E3 steidz pie Ukrainas sarunu galda

Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste veido kopīgu formātu, lai nodrošinātu Eiropas līdzdalību iespējamās nākotnes sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām, ziņo the New York Times. Tas pagaidām nav miera plāns. Parīze, Berlīne un Londona mēģina iepriekš saskaņot pozīciju, lai Eiropas sankcijas, finansējumu un militāro palīdzību pārvērstu diplomātiskā ietekmē, pirms Vašingtona nosaka sarunu procesu bez eiropiešiem.

Steidzamībai ir konkrēts iemesls. Sergejs Lavrovs 14. augustā paziņoja, ka Maskava neatteiktos tikties ar Trampa pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru (Bloomberg). ASV un Krievijas starpnieksarunu iespēja tagad izskatās ticamāka nekā jebkurā brīdī kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ja sarunas sāksies pēc Vašingtonas noteikumiem, Eiropa riskē saņemt rezultātu, kuru tā palīdzējusi finansēt, bet nav palīdzējusi veidot.

Ko E3 patiesībā kontrolē

Trīs valdībām ir reāli ietekmes instrumenti, taču lielākā daļa no tiem sāk darboties pēc vienošanās, nevis pašās sarunās. ES sankcijām pret Krieviju vajadzīga vienprātība Padomē, kur katrai dalībvalstij ir veto tiesības. Tāpēc Vašingtona un Maskava var apspriest sankciju mīkstināšanu, bet nevar izslēgt Eiropas pasākumus (ES Padome). Ukrainas ceļam uz ES dalību vajadzīgs vienprātīgs apstiprinājums saskaņā ar ES līguma 49. pantu (EUR-Lex). Savukārt iesaldētie Krievijas aktīvi lielākoties atrodas Eiropas bankās un norēķinu sistēmās: Eiropas Komisija 5. augustā paziņoja, ka šo aktīvu ieņēmumi finansējuši vēl 1,4 mljrd. € Ukrainai (Eiropas Komisija).

Eiropai var nebūt kontroles pār sarunu telpu. Taču tās rokās ir vairākas atslēgas durvīm, kas seko pēc vienošanās.

Apvedceļš apvedceļa iekšienē

E3 dziļākā problēma ir tā, ka formāts, kura mērķis ir nepieļaut ASV un Krievijas vienošanos garām Eiropai, pats var radīt Parīzes, Berlīnes un Londonas apvedceļu garām pārējiem. Ziņojumos aprakstīta trīs līmeņu struktūra: E3 kā operatīvais kodols, Polija, Itālija un Ziemeļvalstis otrajā konsultāciju lokā, bet ES institūcijas pieslēgtas vēlāk (the New York Times, European Pravda). Konsultēšana nav tas pats, kas lēmumu pieņemšana.

Mandāta jautājums bija aktuāls jau pirms šā formāta parādīšanās. Jūlijā bijušās augsta līmeņa amatpersonas no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Krievijas slepeni tikās Vīnē, kā ziņoja Bloomberg. Neviena valdība šo tikšanos neatzina par oficiālu. Vācijas Ārlietu ministrija esot norādījusi, ka iespējamie kontakti neesot notikuši tās uzdevumā (Berliner Zeitung). Taču Vīnes epizode atkal pacēla kara laika pamatprincipu: nekas par Ukrainu nedrīkst tikt lemts bez Ukrainas. E3 tagad šis princips jāievēro, ja koordinācijas centieni vēlas izskatīties leģitīmi, nevis noslēgti.

Valstis, kas uzņemas vistiešāko risku, atrodas otrajā lokā vai ārpus formāta. Polija, kas saskaras ar Krievijas hibrīdspiedienu un uzņem svarīgu NATO loģistiku, nav apstiprinājusi E3 mandātu; Varšavas publiskais uzsvars joprojām ir pārapbruņošanās un alianse ar ASV (KPRM). Rumānijai, kur kara zonas droni pie Tulčas izraisījuši F-16 pacelšanu gaisā (Agerpres), jebkuriem miera noteikumiem jāsamazina reālais militārais risks pie Melnās jūras robežas. Somijas prezidents 14. augustā uzsvēra, ka Eiropai jāgatavojas Krievijai kā ilgtermiņa draudam arī pēc iespējama pamiera (Somijas valdība).

Itālija leģitimitātes jautājumu padara vēl asāku. Kā G7 valsts ar balsstiesībām katrā ES sankciju lēmumā Roma var pieņemt E3 kā koordinācijas kanālu, bet ne kā aizstājēju forumiem, kuros Itālija pati pieņem lēmumus (Adnkronos, RBC Ukraine). Arī pašā E3 Apvienotā Karaliste esot piesardzīgāka nekā Francija, jo nevēloties sarežģīt attiecības ar Trampu (European Pravda).

Publiskots E3 teksts nepastāv. Ne Vašingtona, ne Maskava nav piekritušas Eiropas vietai pie sarunu galda. Trīs galvaspilsētas šobrīd ieņem pozīcijas, nevis ved sarunas. E3 var pamatoti prasīt Eiropas balsi procesā, kas var pārveidot kontinenta drošības kārtību. Taču tas nevar ticami apgalvot, ka pats ir šī balss, ja mandātā nav iesaistītas valstis, kuras nes tiešāko risku.