīzes dabasgāzes cenas Atēnās pieauga par 21,3 %, virzot Grieķijas inflāciju pret 3,7 % (Euronews, Ot.gr). Šāda inflācija noēd nominālo algu pieaugumu — algas palielinājumu pirms cenu kāpuma atskaitīšanas. Grieķijā, kur darba algu daļa IKP joprojām ir viena no zemākajām ES, pat mērens enerģijas cenu virzīts inflācijas kāpums pasliktina mājsaimniecību situāciju. Atjaunīgās enerģijas mērķi ir saistoši jau tagad. Tīklu noteikumi, kam tiem jāseko līdzi, joprojām ir priekšlikums Briselē.