Eiropa nespēj apturēt Krievijas Oreshnik

Krievija 24. maijā pret Kijivu palaida kodolieroču nestspējīgo vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti „Orešņik”. Tā bija daļa no līdz šim lielākā gaisa uzbrukuma karā: vienā naktī aptuveni 600 dronu un 90 raķešu. Nogalināti vismaz četri cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti. Trāpījumi skāra arī Ukrainas Ārlietu ministriju, Vācijas raidorganizācijas ARD studiju un Albānijas vēstnieka rezidenci (Kyiv Independent, Deutschlandfunk). Ukrainā un Eiropā pašlaik izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas šādu ieroci droši pārtvert nespēj.

Polijas Operacionālā pavēlniecība vairāk nekā trīs stundas turēja gaisā iznīcinātājus preventīvā NATO aizsardzības režīmā, jo raķetes trajektorija tuvojās Polijas austrumu robežai (Euronews PL). Tas nebija diplomātisks protests. Tā bija militāra aktivizācija NATO teritorijā, ko izraisīja ierocis, kura ātrums pārsniedz sauszemes pārtvērēju spējas.

Kāpēc Eiropas arsenālā nav sistēmas, kas to apturētu

„Orešņik” ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete — ieroču klase ar 3 000 līdz 5 500 kilometru darbības rādiusu, kas paredzēta arī kodolgalviņu nešanai. Tās kaujas galviņas atmosfērā atgriežas ar aptuveni desmitkārtīgu skaņas ātrumu un sadalās vairākās neatkarīgi mērķējamās submunīcijās. Šādā ātrumā ap katru galviņu veidojas jonizētas plazmas slānis, kas apgrūtina ugunsvadības radaru darbu, no kuriem atkarīga pārtvērēju vadīšana uz mērķi (ifrankivchanyn.com). Vācijas deviņas IRIS-T sistēmas ir efektīvas pret spārnotajām raķetēm, bet nav paredzētas šādam ballistiskam draudam (Defence Ukraine). „Patriot” pie šādiem ātrumiem zaudē uzticamību. „Arrow-3”, vienīgā Eiropā iepirktā sistēma, kas būvēta šai raķešu klasei, pilnu spēju nesasniegs pirms 2030. gada (JNS).

Francijas un Itālijas SAMP/T NG — nākamās paaudzes zeme–gaiss aizsardzības sistēmu — šogad Ukrainā plānots pārbaudīt kaujas apstākļos pret Krievijas ballistiskajām raķetēm (Army Recognition). Vai tā spēj tikt galā ar „Orešņik” submunīcijām, vēl nav pierādīts.

Vladimirs Putins ir apgalvojis, ka „vairākas šādas raķetes pat ar konvencionālām kaujas galviņām varētu būt tikpat postošas kā kodoltrieciens”. Ierocis var nest parastu sprāgstvielu, bet ir projektēts arī kodolgalviņām. Katrs tā lietojums apzināti uztur neskaidrību par robežu starp konvencionālu un kodoldraudējumu. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa izvietošanu nosaukusi par „bezatbildīgu kodolšantāžu” (Ukrainska Pravda).

Retorika kustas, tehnika ne

Laiks nebija nejaušs. Divas dienas pirms trieciena ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Amerikas starpniecībā virzītās miera sarunas ir beigušās (EA World View). Dažas dienas iepriekš Krievija bija noslēgusi kodolmācības ar 64 000 karavīru piedalīšanos, tajās izspēlējot „Orešņik” izvēršanu un kodolgalviņu apkalpošanu Baltkrievijā (Army Recognition).

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs nosodīja „bezatbildīgu eskalāciju”, taču nepaziņoja par jaunām militārām saistībām (Spiegel). Vācija vada Eiropas Debesu vairoga iniciatīvu — 23 valstu pretgaisa aizsardzības iepirkumu ietvaru. Taču tās vienīgais slānis, kas paredzēts vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu pārtveršanai, ir „Arrow-3”, un tas vēl ir četru gadu attālumā. Francija ārpus šī ietvara būvē konkurējošu sistēmu, kuru atbalsta astoņas partnervalstis Emanuela Makrona piedāvātā Eiropas kodolatturēšanas jumta ietvarā (Le Grand Continent). Polija, kuras iznīcinātāji tikko pacēlās sava gaisa telpas aizsardzībai, nepiedalās nevienā no abām programmām.

Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna uzbrukumu nosauca par „brutālu” un „nepieņemamu” (Telex), un Budapešta signalizēja gatavību atteikties no ilgstošā veto sankcijām pret Krievijas patriarhu Kirilu (Euronews). Taču Ungārija joprojām atsakās piegādāt ieročus Ukrainai un parakstīt NATO austrumu flanga deklarācijas. Vārdi mainījās, politika ne.

Bulgārija klusēja. Šveices holdinga, kam pieder Bulgārijas „Lukoil” naftas pārstrādes rūpnīca, draudi par 3 mljrd. € arbitrāžu tur premjera Radeva valdību piesardzībā. Bulgārija joprojām ir viena no četrām ES valstīm, kas atsakās atbalstīt kara noziegumu tribunālu pret Putinu (DW, Debati.bg).

Igaunija, kas aizsardzībai tērē 5 % no IKP, sniedza skaidrāko politisko rāmi. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna brīdināja, ka Maskava mēģina ievilkt Eiropu „priekšlaicīgās miera sarunās”, kuru mērķis ir mazināt sankciju spiedienu, nevis izbeigt karu (ERR). Triju Baltijas valstu prezidenti pieprasīja, lai NATO rotējošās gaisa patrulēšanas vietā ievieš pastāvīgu pretgaisa aizsardzības misiju (President.ee).

ES ārlietu ministri tiekas šonedēļ. Sarunu pamata fakts būs plaisa starp Poliju, kas paceļ iznīcinātājus pret ieroci, kuru nespēj notriekt, un Eiropu, kurai līdz 2030. gadam nav pilnībā izvērstas pārtveršanas sistēmas šādai raķešu klasei.