Somija atver ceļu NATO kodolieročiem

No 1. jūlija Somija ļauj sabiedroto kodolieročus ievest, pārvadāt un glabāt savā teritorijā. Kodolgalviņas uz Somiju netiek vestas. Taču līdzšinējais krimināltiesiskais aizliegums ir noņemts, un turpmākie lēmumi lielā mērā tiks pieņemti ārpus parlamenta zāles.

Somijas parlaments ar 125 balsīm pret 61 atcēla vispārēju kodolsprādzienierīču aizliegumu (Kaleva, Yle). Iepriekšējais likums pilnībā aizliedza kodolieroču importu, izgatavošanu, turēšanu un detonāciju. Jaunā redakcija saglabā pamatprincipu, ka kodolieroči ir nelikumīgi, bet paredz izņēmumu, ja imports, pārvadāšana vai turēšana saistīta ar Somijas vai NATO aizsardzību (uutinen.ai). Helsinki ir paziņojusi, ka miera laikā neplāno pastāvīgu kodolieroču izvietošanu (RBC Ukraine).

Somija mainīja juridiskos noteikumus tam, ko NATO krīzes gadījumā drīkst darīt Somijas teritorijā. Tā nemainīja to, ko NATO tur dara šodien.

Kāpēc likums ir svarīgāks par solījumu

NATO kolektīvās aizsardzības garantija, 5. pants, nozīmē, ka uzbrukums vienai sabiedrotajai tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Taču šī garantija darbojas tikai tad, ja spēki un bruņojums var fiziski un juridiski nonākt tur, kur tie vajadzīgi. Valsts, kas savā teritorijā kriminalizē kodolieročus, ārkārtas situācijā tos nevar uzņemt arī tad, ja alianses dokumentos ir ierakstīta pilna aizsardzība. Tieši to uzsvēra Somijas likuma grozījumu atbalstītāji: vecais aizliegums varētu nobloķēt sabiedroto bruņojumu brīdī, kad tas būtu visvairāk vajadzīgs, atstājot Somiju juridiski nesaskaņotā stāvoklī ar aliansi, kurai tā pievienojās 2023. gadā (Agora).

Ģeogrāfija šo jautājumu padara konkrētu. Somijas iestāšanās NATO aliansei pievienoja apmēram 1 300 km garu robežu ar Krieviju. Zviedrijas dalība Baltijas jūru padarīja par telpu, ko lielā mērā ieskauj NATO valstis. Alianses plānotāji Ziemeļeiropu tagad vērtē kā otru pastiprinājuma koridoru uz Baltijas valstīm, ne tikai kā atkarību no šaurā sauszemes savienojuma caur Poliju (press.lv, NATO). Somijas juridiskā gatavība ir viens elements, lai šis maršruts krīzē būtu izmantojams.

Zviedrija ir tiešākais salīdzinājums. Stokholmai nav līdzīga vispārēja aizlieguma, ko atcelt. Tā balstās politiskā nostājā pret kodolieročiem, vienlaikus ar aizsardzības sadarbības līgumu ar ASV atverot praktiskas iespējas sabiedroto spēku klātbūtnei (Riksdag). Somijas solis rada spiedienu arī Zviedrijai: ja Helsinki NATO kodolieroču savietojamību ieraksta likumā, Stokholmai kļūst grūtāk kodoljautājumu atstāt politiski neskaidru.

Kas izmantos atvērtās durvis

Likuma projekts noņēma šķērsli. Tas nenosaka, kurš un kā pieņem nākamo lēmumu, un šī neskaidrība ir būtiska. NATO kodolieroču koplietošanas kārtībā ASV saglabā kontroli pār savām kodolgalviņām un lēmumu par to izmantošanu. Jebkura pārvietošana uz Somijas teritoriju prasītu Vašingtonas lēmumu, Somijas valdības piekrišanu un saskaņošanu NATO plānošanā. Neviens no šiem soļiem nav garantēts, un, visticamāk, neviens nenotiktu publiskā balsojumā. Parlamenta debates bija caurskatāmākā daļa procesā, kas tagad pārceļas uz slepeniem plānošanas kanāliem.

Maskavas reakcija un tās robežas

Krievija reaģēja ar asu retoriku. Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova brīdināja par „politiskiem un militāri tehniskiem pasākumiem”, likuma izmaiņas pasniedzot kā pamatu pretsoļiem, kas Somiju padarītu ievainojamāku (Fakti, Infobae). Līdzšinējie pierādījumi drīzāk rāda konvencionālu spēku pastiprināšanu, nevis pārbaudāmu kodolieroču pretizvietošanu: RFE/RL ziņoja par jaunu Krievijas militāro infrastruktūru pie Novajas Vilgas un pieaugošām bažām par garnizonu aktivitāti pie NATO ziemeļu robežas (RFE/RL).

Lietuvas mediju citēta NATO izlūkošanas amatpersona šo dinamiku formulēja tieši: Maskava izmanto kodolretoriku, jo tai ir mazāk citu spiediena instrumentu (LRT). Šāds vērtējums ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr Krievijas atbilde paliek vārdos.

Somijai kodolieroču nav. Nākamais jautājums ir, vai NATO kādreiz izmantos juridisko telpu, ko Helsinki tagad radījusi. Par to lems slepenās plānošanas struktūrās, divpusējās sarunās un valdību līmeņa vienošanās, nevis vēl vienā atklātā balsojumā. Somija kodolgatavības jautājumu iznesa parlamentā. Liela daļa atturēšanas arhitektūras, kas ap to veidojas, šādu demokrātisku kvīti nedod.