Viltus GPS maldina Baltijas kuģus

Kravas kuģis Somu līcī pārbauda atrašanās vietu navigācijas ekrānā. Koordinātas, kurss, ātrums virs grunts, proti, kuģa kustība attiecībā pret jūras dibenu, izskatās normāli. Ekrāns rāda zaļu. Atrašanās vieta ir nepareiza.

Apkalpe neredz ne trauksmi, ne tukšu ekrānu, ne skaidru pazīmi, ka sistēma kļūdās. Tieši tas atšķir signāla viltošanu no traucēšanas. Traucēšana rada troksni, uztvērējs vairs neko nedzird, ekrāns apdziest un visiem ir skaidrs, ka sistēma nestrādā. Viltošana pārraida pārliecinošu neīstu signālu, kas uztvērējam iedod nepareizu atrašanās vietu, bet izskatās ticami (Dryad Global). Zviedrijas iestādes norāda, ka šāda manipulācija Baltijas jūrā kļūst sistemātiskāka: kuģu apkalpēm jāstrādā ne tikai ar pazudušiem signāliem, bet arī ar viltotiem signāliem, kas izskatās īsti (SVT).

Traucējumu zona stiepjas no Zviedrijas dienvidaustrumiem un Gotlandes caur kuģošanas ceļiem Somijas, Polijas un Baltijas valstu virzienā. Drošības vērtējumi konsekventi norāda uz Krieviju. Crisis24 vērtē, ka Maskava turpinās GPS traucēšanu Baltijas reģionā kā elektroniskās karadarbības instrumentu ar blaknēm civilajai satiksmei (Crisis24). EUSPA izpilddirektors ir sacījis, ka Eiropa pie austrumu robežas saskaras ar ļoti augstu traucējumu līmeni, kas skar gan GPS, gan pašas Eiropas Galileo satelītus (EUPerspectives). Taču publiski pieejamā tehniskā lieta konkrētus incidentus ar konkrētiem Krievijas raidītājiem nesasaista. Aizdomas ir spēcīgas, tiesiski izmantojamu pierādījumu publiskajā telpā ir maz.

Ar ko reāli saskaras piloti un kuģu apkalpes

Latvijas gaisa satiksmes dienests ir izdevis pastāvīgus brīdinājumus: Rīgas lidojumu informācijas rajonā GPS var būt neuzticams, un pilotiem jāpaļaujas uz dispečeru radara norādēm un vecākām, uz zemes izvietotām navigācijas bākām (Latvia NOTAM). Pasažieriem tas nenozīmē, ka lidmašīnas sāk krist no debesīm. Tas nozīmē mazāku pieejamo nolaišanās procedūru skaitu, lielāku slodzi pilotu kabīnē un iespējamas maršrutu izmaiņas (EASA).

Jūrā Zviedrijas Jūras administrācija ir brīdinājusi, ka traucējumi Baltijas jūrā un Somu līcī skar GPS, kuģu izsekošanas sistēmas un radarus (Swedish Maritime Administration). Kuģu apkalpes nevar paļauties uz vienu atrašanās vietas avotu blīvos kuģošanas ceļos vai šaurās ostu pieejās. Tām jāatgriežas pie manuālām pārbaudēm: jāsalīdzina radara kontakti, jāņem vizuālie peilējumi pēc krasta orientieriem, jāsamazina ātrums. Pat tad, ja nekas acīmredzami dramatisks nenotiek, papildu slodze nozīmē lielāku degvielas patēriņu un pastāvīgu spriedzi.

Somija šo spiedienu ir jutusi vistiešāk. Robežsardze brīdināja par spēcīgiem GPS traucējumiem Somu līcī, bet Norvēģijas iestādes konstatēja jaunāku traucējumu formu, kas tur jau tiek izmeklēta (Yle, Yle). Prāmju operatoriem un piekrastes satiksmei traucējumi kļūst par ikdienas apstākli: piesardzīgāks ātrums pie ostām, papildu dežūras uz tiltiņa un klusa spriedze, zinot, ka instrumenti var melot.

Vecās rezerves sistēmas, lēni uzlabojumi

Eiropas pirmā aizsardzības līnija pagaidām ir zemu tehnoloģiju risinājumi: navigācijas brīdinājumi, uz zemes izvietotas bākas, manuālas pārbaudes un labāka incidentu ziņošana. EUROCONTROL, kas koordinē Eiropas gaisa satiksmi, uzrauga lidmašīnu atrašanās vietas datus, lai kartētu, kur tīklā signālu kvalitāte pasliktinās (EUROCONTROL). Polijas ģeodēzijas iestāde ir parakstījusi sadarbības vienošanos par satelītsignālu analīzi reāllaikā, attīstot spēju atšķirt parastu signāla pasliktināšanos no apzinātas traucēšanas (gov.pl).

Konkrētākais tehniskais uzlabojums ir Galileo funkcija OSNMA, būtībā digitāla ūdenszīme navigācijas signālā. Tā ļauj uztvērējam pārbaudīt, vai signāls tiešām nāk no satelīta, nevis no uz zemes izvietota imitatora (EUSPA). Problēma ir ieviešanas temps: saderīgiem uztvērējiem jānonāk lidmašīnu, kuģu un transportlīdzekļu parkos, kas jau ir ekspluatācijā. Tas ir gadu, ne mēnešu darbs.

Mūsdienu transports, ārkārtas dienesti un infrastruktūras laika sinhronizācija balstās satelītsignālos, kas tika projektēti pieņēmumam, ka tos neviens masveidā neviltos. Baltijas reģionā šis pieņēmums vairs nestrādā. Aizsardzības risinājumi top, bet traucējumi jau ir klāt. Viltots ekrāns nepievērš sev uzmanību. Tas vienkārši klusām rāda nepareizu vietu.