12 Eiropas upju caurplūde sasniedz rekordzemu līmeni

Kad upē ir maz ūdens, kravas baržai daļa kravas jāatstāj krastā, lai korpuss neatsistos pret gultni. Šovasar 12 lielo Eiropas upju kopējais caurplūdums bija zemākais modelētajā datu rindā, kas sākas 1992. gadā, liecina ES klimata dienesta Copernicus dati. Savukārt 52 % Eiropas sauszemes teritorijas kādā vasaras brīdī sasniedza „ļoti stipras karstuma slodzes” līmeni (Copernicus). Abi rādītāji ir noderīgi, taču katrs mēra ko konkrētāku, nekā pirmajā brīdī varētu šķist.

Kā nosaka zemu upes caurplūdumu

Hidrologi upi raksturo pēc caurplūduma — ūdens tilpuma, kas sekundē plūst garām noteiktam punktam. To parasti mēra kubikmetros sekundē (ECMWF). Iedomājieties dārza šļūteni: caurplūdums parāda, cik daudz ūdens no tās izplūst, nevis cik ūdens atrodas pašā šļūtenē.

Copernicus izmantoja datora simulācijas, ko sagatavojusi European Flood Awareness System. Katrai no 12 upēm dienesta speciālisti aprēķināja vidējo vasaras caurplūdumu lejtecē, vietā, kur upe beidz savu tecējumu, un pēc tam saskaitīja visu upju vidējos rādītājus (Copernicus).

Iegūtais skaitlis rāda Eiropas lielo upju kopējo caurplūdumu to lejteces galā un ļauj to salīdzināt ar katru iepriekšējo vasaru datu rindā. Tas ir modelī aprēķināts šo upju rādītāju kopsavilkums, nevis visa Eiropā sezonas laikā plūstošā ūdens uzskaite.

Tajā pašā novērtējumā Reinas, Donavas, Po, Luāras, Ronas un Sēnas caurplūdums bija rekordzems vai gandrīz rekordzems (Copernicus). Vairākas no šīm upēm izmanto kravu pārvadājumiem, tāpēc ūdens trūkums ietekmē arī to izmaksas. Baržai, kurai jādodas ceļā ar mazāku kravu, joprojām jāmaksā par to pašu apkalpi un jāpatērē aptuveni tikpat degvielas, tādēļ katras pārvadātās tonnas piegāde izmaksā dārgāk.

Karstuma karte rāda slodzi uz zemi, nevis cilvēkiem

Karstuma rādītājs atbild uz citu jautājumu: cik grūti cilvēka organismam ir atdot siltumu ārā? Vējainā pēcpusdienā ēnā un bezvēja, mitrā pēcpusdienā saulē termometrs var rādīt vienādu temperatūru, taču ādai tās šķiet ļoti atšķirīgas.

Universālais termiskā klimata indekss jeb UTCI šo atšķirību ņem vērā. Tas apvieno gaisa temperatūru ar mitrumu, vēju un saules starojuma siltumu, lai novērtētu, kādus apstākļus izjūt cilvēka organisms. Šajā skalā „ļoti stipra karstuma slodze” sākas pie 38 °C. Tas ir modelēts organisma slodzes līmenis, nevis ar termometru izmērīta temperatūra (Copernicus).

Veidojot karti, Copernicus katram sauszemes apgabalam atlasīja tikai vienu vasaras augstāko rādītāju. Tie iegūti no ERA5-HEAT — datora rekonstrukcijas par pagātnes laikapstākļiem. Tātad virsrakstā minētais skaitlis rāda, cik plaši pa sauszemi izplatījās karstuma maksimums. Tas neatklāj, cik lielu daļu Eiropas iedzīvotāju karstums skāra vai cik stundas tas turpinājās.

Sezonas vidējā temperatūra rāda mērenāku ainu. Septembrī Copernicus ziņoja, ka noteiktā Rietumeiropas reģionā vasara ar vidējo temperatūru 21,69 °C bijusi karstākā novērojumu vēsturē, bet Eiropa kopumā ierindojusies tikai trešajā vietā (Copernicus augusta pārskats). Vidējā temperatūra apvieno vēsākus un karstākus periodus plašā teritorijā, tāpēc tā var būt starp augstākajām, bet nepārspēt iepriekšējo rekordu. Karstuma maksimumu karte savukārt izceļ galējības, ko vidējā temperatūra izlīdzina.

No abiem secinājumiem upju kopējais caurplūdums vistiešāk skar ikdienas dzīvi. Mērījumi upju lejtecē rāda, ka šovasar Eiropas lielās upes kopumā nesa mazāk ūdens nekā jebkurā citā vasarā kopš 1992. gada (Copernicus). Mazākā ūdens pieejamība bija jārēķina visiem, kuru darbība atkarīga no upēm: gan baržu pārvadājumiem, gan laukiem, ko laista ar upju ūdeni.