Sprādzienbīstams drons atsedz Vācijas NATO robu

4. augustā Leipcigas/Halles lidostas darbinieks netālu no dienvidu skrejceļa atrada dronu ar sprāgstvielām un detonatoru. Tas atradās dažu metru attālumā no Ukrainas kravas lidmašīnām „Antonov”. Leipciga ir DHL galvenais Eiropas kravu mezgls un viens no punktiem, caur kuriem smagās kravas nonāk NATO austrumu flanga apgādes ķēdē. Sapieri ierīci neitralizēja, daļa reisu tika novirzīti, bet Vācijas federālais prokurors pārņēma lietu kā valsts drošības izmeklēšanu (Generalbundesanwalt, Tagesschau).

Četras dienas vēlāk droni parādījās virs cita objekta — Bundesvēra bāzes Mehernīhā, kur tiek uzturētas pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot” un zem zemes atrodas loģistikas noliktava (Zeit, NZZ). Bundesvērs apstiprināja, ka ceturtdien ap 22:00 redzēti divi droni. WDR, NDR un „Süddeutsche Zeitung” izmeklējošā žurnālistika ziņoja par līdz pat sešiem pārlidojumiem, kas turpinājušies līdz agrai rīta stundai (Tagesschau, Le Parisien). Sprāgstvielas tur netika atrastas. Taču pat izlūkošanas pārlidojumi virs „Patriot” apkopes vietas nozīmētu Vācijas spēju pārbaudi tajā pašā aizsardzības segmentā, ko Berlīne stiprina NATO austrumu flangam.

Neviena iestāde publiski nav sasaistījusi abas lietas. Neviens izpildītājs nav nosaukts. Krievija līdzdalību noliedza, apsūdzības saucot par „provokāciju” (RND). Tomēr divi incidenti četrās dienās pie Vācijai un NATO būtiskas infrastruktūras pārcēla reakciju no lidostas drošības līmeņa uz federālu krīzes vadību. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints runāja par „hibrīdu uzbrukuma scenāriju”, kanclers Frīdrihs Mercs sasauca Nacionālās drošības padomi — institūciju, kas akūtu draudu gadījumā koordinē izlūkdienestus, aizsardzības un iekšlietu resorus —, bet Vācija organizēja sabiedroto iekšlietu ministru tikšanos par pretdronu aizsardzību (Handelsblatt, InfoSecurity24). Vācijas medijos izskanējušas tehniskas detaļas par SIM kartēm un sprāgstvielu sastāvu, taču tās balstās uz anonīmiem drošības avotiem, nevis publiskotu ekspertīzes ziņojumu (ZDFheute).

Kam pieder pirmās minūtes

Abi incidenti izgaismo vienu un to pašu operacionālu problēmu: kurš aptur naidīgu dronu, pirms tas sasniedz skrejceļu vai ieroču noliktavu? Vācijā atbilde ir sadalīta starp četrām sistēmām. Lidostu operatori nodrošina perimetru un var celt trauksmi. Federālo zemju policija atbild par iekšējo kārtību. Federālā policija darbojas robežu un transporta zonās. Bundesvēram, kura rīcībā ir spēcīgākais aprīkojums, iekšzemē drīkst rīkoties tikai stingru konstitucionālu ierobežojumu ietvaros un pēc formāla civilo iestāžu pieprasījuma (FAZ, n-tv). Rezultāts ir neērts: Vācija spēj rūpīgi izmeklēt notikušo pēc fakta, bet nav vienas iestādes, kurai skaidri piederētu lēmums reāllaikā traucēt vai iznīcināt dronu.

Šis robs nav tikai Vācijas problēma. „Le Figaro”, atsaucoties uz pētījumiem, kas saistīti ar Starptautisko stratēģisko pētījumu institūtu, ziņoja par 144 aizdomīgiem incidentiem pie militāriem vai sensitīviem objektiem 13 valstīs laikā no 2024. gada augusta līdz 2026. gada februārim (Le Figaro). Francijas Senāts konstatēja, ka 2024. gada beigās visiem Francijas bruņotajiem spēkiem kopā bija tikai 31 pretdronu sistēma (L'Indépendant). Ja Francija ar vienu no Eiropas lielākajiem aizsardzības budžetiem ir nepietiekami aprīkota, mazāku sabiedroto lidostās un noliktavās aina, visticamāk, nav labāka.

Sakritību ķēde vēl nav pierādījums

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs brīdinājumu padarīja asāku, sakot, ka izlūkdienestu informācija liecinot: Krievija apsverot uzbrukumus Baltijas kritiskajai infrastruktūrai, iespējams, izmantojot sagrābtus Ukrainas dronus kā viltus karoga instrumentu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tūlītējs uzbrukums netiekot gaidīts (Reuters, 15min). Polijā kā nākamais acīmredzamais ievainojamības punkts tiek minēta Žešovas-Jasionkas lidosta — centrāls militārās palīdzības mezgls Ukrainai (Rzeczpospolita).

Šie gadījumi rāda vienā virzienā, bet saikne pagaidām balstās uz modeļa atpazīšanu, nevis kriminālistikas pierādījumiem. NATO sabiedrotie var izmantot 4. pantu — līguma mehānismu, kas ļauj jebkurai dalībvalstij izvirzīt drošības jautājumu, nepierādot bruņotu uzbrukumu (NATO). Taču kopīgai atbildei valdībām jāvienojas, kas noticis un kas par to atbild. Neskaidra atribūcija dod piesardzīgām galvaspilsētām iespēju vilcināties.

Publiski zināmie fakti ļauj Vācijas dronu nedēļu uztvert kā nopietnu brīdinājumu par to, cik lēti iespējams traucēt NATO loģistiku. Tie vēl neļauj pierādīti nosaukt Krieviju par izpildītāju. Konkrētais jautājums tagad ir Berlīnes Iekšlietu ministrijai, federālo zemju policijas vadībai un Bundesvēra juristiem: vai Vācija spēj vienoties, kurš pirmajās minūtēs pieņem lēmumu par naidīga drona notriekšanu virs skrejceļa, vai arī turpinās mēnešiem ilgi izmeklēt sekas pēc tam, kad lēmums jau bijis vajadzīgs.