Eiropas gāze par €100 vispirms sadārdzina ražošanu

Trešdienas pēcpusdienā Eiropas atsauces gāzes cena uz brīdi sasniedza 100 eiro par megavatstundu — par aptuveni 4 % vairāk nekā iepriekšējā tirdzniecības sesijā. Šāds līmenis nebija sasniegts kopš 2022. gada (Reuters). Cenu kāpumu veicina Eiropas konkurence ar Āziju par pa jūru piegādāto gāzi pēc kuģošanas traucējumiem Hormuza šaurumā. Vispirms to izjūt rūpnīcas un elektroenerģijas tirgi, kuros plaši izmanto gāzi; mājsaimniecību rēķinos tas parādās vēlāk.

Runa ir par Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) — virtuālu tirdzniecības mezglu, kura cena kalpo par Eiropas vairumtirdzniecības etalonu. Līgums, par kuru ir runa, paredz gāzes piegādi novembrī (ICE). Tajā noteikta tikai pati gāzes cena, bez transporta, nodokļiem un piegādātāju uzcenojuma. Trešdienas 100 eiro bija īslaicīgs cenas maksimums tirdzniecības laikā, nevis līmenis, kurā tā noturējās.

Kāpēc blokāde Persijas līcī ceļ cenu Nīderlandē

Sašķidrinātā dabasgāze jeb LNG ir gāze, ko atdzesē līdz šķidram stāvoklim, lai to varētu pārvadāt ar tankkuģiem. Saskaņā ar Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatoru apvienības ENTSOG datiem, pa Hormuza maršrutu parasti tiek pārvadāti aptuveni 20 % pasaules LNG tirdzniecības apjoma (ENTSOG). ES aģentūra ACER, kas koordinē valstu enerģijas regulatoru darbu, ziņoja, ka šovasar ES nav nonākuši vērā ņemami Kataras LNG apjomi (ACER).

Eiropa tieši iepērk salīdzinoši maz Kataras gāzes, taču cenu kāpumu izjūt arī tā. Ja Persijas līča kravas iestrēgst, Eiropas un Āzijas pircēji sacenšas par vienām un tām pašām piegādēm. Tirdzniecības mezgla cena ceļas, līdz pietiekami daudz tankkuģu dodas uz Eiropu. Pircēji par jau noslēgtajiem līgumiem maksā pēc tajos noteiktās formulas; tā biržas cenai var sekot tikai daļēji vai ar laika nobīdi.

Spiedienu rāda krātuvju dati. ES pazemes krātuvēs 28.10.2026. bija 74,96 % gāzes, salīdzinot ar aptuveni 83 % gadu iepriekš (GIE AGSI). Eiropa ziemu sāk ar mazāku rezervi.

ENTSOG pārbaudīja, cik ilgi šī rezerve varētu pietikt. Ja LNG piegādes būs tādas, kā pieņemts aprēķinos, ziemas beigās krātuvēs vēl būs 29 % gāzes (ENTSOG). Tas atstātu rezervi aukstam pavasarim. Scenārijā, kurā LNG piegāžu būtu par aptuveni 20 % mazāk, atlikums saruktu līdz 13 % (ENTSOG). Krātuves neiztukšotos, taču rezerve kļūtu krietni mazāka. ENTSOG uzsver, ka pārbaudē vērtē cauruļvadu un termināļu iespējas, nevis prognozē, kuras kravas patiešām ieradīsies. Vācijas tīkla regulators Bundesnetzagentur pašreizējo gāzes apgādi valstī vērtē kā stabilu un piegāžu nepietiekamības risku — kā zemu (Bundesnetzagentur). Pēc šiem datiem Eiropai problēma ir cena, nevis gāzes trūkums.

Viena cena, atšķirīgi rēķini

Arī pilnas krātuves negarantē lētu gāzi. Itālijas krātuvēs bija 90,88 % gāzes, Vācijas krātuvēs — 61,73 %, taču abas valstis nākamās gāzes kravas pērk par vienādu tirdzniecības mezgla cenu (GIE AGSI). Rēķinos būtiskāk atšķiras tas, cik lielā mērā gāzes cena ietekmē elektroenerģijas cenu.

Eiropas ikdienas elektroenerģijas vairumtirdzniecības izsolēs katras stundas cenu nosaka dārgākā elektrostacija, kas vajadzīga pieprasījuma segšanai; bieži tā ir gāzes elektrostacija. Eiropas Vides aģentūras aplēses liecina, ka 2026. gada pirmajās 16 nedēļās gāze ietekmēja vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu 66 % no Itālijā analizētajām stundām (EEA). Tāpēc Itālijas elektroenerģijas cenas cieši seko gāzes cenai. Spānijā, kur pieprasījumu bieži sedz saules un vēja enerģija, šis īpatsvars bija tikai 9 % (EEA). Uzņēmumi un mājsaimniecības ar fiksētas cenas līgumiem izsoles cenu nemaksā tieši, taču, atjaunojot līgumus, tā ietekmē jauno cenu.

Līgumi atliek arī gāzes rēķinu kāpumu. ECB analīzē konstatēts, ka vairāk nekā pusē eirozonas valstu vairumtirdzniecības gāzes cenu izmaiņas mazumtirdzniecības cenās parādās viena līdz trīs mēnešu laikā (ECB). Citviet cenu kāpums aizkavējas, jo spēkā ir fiksētas cenas līgumi un regulēti tarifi, bet piegādātāji daļu gāzes iepriekš nopirkuši par fiksētu cenu. Aptuveni trešdaļā valstu vairumtirdzniecības cenas izmaiņas patērētājus sasniedza septiņu līdz 12 mēnešu laikā (ECB).

Polija rāda, cik ilgi regulators var aizkavēt cenu kāpumu. Mājsaimniecībām, uz kurām attiecas regulējums, myORLEN gāzes tarifs saglabāts 197,29 zlotu par megavatstundu līdz 31.12.2026. (URE). Rūpniecības patērētājiem, kuru līgumos cena seko biržai, šādas aizsardzības nav. Energoietilpīgie ražotāji, piemēram, ķīmijas rūpnīcas, kas gāzi izmanto gan kurināmajam, gan izejvielai, cenu kāpumu, visticamāk, izjutīšot pirmie.

Īslaicīgs cenas kāpums līdz 100 eiro pats par sevi neliecina nedz par gāzes trūkumu, nedz par mājsaimniecību rēķinu tūlītēju pieaugumu. ENTSOG dati liecinot, ka Eiropa ziemu var pārlaist arī ar mazāku LNG piegāžu apjomu. Ietekme būs atkarīga no tā, vai vairumtirdzniecības cenas šajā līmenī saglabāsies vairākus mēnešus, beidzoties cenu riska ierobežošanas līgumiem un pārskatot tarifus. Ja tā notiks, līgumi noteiks, kurš cenu kāpumu izjutīs vispirms: Itālijas elektroenerģijas patērētāji un rūpnīcas ar biržai piesaistītiem līgumiem maksās agrāk, bet Polijas mājsaimniecības ar iesaldētu tarifu — vēlāk.