Eiropai nav kotētu kvantu uzņēmumu

Pasaulē ir 11 biržā kotēti kvantu skaitļošanas uzņēmumi. Neviens no tiem nav Eiropas uzņēmums. Šis skaitlis, ko šonedēļ minēja Francijas nacionālā revīzijas institūcija, labi parāda pazīstamu Eiropas problēmu: spēcīga zinātne, vāja pāreja uz rūpniecību un pieaugoša atstarpe no ASV un Ķīnas. Francijas Revīzijas palāta kvantu tehnoloģijas nosauca par „būtisku suverenitātes jautājumu” un brīdināja, ka Francija joprojām atrodas „trauslā pozīcijā” (Le Figaro). Revidenti neapgalvo, ka Francijas zinātne būtu izgāzusies. Viņu secinājums ir cits: trūkst to mazāk redzamo posmu, kas nosaka, vai tehnoloģija kļūst par nozari. Valstīm jākļūst par pirmajiem pasūtītājiem, lai jaunuzņēmumiem būtu ieņēmumi; rūpnīcām jāiemācās komponentes ražot mērogā; un uzņēmumiem vajag pietiekamu izaugsmes kapitālu gadiem starp prototipu un produktu.

Trīs sacensības, viena steidzama jau tagad

Kvantu tehnoloģijas patiesībā ir trīs atsevišķas likmes. Kvantu skaitļošana izmanto subatomāro daļiņu uzvedību, lai risinātu noteiktus uzdevumus, ar kuriem parastie datori netiek galā. Šīs iekārtas joprojām ir tuvākas telpas izmēra prototipiem nekā praktiskam produktam: pētniekiem vēl jāpanāk, lai trauslie kvantu stāvokļi saglabātos pietiekami ilgi lietderīgam aprēķinam. Kvantu sensori dod iekārtām ārkārtīgi precīzu „iekšējo ausi” — spēju noteikt kustību arī tad, ja GPS signāli tiek traucēti. Tas ir būtiski militārajā navigācijā un jūras transportā (GMV). Kvantu komunikācija darbojas kā aploksne, kurā iejaukšanās atstāj pēdas: pārtverot kvantu šifrētu signālu, tas tiek izmainīts, un noklausīšanos var konstatēt.

Svarīgas ir visas trīs jomas, taču tuvākais termiņš ir programmatūras un šifrēšanas pusē. Mūsdienu šifrēšanu var salīdzināt ar slēdzeni, kas pašlaik darbojas pietiekami labi. Pietiekami jaudīgs kvantu dators nākotnē varētu kļūt par universālu atslēgu. Pretinieki to saprot jau tagad: šifrētus datus var ievākt šodien un mēģināt atšifrēt vēlāk, kad būs pieejamas spēcīgākas iekārtas.

Šā iemesla dēļ ASV Nacionālais standartu un tehnoloģiju institūts 2024. gadā publicēja pirmos trīs pēckvantu šifrēšanas standartus (NIST). Bankas, mākoņpakalpojumu sniedzēji un telekomunikāciju uzņēmumi jau pāriet uz jaunu šifrēšanas matemātiku, kas darbojas ar šodienas telefoniem un serveriem. Šajā sacensībā runa nav par kvantu datoru būvēšanu, bet par aizsardzību pret tiem.

Spēcīgi mezgli, bet nav suverēnas ķēdes

Publiski paziņotais finansējums rāda mēroga atšķirību. Ķīna apņēmusies ieguldīt ap 15,3 mljrd. ASV dolāru, ASV — 3,8 mljrd. dolāru (CSIS). Emanuels Makrons 2026.–2030. gadam pievienoja 1 mljrd. € publiskā finansējuma, palielinot Francijas desmitgades kopējo summu virs 3 mljrd. € (Journal du Progressiste). Nīderlande caur Nacionālo izaugsmes fondu ieguldīja 615 milj. € Quantum Delta NL programmā (Nationaal Groeifonds). Vācija ar DLR Kvantu skaitļošanas iniciatīvu īsteno 80 lietojumu projektus (DLR QCI).

Eiropai tātad ir atsevišķi spēcīgi posmi. Nīderlandē darbojas QuTech, Delftas Tehniskās universitātes un TNO pētniecības centrs (QuTech), kā arī ASML — vienīgais ekstrēmā ultravioletā starojuma litogrāfijas iekārtu piegādātājs pasaulē. Šīs iekārtas drukā vissīkākās struktūras modernākajās mikroshēmās (ASML). Beļģijas imec strādā pie kvantu procesoru izgatavošanas, izmantojot esošās pusvadītāju ražošanas metodes (imec). Francija un Vācija nesenā ministru sanāksmē vienojās padziļināt sadarbību kvantu tehnoloģijās, mākslīgajā intelektā, kosmosā un kodolsintēzē (deutschland.de).

Sāk veidoties arī vajadzīgā saikne starp laboratoriju un ražošanu. Francijas uzņēmuma Pasqal vadītais Q-PLANET ir kopīga pilotražotne, kur laboratorijas stadijā esoši kvantu mikroshēmu risinājumi tiek pielāgoti atkārtojamai ražošanai. Tajā iesaistīti 28 partneri no 11 dalībvalstīm (Servola). Deutsche Telekom koordinē PETRUS2 — Eiropas mēroga projektu kvantu drošu sakaru tīklu izveidei (Telekom).

Vai ar to pietiks, būs atkarīgs no lēmumiem, kas Francijai, Vācijai, Eiropas Komisijai un valstu aizsardzības iepircējiem jāpieņem nākamo divu līdz trīs gadu laikā. Plaša mēroga kvantu skaitļošana, kas pārveidotu uzņēmumu darba procesus, joprojām ir tehniski neskaidra un atrodas gadu attālumā. Paziņots finansējums vēl nenozīmē ieviešanu. Skaidrs ir cits: Eiropas drošajiem sakariem, finanšu sistēmām un aizsardzības tīkliem šajā desmitgadē būs vajadzīga pret kvantu uzbrukumiem noturīga šifrēšana. Valstīm, kas kontrolēs aparatūru, komponentes un standartus, būs strukturāla ietekme pār tām, kuras tos tikai pirks. Francijas revidenti problēmu ir nosaukuši. Izšķirošā sacensība notiks kopīgās pilotražotnēs, mikroshēmu fabrikās un iepirkumu līgumos, nevis tikai laboratorijās.