Hormuzs paceļ Eiropas gāzi virs €60

Brent jēlnaftas cena 17. jūlijā noslēdzās pie 88,10 $ par barelu, nedēļas laikā pieaugot aptuveni par 16 % (Reuters caur Euronext). Eiropas galvenais gāzes cenu orientieris — Nīderlandes TTF līgums — pārsniedza 60 €/MWh, lai gan vēl dažas dienas iepriekš atradās zem 45 € (Investing, Corriere dello Sport). Neviens cauruļvads nav pārrauts. Neviena Eiropas osta nav bloķēta. Hormuza šaurums formāli nav slēgts. Tomēr Eiropa jau maksā par enerģijas cenu šoku, kura avots atrodas transporta mezglā ārpus tās kontroles.

Trīs posmi cenu ķēdē

Caur Hormuza šaurumu dienā tiek pārvadāti aptuveni 20,9 miljoni barelu naftas un apmēram piektdaļa pasaules sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG tirdzniecības (EIA). Lielākā daļa šo kravu dodas uz Āziju, nevis Eiropu. Taču Eiropas degvielas cenas veidojas pēc Brent etaloncenas, bet gāzes cenas — pēc TTF. Abi rādītāji uz Persijas līča piegāžu risku reaģē uzreiz. Tirgus ieceno traucējumu vēl pirms Eiropas pārstrādes rūpnīcām vai gāzes pircējiem sāk kaut kā pietrūkt.

Mehānisms darbojas trīs posmos. Pirmais ir etaloncenas: Brent un TTF kāpj, tiklīdz tirgus redz piegāžu risku Persijas līcī, un tas sadārdzina iepirkumus visiem Eiropas importētājiem neatkarīgi no konkrētās kravas izcelsmes. Otrais ir apdrošināšana: kara riska segums vienam tankkuģa reisam tagad maksā 3–10 % no kuģa korpusa vērtības, salīdzinot ar aptuveni 0,25 % pirms konflikta (The National, OpsCon). Atbildības apdrošināšana, kas kuģu īpašniekiem vajadzīga, lai kuģi vispār varētu doties reisā, joprojām ir pieejama, taču daļa fiksētās prēmijas polišu tika atceltas un pārslēgtas par augstākām likmēm (LMA). Katrs dārgāks reiss ceļ piegādātās naftas, LNG un naftas produktu cenu. Trešais posms ir konkurence: ja Kataras LNG nevar droši izkļūt no Persijas līča, Āzijas pircēji agresīvāk sola cenu par elastīgām Atlantijas kravām, un Eiropai par krātuvju piepildīšanu jāmaksā vairāk.

Kur izmaksas nonāk

Itālijā traucējums redzams viskonkrētāk. QatarEnergy izsludināja force majeure Edisona ilgtermiņa LNG līgumam, bloķējot 21 kravu 2,7 miljardu kubikmetru apjomā laikā no aprīļa līdz septembra sākumam; Edisons aizvietoja 14 kravas, galvenokārt ar piegādēm no ASV (Corriere del Veneto). Itālijas gāzes krātuves ir piepildītas vairāk nekā par 70 %, krietni virs ES vidējā līmeņa, kas ir ap 52 %. Tomēr Eni vadītājs Klaudio Deskalsi parlamentā norādīja, ka īstā problēma ir piegāžu nepārtrauktība tirgū, kas jau darbojas ar nelielu rezervi (ANSA, ANSA).

Grieķijā redzams, kā rīkojas kuģu īpašnieki. Tankkuģu, kuru kravnesība pārsniedz 10 000 tonnu, tranzīts caur Hormuzu nedēļā no 6. līdz 12. jūlijam saruka līdz 59 reizēm, salīdzinot ar 117 reizēm iepriekšējā nedēļā (OT). Grieķijai piederošie tankkuģi šaurumu nav pārstājuši izmantot, taču katrs reiss tagad tiek vērtēts atsevišķi: apdrošināšanas cena, apkalpes risks, jūras spēku eskorta pieejamība. Mazāk kuģu nozīmē augstāku fraktu un dārgāku enerģiju.

Ungārija parāda smalkāku ievainojamību. Vairāk nekā 90 % tās importētās naftas un 74 % gāzes pienāk pa Krievijas cauruļvadiem, tomēr vairumtirdzniecības degvielas cena benzīnam pieauga par 14 forintiem litrā; valdība tirgu mierināja ar norādi uz stratēģiskajām rezervēm 87 dienām (Portfolio, Portfolio). Atkarība no cauruļvadiem nepasargā valsti no globālām etaloncenu svārstībām. Tā tikai nozīmē, ka šoks pienāk caur tirgu, nevis ar tankkuģiem.

Polijā Orlen kopš jūlija sākuma paaugstināja benzīna vairumtirdzniecības cenu par 24 grošiem litrā un dīzeļdegvielas cenu par 46 grošiem litrā (WNP). Pārtikas cenas jūnijā gada griezumā pieauga tikai par 1,9 % (ING). Dārgākas degvielas pārnese uz veikalu plauktiem vēl var parādīties, bet pagaidām dati to neapstiprina.

Buferi bez svirām

Eiropa šo šoku var mīkstināt. Eiropas Komisija uzrauga gāzes krātuvju piepildīšanas mērķus. ES tiesību akti, konkrēti Padomes Direktīva 2009/119/EK, dalībvalstīm prasa uzturēt naftas krājumus 90 dienām. Tas ir pietiekami, lai amortizētu cenu lēcienu, bet ne lai to izbeigtu. EUNAVFOR Aspides, ES jūras spēku misija Sarkanās jūras un Persijas līča kuģošanas ceļu aizsardzībai, var paplašināt savu mandātu, ja dalībvalstu valdības par to vienojas. Jauna infrastruktūra var uzlabot sarunu pozīcijas nākotnē: Horvātijas Krkas LNG terminālis no 2027. gada sākuma plāno pievienot 1 miljardu kubikmetru gadā, un potenciālo pircēju lokā ir Austrumeiropas valstis (Bloomberg Adria).

Taču neviens no šiem instrumentiem nenosaka pasaules cenas. Neviens Eiropas spēlētājs nevar atvērt Hormuzu, piespiest apdrošinātājus rakstīt lētākas polises vai apturēt Āzijas pircējus, ja tie pārsola Eiropas komunālos uzņēmumus par aizvietojošām LNG kravām. ES enerģētikas ministriem savām sabiedrībām jāpasaka, vai krājumu izmantošana un gaidīšana kļūs par koordinētu stratēģiju, vai arī tā paliks pieklājīgs nosaukums situācijai, kurā labāku variantu nav.