Eiropa sola garantijas bez plāna

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. augustā aprakstīja trīs soļu ieceri kara izbeigšanai: pamieru, savstarpēju spēku atvilkšanu uz „brīvu ekonomisko zonu” un drošības garantiju paketi, kas būtu saistīta ar ES un NATO. Zelenskis sacīja, ka Ukraina, ASV un Eiropas partneri šīs idejas esot salikuši „uz vienas lapas” (RBC Ukraine, UA.News). Taču neviena valdība šo lapu nav publiskojusi. Nav Baltā nama dokumenta, nav Eiropadomes teksta, nav parakstīta ietvara. Eiropas galvaspilsētas jau tiek virzītas kā iespējama noregulējuma garanti, lai gan tā noteikumi, karte un izpildes mehānisms paliek ārpus publiskas pārbaudes.

Dienu vēlāk Kijivā izdotajā Gribētāju koalīcijas paziņojumā, ko līdzparakstīja Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija, brīvā ekonomiskā zona nav pieminēta vispār (gov.uk, Bundesregierung). Tajā solītas „stingras politiski un juridiski saistošas drošības garantijas”, bet nav nosauktas valstis, kas sūtītu spēkus, nav noteikumu par spēka lietošanu un nav skaidrs, kāda būtu reakcija uz pārkāpumiem. Kā To Brief rakstīja, kad Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste sāka veidot kopīgu sarunu formātu, Eiropas bažas bija vienkāršas: Vašingtona un Maskava varētu iezīmēt noregulējumu, kamēr valdības, kurām būs jādzīvo ar tā sekām, paliek ārpus telpas. Tagad šīm bažām ir konkrēta forma: garantiju daļa tiek būvēta pirms pašu politisko noteikumu parādīšanās.

Suverenitātes jautājums ekonomikas valodā

Pamiera daļu visvieglāk aprakstīt un visgrūtāk pārbaudīt. Koalīcijas paziņojumā prasīts „pilnīgs, tūlītējs un beznosacījumu pamiers, sākot no saskares līnijas”, un teikts, ka daudznacionāli spēki tiktu izvietoti tikai pēc „ticamas karadarbības pārtraukšanas” (gov.uk, Élysée). Atklāts paliek jautājums, kurš šo ticamību vērtētu un kas notiktu, ja līniju šķērsotu drons.

Otrā daļa ir visa priekšlikuma smaguma punkts. Zelenskis „brīvo ekonomisko zonu” nosauca par amerikāņu ideju, bet neminēja ne pārvaldītāju, ne karti, ne spēku atvilkšanas attālumu (UA.News, ANSA). Nosaukums skan tehniski, taču neatbildētie jautājumi ir par suverenitāti: kas zonu pārvaldītu, kuru valstu tiesas un policija tur darbotos, vai Ukraina saglabātu formālu kontroli un vai atvilkšanas līnija iesaldētu Krievijas pašreizējos teritoriālos ieguvumus. Francija un Vācija, kas vada koalīciju, šo formulu publiski nav atbalstījušas (Élysée, Merkur).

Garantijas bez izpildes mehānisma

Trešā daļa prasa, lai Eiropa uzņemtos Ukrainas drošības garantēšanu. Nauda jau tiek novirzīta: Eiropas Komisija Ukrainas Neatkarības dienā apstiprināja 6,1 mljrd. € aizsardzības iepirkumiem, tostarp pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, munīcijai un radariem (Euronews, IEU Monitoring). Taču ieroču piegādes ir kara laika atbalsts. Garantijas pēc pamiera nozīmētu ko citu: karavīrus uz vietas, komandstruktūru, izmaksu sadali starp valdībām un politiskus mandātus no nacionālajiem parlamentiem, kuru konstitucionālās prasības atšķiras.

Solījums kļūst trausls brīdī, kad valdībām jāpasaka, ko tās tiešām sūtītu. Vistālāk aizgāja Lietuva: prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Viļņa esot gatava izvietot sauszemes, inženieru, pretgaisa aizsardzības un jūras spēju vienības, „kad tam būs apstākļi” (Lrytas). Arī tas ir nosacīts paziņojums, un publiski nav atrodams parlamenta mandāts. Polija novilka stingrāku robežu: Donalds Tusks sacīja, ka Varšava nesūtīs karavīrus uz Ukrainu un savu lomu redz loģistikā un atbalsta plūsmās no Polijas teritorijas (TVN24, Bankier). Itālija piedalījās koalīcijas sanāksmē, bet atteicās no Emanuela Makrona paziņotajām oktobra un novembra mācībām (ANSA). Francija uzņemas sasaucējas lomu, taču nav publicējusi ne spēku skaitu, ne komandstruktūru, ne izmaksu sadales plānu (Le Monde).

Krievija trīsdaļīgo formulu nav pieņēmusi. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sacīja, ka Maskava esot gatava uzklausīt jaunas idejas tikai tad, ja tās atbilstu „realitātei uz vietas” — diplomātiskai formulai, kas nozīmē Krievijas spēku ieņemto teritoriju saglabāšanu (Reuters, Al Jazeera). ANO mandāts izpildes spēkiem atdurtos pret Krievijas veto Drošības padomē. ES sankciju pagarināšanai vajadzīga vienprātība Padomē, kur bloķēt var jebkura valdība.

Eiropas atbalsta mehānisms Ukrainai ir finansēts un redzams. Miera mehānismam publiski nav nevienas būtiskas detaļas. Kamēr Bērnems, Makrons, Mercs un viņu partneri garantijām nepieliks valstu nosaukumus, skaitļus un noteikumus, Eiropa piesakās īstenot ieceri, kas vēl nav kļuvusi par plānu.