Somija atceļ kodolierīču aizliegumu

Somijas parlaments trešdien ar 125 balsīm pret 61 nolēma svītrot no nacionālajiem tiesību aktiem vispārējo kodolsprādzienierīču aizliegumu. Jaunais regulējums ļauj importēt, pārvadāt, piegādāt un glabāt kodolierīces NATO kolektīvās aizsardzības vai divpusējas aizsardzības sadarbības vajadzībām (Kaleva, Euronews). Tas nenozīmē, ka uz Somiju tiek pārvietotas kodolgalviņas. Izmaiņa ir juridiska: Somija vairs nav likumā ierakstīts ierobežojums NATO ziemeļu flanga plānošanā.

Ko likums maina un ko nemaina

Līdz trešdienai Somijas Kodolenerģijas likumā bija pilnīgs kodolsprādzienierīču aizliegums. Valdības arguments bija, ka pēc pievienošanās NATO 2023. gadā šāds noteikums Maskavai sūta skaidru signālu: nopietnas krīzes gadījumā Somijas likumi ierobežotu sabiedroto rīcības iespējas (Yle). Jaunais likums ar kodolsprādzienierīcēm saistīto rīcību pārceļ uz Kriminālkodeksu, paredzot izņēmumus Somijas militārajai aizsardzībai, NATO kolektīvajai aizsardzībai un divpusējai sadarbībai ar sabiedrotajiem (Kaleva).

Balsojums nepadara Somiju par kodolieroču koplietošanas valsti, neveido Somijas kodolspēkus un neatļauj pastāvīgu kodolieroču izvietošanu. Kodolieroču koplietošana ir NATO kārtība, kurā atsevišķas sabiedrotās valstis uzņem ASV kodolieročus un nodrošina sertificētas lidmašīnas, bet palaišanas pilnvaras paliek Vašingtonai. Tam joprojām vajadzīgi politiski līgumi, militārā infrastruktūra un operacionālas sistēmas, kuru Somijai nav. Somija ir novākusi juridisko šķērsli krietni pirms brīža, kad alianse varētu uzbūvēt praktisko spēju to izmantot.

Somijas ģeogrāfija ienāk NATO militārajā plānošanā

Somijas 1 340 kilometru robeža ar Krieviju un atrašanās Somu līča ziemeļu krastā tieši sasaista tās aizsardzību ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas drošību. Pirms trešdienas krīzes scenārijs varēja sadurties ar Somijas likumu, kas kategoriski aizliedza jebkādu ar kodolieročiem saistītu sabiedroto pārvietošanos, pat ja Helsinki politiski gribētu sadarboties. Jaunais likums šo ierobežojumu noņem, neradot automātisku izvietošanas ceļu.

Salīdzinājums ar Zviedriju ir neērts. Stokholma uztur pozīciju, ka miera laikā Zviedrijas teritorijā kodolieročiem nav pamata atrasties, taču tā ir politiska doktrīna, nevis saistošs likuma aizliegums (Euronews). Somija izvēlējās aizsardzības izņēmumus ierakstīt likumā. Zviedrijas Kreisā partija grib pretējo — kodificētu aizliegumu. Abas kaimiņvalstis NATO pievienojās dažu mēnešu intervālā, tomēr kodolpolitikai veido ļoti atšķirīgus juridiskos ietvarus.

Polijai un Baltijas valstīm Somija dod procedūras piemēru. Valsts pie Krievijas robežas var nošķirt juridisko gatavību no faktiskas izvietošanas, nepārvēršot iekšpolitisko diskusiju referendumā par kodolgalviņu uzņemšanu. Robeža gan ir acīmredzama: nacionāla aizlieguma atcelšana nedod nekādu kontroli pār kodolieročiem, kas paliek sabiedroto, galvenokārt ASV, rokās.

Uzraudzības jautājums, ko Somija vēl nav atrisinājusi

Somijas Aizsardzības komiteja, parlamenta struktūra, kas vērtēja likumprojektu, norādīja, ka likums nepārvietošot lēmumu pieņemšanas pilnvaras prom no Somijas institūcijām un ka parlamenta loma būšot nodrošināta visos scenārijos (Yle). Opozīcija iebilda par vienu konkrētu un būtisku punktu.

Sociāldemokrāti, Zaļie un Kreisā alianse argumentēja, ka spēkā esošie likumi jau ļāva Somijai pilnvērtīgi piedalīties NATO kodolpolitikā (Vasemmisto). Viņu bažas ir precīzas: jaunie izņēmumi varētu ļaut nākamos soļus virzīt kā parastu alianses ieviešanu Aizsardzības ministrijas ietvaros, nevis kā lēmumus, kam jāsaņem jauns parlamenta balsojums. Kad juridiskā atļauja jau pastāv, valdība katru nākamo soli var traktēt kā tehnisku aizsardzības tiesību jautājumu, nevis politisku lēmumu, par kuru jādebatē atklāti.

Somija ir izlēmusi, kas no tiesību viedokļa ir iespējams. Grūtāks jautājums paliek nākamajam posmam: ja kodolieroču pārvietošana caur Somijas teritoriju reiz notiks NATO vai divpusēja līguma ietvaros, vai parlamentam katru reizi būs jālemj no jauna? Vai arī trešdienas balsojums šo atbildi jau ir devis?