Sprādzienbīstams drons atklāj Leipcigas robu

5. augusta naktī neilgi pēc pusnakts Leipcigas/Halles lidostā darbinieks kravu drošības zonā pie dienvidu skrejceļa atrada dronu. Tas atradās netālu no Ukrainas „Antonov” kravas lidmašīnas un bija aprīkots ar sprādzienierīci. Federālā policija nosūtīja atmīnēšanas robotu un noņēma detonatoru. Abi skrejceļi tika slēgti (MDR, Al Jazeera). Izmeklēšanu pārņēma Saksijas terorisma lietu prokuratūra. Aizturēto nav. Nav zināms ne operators, ne palaišanas vieta, ne iecerētais mērķis (tagesschau).

Jebkurā Vācijas lidostā tas būtu nopietns drošības incidents. Leipcigā/Hallē tam ir arī stratēģisks svars. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā „Antonov Airlines” pārcēla savu floti uz šo lidostu un no turienes veic NATO fraktētus smagā transporta reisus ar lielgabarīta militārajām kravām (RND). NATO pārstāvis apstiprināja, ka sprādzienierīce neitralizēta netālu no Ukrainas lidmašīnas (Deutschlandfunk). Tos pašus skrejceļus izmanto arī DHL Eiropas sūtījumu mezgls. Leipcigas/Halles lidosta vienlaikus ir juridiski civila, komerciāli svarīga un militāri nozīmīga.

Kas to izdarīja, nav zināms. Grūtāks jautājums ir, kurš to var apturēt

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints incidentu nosauca par „hibrīduzbrukuma scenāriju” — iespējamu sabotāžu zem atklāta militāra uzbrukuma sliekšņa (Handelsblatt). Ukrainas vēstnieks apsūdzēja Krieviju (DW). Izmeklētāji norāda, ka tiekot pārbaudītas visas versijas. Krievijas versija ir politiski jutīga, jo tā iekļaujas plašākā fonā: 2024. gadā šajā pašā lidostā aizdegās DHL sūtījums, un izmeklētāji šo lietu vērtēja kā Krievijas izlūkdienestu operāciju. Tas ir konteksts, nevis pierādījums šajā lietā.

Pašas Vācijas lidostu aizsardzība pret droniem joprojām nav pabeigta. Lidostu asociācija ADV žurnālistiem norādīja, ka vairākas lielās lidostas, tostarp Berlīne, Minhene, Leipciga/Halle un Diseldorfa, joprojām gaida solītās federālās dronu atklāšanas un aizsardzības sistēmas (ZEIT). Vācijas gaisa satiksmes dienests DFS jau bija reģistrējis 18 ar droniem saistītus traucējumus Leipcigā/Hallē tikai 2026. gada pirmajā pusē.

Atbildība, kas nepieder nevienam

Federālā policija izstrādā mākslīgā intelekta atbalstītas sakaru slāpēšanas sistēmas un automatizētus dronu pārtvērējus (FAZ, Focus). Problēma ir šo sistēmu ieviešana lidostās. Reakcija nepieder vienai institūcijai. Zemes policijai, federālajai policijai, lidostu operatoriem un gaisa satiksmes kontrolei katrai ir sava ķēdes daļa, bet Vācijas konstitūcija ierobežo armijas izmantošanu valsts iekšienē. Sakaru slāpēšana pie aktīva skrejceļa var traucēt lidmašīnu sistēmām. Savukārt drons, kas palaists ārpus lidostas žoga, atrodas zem klasiskās pretgaisa aizsardzības sliekšņa (FAZ).

Tieši šo strukturālo kļūmi incidents padarīja redzamu. Vācija apzinās dronu draudus. Tā skaita incidentus, pasūta prototipus un diskutē par juridiskām pilnvarām. Taču sadrumstalota civilā komandķēde lidostā ar militāru nozīmi nozīmē, ka brīdī, kad drons pārlido žogu, nevienam nav pietiekami ātras un pilnas rīcības pilnvaras.

Leipciga/Halle neatrodas NATO austrumu flangā. Tā ir dziļi Vācijas teritorijā, tomēr pilda līdzīgu loģistikas funkciju kā Žešovas-Jasionkas lidosta Polijas dienvidaustrumos, kas ir galvenais militārās palīdzības pārkraušanas punkts Ukrainai. Polijas analītiķi norāda, ka pat „Patriot” baterijas pie Žešovas ir paredzētas raķešu, nevis mazu dronu pārtveršanai, ja tie palaisti tieši aiz bāzes perimetra (Portal Obronny). Nīderlandes mediji Leipcigu vērtē kā brīdinājumu Shipholai un Roterdamai (NRC). Francijas mediji izceļ to pašu ievainojamību: lidostas pārvieto militāras kravas, bet to aizsardzība joprojām notiek caur civilām komandķēdēm (France 24).

ES noteikumi te nedod īsceļu. Brisele regulē, kur likumīgi droni drīkst lidot, un prasa plānot, kā uzbrukumu vai katastrofu laikā uzturēt kritiskos pakalpojumus. Taču dalībvalstis pašas nosaka, kura institūcija drīkst neitralizēt naidīgu dronu virs saviem skrejceļiem (Regula 2019/947, Kritisko vienību noturības direktīva).

Rumānija, Polija, Lietuva un Latvija NATO austrumu flangā jau ir saskārušās ar šīs problēmas versiju: atklāšana uzlabojas, bet miera laika pilnvaras un drošas pielietošanas noteikumi atpaliek no drauda ātruma. Leipciga šo plaisu pārnes no robežas gaisa telpas uz Eiropas iekšieni. Dronam pie skrejceļa nebija jāšķērso valsts robeža vai jāpārvar pretgaisa aizsardzība. Tam bija jāsasniedz žogs.