Eiropas enerģijas papildu izmaksas pārsniedz €100bn

Dublinā 29.09.2026. ES enerģētikas komisārs Dens Jergensens lēsa, ka Eiropa šogad par enerģiju samaksājusi vairāk nekā 100 miljardus eiro papildus, „nesaņemot ne par vienu molekulu vairāk gāzes vai naftas” (Eiropas Komisijas ieraksts). Viņš brīdināja par cenu kāpumu, nevis apgādes trūkumu. ES enerģētikas ministru neformālā sanāksme noslēdzās bez kopīgas deklarācijas un saistošiem pasākumiem (Īrijas prezidentūra).

Šo aplēsi izteicis pats komisārs, un tajā iekļauta gan nafta, gan gāze. Viņš nepateica, kādas iepriekšējās cenas vai importa apjomus izmantojis aprēķinā (RTÉ), tāpēc skaitlis drīzāk jāuztver kā politisks vērtējums, nevis auditēts izmaksu aprēķins.

Gāzes pietiek, taču tā kļuvusi dārgāka

Trūkums nozīmētu, ka pircēji vispār nevar dabūt gāzi. Cenu šoks nozīmē, ka gāze ir pieejama, bet maksā vairāk. Amatpersonas runā par otro scenāriju. 25.09.2026. Eiropas Komisijas gāzes koordinācijas grupa atzina, ka apgāde ir stabila, lai gan krātuvēs gāzes ir mazāk nekā iepriekšējos gados (Eiropas Komisija).

27.09.2026. ES gāzes krātuves bija piepildītas par 71,16 %, salīdzinot ar 82,3 % pirms gada (GIE AGSI, APA). Mazākas rezerves pašas par sevi nenozīmē, ka mājokļos beigsies gāze, jo krātuves ir tikai viens no tās avotiem. Vācijas tīkla regulators Bundesnetzagentur apgādes traucējumu risku vērtē kā zemu: gāze joprojām pienāk pa cauruļvadiem un kā sašķidrināta dabasgāze jeb LNG, ko atdzesē līdz šķidrumam un pārvadā ar tankkuģiem (DW).

Sadārdzinājuma iemesls ir konkurence par tankkuģu kravām. Traucējumi Hormuza šauruma apkārtnē ir samazinājuši pasaules sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājumu, tāpēc Eiropas pircēji par katru pieejamo kravu sacenšas ar Āzijas pircējiem (Kolumbijas Universitāte). Eiropas vairumtirdzniecības gāzes cenu etalons TTF 29.09.2026. maksāja aptuveni 73 eiro par megavatstundu; pirms kara saasināšanās februāra beigās tā bija ap 33 eiro (La Stampa). Gāzes cena izskaidro tikai daļu no Jergensena aplēses, kurā iekļauta arī nafta.

Kurš sadārdzinājumu izjūt pirmais

Sadārdzinājumu vispirms izjūt uzņēmumi, kas gāzi pērk par tirgus cenu. Pēc tam tas ietekmē elektrības cenu. Eiropas elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū attiecīgajā stundā visiem ražotājiem parasti maksā cenu, ko nosaka dārgākā elektrostacija, kas vajadzīga pieprasījuma segšanai. Bieži tā ir ar gāzi darbināma elektrostacija (Kolumbijas Universitāte). Gāzei kļūstot dārgākai, par augstāku cenu pārdod arī tirgū nonākušo vēja, saules un kodolenerģiju, un par to maksā elektrības pircēji.

Tas, cik ātri cenu kāpumu izjūt mājsaimniecības, ir atkarīgs no līgumiem. Regulēti tarifi un līgumi ar fiksētu cenu sadārdzinājumu atliek līdz brīdim, kad cenas pārskata. Jergensens īpaši izcēla gandrīz 50 miljonus eiropiešu, kuri, pēc viņa teiktā, nespēj pietiekami apsildīt mājokļus pat parastā ziemā (Euronews).

Sadārdzinājums izplatās arī pāri robežām, taču nevienādi. Itālijas enerģētikas ministrs Gilberto Piketo Fratins saka, ka gāzes Itālijai pietiek, tomēr Vācijas krātuvju papildināšana varētu palielināt izmaksas Itālijas rūpniecībai un elektroenerģijas ražotājiem (Corriere).

Mazāks patēriņš, bet bez saistošiem lēmumiem

Valdības var mazināt cenu spiedienu, pērkot mazāk gāzes, taču tad sarūk drošības rezerve. Eiropas Komisija bija aicinājusi valstis mazināt krātuvju uzpildes mērķus, lai steiga tās papildināt neuzdzītu cenas vēl augstāk. To Brief jau ziņoja, ka Nīderlandes valdība apsver, kā atbildēt (To Brief). 11.09.2026. Nīderlandes valdība paziņoja, ka samazinājusi šīs ziemas mērķi līdz 64 % piepildījumam jeb aptuveni 93 teravatstundām. Tas ir vairāk par vidēji 70 teravatstundām, kas no krātuvēm izņemtas iepriekšējo piecu ziemu laikā (Nīderlandes valdība). Jaunais mērķis paredzēts parastai ziemai. Valstij piederošais gāzes tīkla operators Gasunie norādīja, ka vecais mērķis bija noteikts, rēķinoties ar aukstāko ziemu pēdējos 30 gados (Gasunie). Mazāki iepirkumi var mazināt cenu spiedienu, bet bargā ziemā rezervē būs mazāk gāzes.

Dublinas sanāksme ES līmenī nedeva līdzīgu rezultātu. Īrijas prezidentūras pārskatā minētas diskusijas par pieejamību, inovācijām un drošību, bet nav norādīts neviens saistošs lēmums (Īrijas prezidentūra). Jergensens aicināja valdības samazināt gāzes patēriņu un elektroenerģijas pieprasījumu stundās, kad tas ir vislielākais, taču tie ir aicinājumi, nevis pienākumi (Eiropas Komisijas ieraksts).

Amatpersonas uzskata, ka apgāde ir stabila, bet vairumtirdzniecības gāze maksā vairāk nekā pirms kara saasināšanās. Ministri Dublinu atstāja bez saistoša lēmuma, kas mazinātu šo sadārdzinājumu. Vispirms par to maksā uzņēmumi, kas gāzi pērk par tirgus cenu; mājsaimniecības cenu kāpumu izjūt, kad tiek pārskatīti to līgumi. Ziemas rēķina apmērs vēl nav zināms, un Komisijai vēl jāizskaidro, kā tā nonākusi pie aplēses par 100 miljardiem eiro (RTÉ).