Exxon virza Kipras gāzes ieguvi

Septiņi triljoni kubikpēdu dabasgāzes zem jūras gultnes pie Kipras ir izgājuši formālu komerciālās dzīvotspējas pārbaudi. „ExxonMobil” un „QatarEnergy” parakstījuši nozarē tā dēvēto komercialitātes apliecinājumu par Glauka un Pegaza atradnēm (AP, Yahoo Finance / Reuters). Atradnes atrodas Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas 10. blokā — jūras teritorijā, kur valstij ir tiesības izmantot dabas resursus.

Paraksts atvieglo projekta finansēšanas un plānošanas nākamo posmu. Tas vēl nenozīmē gāzi Eiropas sistēmā. Galīgais investīciju lēmums, proti, brīdis, kad uzņēmumi apņemas ieguldīt miljardus infrastruktūrā, tiek gaidīts tikai ap 2029. gadu. Pirmā gāze varētu nonākt tirgū ap 2033. gadu (AP).

Kā gāzes projekts nonāk no atradnes līdz piegādei

Jūras gāzes projektam jāiziet vairāki posmi, pirms tas dod reālu piegādi. Vispirms jāatrod ogļūdeņraži. Tad jānovērtē, vai atradne ir pietiekami liela, lai to būtu izdevīgi iegūt. Pēc tam jāaprēķina ekonomika, jāizvēlas eksporta maršruts, jānodrošina finansējums un jānoslēdz piegādes līgumi. Tikai pēc tam seko investīciju lēmums. Kipra tagad ir tikusi pāri posmam, kurā uzņēmumi atzīst: ekonomika varētu strādāt. Viss pārējais vēl ir atvērts.

Ar galvenajiem skaitļiem joprojām jāapietas piesardzīgi. Kipras enerģētikas ministrs Glauka atradni novērtējis ar 4,8 triljoniem kubikpēdu, bet Pegaza atradni — ar 2,1 triljonu kubikpēdu (CNA). „Euronews Greece” ziņoja par plašāku diapazonu — 8–9 triljoniem kubikpēdu (Euronews Greece). Publiski pārbaudīts rezervju novērtējums nav parādījies. Tas nozīmē, ka nav skaidri pateikts, cik daudz gāzes patiešām varēs iegūt, nevis tikai cik daudz tās varētu būt zemē. Secinājums ir vienkāršs: pēc Vidusjūras austrumu daļas mērogiem tā ir liela atradne, bet vēl ne iegrāmatota un finansējama rezerve.

Izeju kontrolē Ēģipte

Visticamākais eksporta maršruts ved caur Ēģipti. „ExxonMobil” pārstāvis Džons Ardils AP sacīja, ka Kipras gāze, visticamāk, pa cauruļvadu tiktu novadīta uz jau esošajām Ēģiptes sašķidrināšanas iekārtām, kur to pārvērstu LNG jeb sašķidrinātajā dabasgāzē kuģu pārvadājumiem. Atsevišķa LNG rūpnīca Kiprā atzīta par pārāk dārgu (AP).

Tas padara Ēģipti par obligāto vārtu punktu. Taču Ēģiptei pašai ir piegādes problēmas. „Ahram Online” ziņoja, ka Ēģiptes LNG eksports 2026. gada martā nokritās līdz nullei, bet valsts importēja aptuveni 700 miljonus kubikpēdu dienā, lai segtu iekšzemes deficītu (Ahram Online). Tas nebija vienreizējs traucējums. Vairāk nekā gadu Ēģiptē iekšzemes pieprasījums audzis straujāk nekā ieguve. Ja Ēģiptei gāze vajadzīga pašai, Eiropas pircēji rindā nestāv pirmie.

Mazs apjoms pret Eiropas pieprasījumu

ES 2025. gada otrajā ceturksnī vien importēja 75 mljrd. kubikmetru gāzes, un LNG veidoja 46 % no šā importa (Eiropas Komisija). Tas ir mēroga salīdzinājums, nevis prognoze par pieprasījumu 2033. gadā. Pret pašreizējiem apjomiem Kipras gāze, sadalīta vairākās desmitgadēs, būtu noderīgs papildinājums, bet ne faktors, kas maina Eiropas gāzes sistēmu.

Svarīgāka ir laika problēma. IEEFA lēš, ka ES gāzes imports līdz 2030. gadam varētu sarukt par 25 %, ja turpināsies pieprasījuma mazināšanas politika (IEEFA). „Bruegel” pieprasījuma dati rāda, ka ES un Lielbritānijas gāzes patēriņš 2023.–2024. gadā jau bija par 18 % zemāks nekā 2019.–2021. gadā (Bruegel). Projektiem, kuriem no apstiprināšanas līdz ražošanai vajadzīga desmitgade, būs jākonkurē tirgū, kas līdz to ierašanās brīdim var būt apzināti samazinājies.

Kas iegūst, kas gaida, kas maksā

Kipra jau tagad iegūst lielāku ģeopolitisko svaru. „ExxonMobil”, kam pieder 60 % un operatora loma, un „QatarEnergy” ar 40 % līdzdalību iegūst aktīvu, ko var turēt attīstības portfelī (Yahoo Finance / Reuters). Ēģipte iegūst ietekmi kā apstrādes vārti.

Eiropas patērētāji pagaidām neiegūst neko. Teorētiski iespējami maršruti tālāk uz ziemeļiem: Grieķijas LNG termināļi vai Grieķijas–Bulgārijas starpsavienojums (DESFA, ICGB). Taču par Glauka un Pegaza gāzi nav publiski zināma ne saistoša pircēju līguma, ne būvniecības izmaksu aplēse, ne vienošanās par infrastruktūras maksām. Ja Ēģiptes maršrutam būs vajadzīga jauna cauruļvada jauda, kādam par to būs jāmaksā, un šī saruna vēl nav sākusies.

Kipra ir pārvarējusi reālu komerciālu slieksni. Taču tas, vai Eiropa šo gāzi kādreiz saņems, būs atkarīgs no Ēģiptes eksporta jaudas, Eiropas gāzes vajadzībām 2030. gadu vidū un investoru gatavības finansēt jaunu fosilās gāzes piedāvājumu tirgū, kas pats cenšas gāzi patērēt mazāk. Tieši šī pretruna būs jāvēro tālāk.