Eiropas ieroču ražotāji pastiprina vadītāju apsardzi

Eiropas aizsardzības uzņēmumu vadītāji pastiprina drošību Krievijas draudu dēļ

Piecu Eiropas izlūkdienestu amatpersonas esot teikušas Financial Times, ka Krievija pastiprinot centienus nogalināt Eiropas aizsardzības uzņēmumu vadītājus un augstākos darbiniekus. Laikraksts izmeklēšanu par šiem draudiem publicēja 2026. gada 11. oktobrī (Financial Times). Uzņēmumu vadītāji stāstījuši, ka brīdinājumi mainījuši viņu drošības pasākumus. Apdraudēto vidū esot arī nelieli dronu un komponentu ražotāji, ne tikai lielie ieroču uzņēmumi. Publiski pieejamā informācija neliecina, ka draudi būtu kavējuši piegādes Ukrainai.

Ko vēsta brīdinājums

Amatpersonas lielu daļu plānošanas esot saistījušas ar GRU — Krievijas militārās izlūkošanas dienestu. Viņu aprakstītajos plānos novērošanu, loģistiku un uzbrukumu dažādās valstīs veiktu atšķirīgi cilvēki. Ja šis apraksts ir pareizs, draudus kļūst grūtāk atklāt, jo katras valsts policija var pamanīt tikai atsevišķu darbību, kas pati par sevi šķiet nekaitīga.

Financial Times nenosauca izlūkdienestus un nepubliskoja izlūkošanas informāciju. Viena amatpersona esot norādījusi, ka bailes pašas par sevi kalpojot Maskavas mērķim: uzņēmumi varētu pārdomāt sadarbību ar Ukrainu, pat ja uzbrukums nenotiktu.

Vācija sniedz skaidrāko neatkarīgo pamatojumu bažām par pieaugošu apdraudējumu. 2026. gada 2. septembrī rakstiskā atbildē Vācijas parlamentam valdība draudus aizsardzības nozarei novērtēja kā augstus (Vācijas parlamenta atbilde). Atbildē īpaši minēti uzņēmumi, kas sadarbojas ar Ukrainu, un norādīts, ka uzbrukumus atsevišķiem vadītājiem nevar izslēgt.

Vācijas iekšējās izlūkošanas dienestu BfV vada Sinans Selens. 2026. gada 5. oktobra uzklausīšanā Bundestāgā viņš esot brīdinājis deputātus, ka Krievija ir gatava veikt sabotāžu un slepkavības (Bundestāgs). Tas ir valdības draudu vērtējums, kas neapstiprina Financial Times aprakstītos konkrētos plānus.

Ziņas par agrāku plānu un spiegošanas lieta

Armins Pappergers vada Rheinmetall — vienu no lielākajiem ieroču piegādātājiem Ukrainai. 2024. gada jūlijā ASV mediji ziņoja, ka izlūkdienesti esot ieguvuši informāciju par Krievijas plānu viņu nogalināt. Berlīne paziņoja, ka šīs ziņas uztver nopietni, bet Rheinmetall plānu tieši neapstiprināja (Reuters). Pappergers Financial Times esot stāstījis, ka viņu tagad apsargā policija un privāta apsardze.

Konkrētākās tiesvedības gaitā publiskotās ziņas par Krievijas interesi par aizsardzības uzņēmumu vadītājiem nāk no Bavārijas. 2026. gada 24. martā Vācijas federālais prokurors paziņoja par divu cilvēku aizturēšanu; viņi kopš 2025. gada decembra esot spiegojuši ārvalsts izlūkdienesta labā (Vācijas federālais prokurors). Viņu novērošanas mērķis esot bijis cilvēks, kurš no Vācijas piegādā Ukrainai dronus.

Vācijas mediji šo cilvēku nosaukuši par Stefanu Tūmanu, dronu ražotāja Donaustahl vadītāju. Kopš tā laika viņš esot izlaidis dažas nozares izstādes un pastiprinājis apsardzi. Lieta liecina par piegādātāja novērošanu, nevis slepkavības plānu; ZEIT ziņoja, ka apcietināšanas orderos neesot apgalvots, ka aizdomās turētie būtu plānojuši atentātu (ZEIT).

Kas sedz apsardzes izmaksas

Uzņēmumi paši maksā par savu darbinieku aizsardzību, un mazajiem piegādātājiem šīs izmaksas segt ir grūtāk. Vairāki vadītāji Financial Times teikuši, ka pēdējos sešos mēnešos pēc valsts iestāžu ieteikuma pastiprinājuši personisko apsardzi; BfV uzņēmumiem ieteicis nolīgt privātas personiskās apsardzes komandas (Financial Times).

ES šajā ziņā var palīdzēt maz. Europol, ES tiesībaizsardzības aģentūra, var analizēt izlūkošanas informāciju un apmainīties ar to pāri robežām, taču personiskā apsardze un aizturēšana ir valstu iestāžu ziņā (Europol regula). Ja draudus organizē vairākās valstīs, uzņēmumiem ar tiem jārēķinās atsevišķi katrā valstī.

Šāds modelis rada nevienādu izmaksu slogu. Rheinmetall mēroga uzņēmums var finansēt sadarbību ar policiju un privāto apsardzi. Nelielam dronu vai komponentu ražotājam par līdzīgu aizsardzību jāmaksā no daudz mazākiem ieņēmumiem, lai gan liela daļa Eiropas ieroču ražošanas Ukrainai vairākās valstīs balstās uz šādu uzņēmumu darbu.

Kāds vadītājs Financial Times esot teicis, ka uzņēmums Krievijas draudu dēļ pārcēlis ražotni Rietumeiropā. Viņš nenosauca uzņēmumu vai ražotni un neatklāja, vai pārcelšanas dēļ zaudēts ražošanas apjoms.

Pašu uzņēmumu vadītāju teiktais liecina, ka brīdinājumi mainījuši viņu ceļošanas paradumus un apsardzes kārtību, bet vienā neatklātā gadījumā arī ražotnes atrašanās vietu. Pagaidām nav publisku ziņu, ka šo draudu dēļ būtu zaudēti ieroči vai komponenti vai pārtrauktas piegādes Ukrainai. Vācija publiskojusi detalizētākos brīdinājumus, tāpēc tā vislabāk varētu pateikt, vai kāds incidents ietekmējis ražošanas apjomus; pagaidām tā par šādu ietekmi nav ziņojusi.