Eiropa ierodas Abu Dhabi bez mandāta

Abū Dabī 10. un 11. novembrī paredzētas Ukrainas un Krievijas sarunas ar ASV starpniecību (Reuters). Uz turieni devušies arī padomnieki no Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, ES institūcijām un NATO (POLITICO). Atsevišķās tikšanās reizēs viņi var aizstāvēt nosacījumus, bet nevar apsolīt Eiropas valstu karavīru nosūtīšanu vai izmaiņas ES sankcijās, no kurām būtu atkarīga vienošanās. Par šiem lēmumiem lemj valstu valdības.

Divas sarunu līnijas, un tikai vienā piedalās Maskava

Plānotas trīspusējas sarunas starp Ukrainu, Krieviju un ASV. Ukrainas delegāciju vada Rustems Umerovs, bet Vašingtona sūta savus pārstāvjus Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru (Interfax-Ukraine). Krievijas delegāciju vada prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis (Reuters). 10. novembra rītā vēl nebija paziņots sarunu sākuma laiks, un nebija apstiprināts, ka notiks kāda sarunu sesija (AP).

Eiropas pārstāvji darbojas atsevišķā sarunu līnijā. Kušners paziņojis, ka viņš un Vitkofs pirms trīspusējām sarunām tiksies ar partneriem no Ukrainas, ES, NATO, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Itālijas (Kushner). Umerovs līdzīgas koordinācijas tikšanās aprakstījis arī Ukrainas pusē. Praksē eiropieši atsevišķi informē un cenšas ietekmēt Ukrainas un ASV nostāju; Ukraina un ASV šīs pozīcijas paudīs sarunās ar Krieviju.

Francija nedēļas nogalē solīja, ka eiropieši piedalīsies (To Brief), un viņi ir ieradušies. Uz Abū Dabī devušies Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas nacionālās drošības padomnieki. Tur ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas biroju vadītāji — Eiropadome ir ES valstu vadītāju sanāksme (Euronews). Berlīne apstiprinājusi sava padomnieka braucienu, bet par lielāko daļu pārējo dalībnieku vārdu ziņojuši mediji (DW). Nav publiskotu ziņu, ka kāds no viņiem redzēs, rediģēs vai apstiprinās tekstu, ko nodos Maskavai.

Kremlis dod priekšroku šādam izkārtojumam. Tā preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Eiropas valstīm jau esot atsevišķi saziņas kanāli ar Kijivu un Vašingtonu un ka tām varētu būt nozīme vēlākās, plašākās sarunās par Eiropas drošību. Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs esot vēl tiešāk iestājies pret eiropiešu iesaisti, savukārt Kušners uzskata, ka ilgstošam noregulējumam galu galā būs vajadzīgas tiešas Krievijas un Eiropas sarunas (France 24).

Savienības vārdā runāt nav pilnvarots neviens

Eiropas problēma ir plašāka par Maskavas iebildumiem. 5. novembrī Itālijas premjerministre Džordža Meloni lūdza Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu uzdot ES līderiem jautājumu: kam jāpārstāv Savienība un ar kādām pilnvarām. Viņa uzsvēra, ka neprasot Itālijai vietu pie sarunu galda (ANSA). Košta piekrita šo jautājumu apspriest ES valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Dublinā 13. novembrī, taču īpašu sūtni neiecēla (Irish presidency).

Līdz tam katrs Abū Dabī ieradies padomnieks pārstāv savu galvaspilsētu vai kādu ES institūciju. Arī īpaši iecelta ES sūtņa pilnvaras būtu ierobežotas. Sūtnis varētu vienoti aizstāvēt nosacījumus, bet pats nevarētu uzņemties saistības par valstu karavīru nosūtīšanu vai mainīt sankcijas, kuru grozīšanai vajadzīga visu dalībvalstu valdību piekrišana.

Lēmumi paliek valstu valdību ziņā

Karavīru nosūtīšanā šis ierobežojums redzams visskaidrāk. Francijas un Lielbritānijas vadītais Multinational Force for Ukraine pagaidām pastāv vien nodomu deklarācijas formā. Šo spēku varētu nosūtīt tikai pēc pamiera un Ukrainas lūguma; deklarācijā nav noteikts ne karavīru skaits, ne izvietošanas datums (UK government).

Gatavošanās tomēr ir sākusies. Vairāki simti Nīderlandes karavīru 9. novembrī Polijā sāka šādas misijas mācības, taču Nīderlandes valdība norāda, ka reālai karavīru nosūtīšanai vajadzīgs atsevišķs valdības lēmums (Dutch defence ministry). Mācības pašas par sevi neuzliek valdībai pienākumu nosūtīt karavīrus.

Ar sankcijām ir līdzīgi. ES lēmumiem par sankcijām parasti vajadzīga vienprātība, tātad jebkuras dalībvalsts valdība var tos bloķēt (Council of the EU). Ja Maskava kā daļu no vienošanās prasīs sankciju atvieglošanu, Abū Dabī neviens to apsolīt nevarēs. Lēmums būtu jāpieņem visām dalībvalstu valdībām, un jebkura no tām varētu atteikties.

Abū Dabī vienošanās nosacījumus noteiks Vašingtona, Maskava un Kijiva. Eiropas valdības varēs izmantot savu ietekmi vēlāk, kad tām būs jālemj par karavīru nosūtīšanu vai jābalso par sankcijām. Ja tās tad atteiksies, tiks bloķēta vienošanās, kurai trīs puses jau būs piekritušas, un politiskā cena būs daudz augstāka nekā tad, ja Eiropa mēģinātu to ietekmēt tagad. ES valstu līderi 13. novembrī tiksies Dublinā (Irish presidency). Līdz tam viņiem jāatbild, kas runās Savienības vārdā un ar kādām pilnvarām, pirms pienāks brīdis pieņemt šos vēlākos lēmumus.