Somu satiksmi aptur Ukrainas droni

4. jūlija rītā kuģošanas ceļi un lidojumu maršruti Somu līča austrumos bija tukši. Somijas iznīcinātāji, helikopteri un jūras spēku kuģi atradās gatavības pozīcijās piekrastē. Iemesls nebija uzbrukums Somijai, bet Ukrainas dronu trieciens pa Sanktpēterburgu otrpus līcim un risks, ka kāds ierocis varētu novirzīties sabiedrotās valsts teritorijā.

Aizsardzības ministrs Anti Hekenens apstiprināja, ka gaisa un jūras satiksmes ierobežojumi bija saistīti ar Ukrainas dronu aktivitāti Sanktpēterburgas tuvumā. Gaisa trauksme neesot bijusi vajadzīga, jo Somijas gaisa telpā droni neielidoja (Ukrainska Pravda). Līdz 09:18 satiksme tika atjaunota (RBC-Ukraine). Divas dienas iepriekš, 2. jūlijā, līdzīgs ierobežojums tika ieviests un atcelts pēc tam, kad sensori neko nebija konstatējuši (Yle).

Ielidojuma nebija. Postījumu nebija. Taču vairākas stundas civilā kustība ES un NATO telpā tika apturēta, jo kaimiņos notiekošais karš ietekmēja lēmumus Somijas teritorijā.

Lemj Somija. NATO vēro. ES nosaka vadlīnijas.

Šāds lēmums pilnībā ir valsts kompetencē. Ierobežojumus ieviesa un atcēla Somijas Aizsardzības spēki un civilās aviācijas iestādes. NATO slēgšanu nepavēlēja. ES aviācijas drošības aģentūra EASA nosaka gaisa telpas drošības noteikumus un vadlīnijas lidojumiem konfliktu zonu tuvumā, taču tā nekomandē nacionālus gaisa telpas slēgšanas lēmumus (Eurocontrol).

Zem NATO līguma 5. panta sliekšņa, proti, situācijās, kad nav konstatēts uzbrukums vienai dalībvalstij kā uzbrukums visām, alianses uzdevums ir novērot, brīdināt un būt gatavībā. NATO Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecības komandiera vietnieks Euronews sacīja, ka drona ielidošana alianses gaisa telpā varētu izraisīt iznīcinātāju pacelšanu, lai objektu izsekotu vai neitralizētu (Euronews). Taču politiskais lēmums apturēt civilo satiksmi paliek Helsinku, Tallinas vai Viļņas rokās.

Tāpēc līdzīgs risks Baltijas jūras reģionā rada atšķirīgu politisko reakciju. Igaunija izvēlējās visatļaujošāko formulējumu. Kā plaši ziņots, ārlietu ministrs Marguss Cahkna esot nosaucis nomaldījušos Ukrainas dronus NATO teritorijā par „pieņemamu cenu”, ja triecieni kaitē Krievijas kara ekonomikai. Viņš argumentēja, ka pa Somu līča koridoru tiek pārvadāta liela daļa Krievijas eksporta naftas (Eurointegration, LRT). Lietuva tos pašus notikumus vērtē arī caur Kaļiņingradas prizmu: NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāji jūnija beigās četras reizes tika pacelti, lai izsekotu Krievijas lidmašīnas, kas lidoja bez ieslēgtiem transponderiem (TV3.lt).

Dānija šajā ainā ir skeptiskais pretpunkts. Saskaņā ar Berlingske ziņoto Dānijas policija neatrada izšķirošus tehniskus pierādījumus droniem, par kuriem tika ziņots lidostu tuvumā, lai gan bruņotie spēki uzturēja versiju, ka droni bija iesaistīti (Berlingske). Kopenhāgenas neatrisinātās pārbaudes parāda risku: valdības var pārvērst neskaidrus sensoru signālus ārkārtas situācijas atmosfērā, nepubliskojot pierādījumus.

Ko iedzīvotāji neredz

Sarežģītākais jautājums ir demokrātiskā kontrole. Iedzīvotāji redzēja slēgšanu un ministra paziņojumu. Viņi neredzēja radaru ierakstus, sensoru datus vai izlūkošanas informāciju, uz kuras pamata lēmums tika pieņemts. Somijas 2. jūlija ierobežojums sākotnēji tika izziņots bez publiska skaidrojuma (UA.news).

Somijas piesardzībai ir saprotams pamats. EASA konfliktu zonu vadlīnijas jau brīdina aviokompānijas izvairīties no Krievijas rietumu gaisa telpas, jo pastāv nepareizas identificēšanas un pretgaisa aizsardzības risks (Safe Airspace). Kopējais apdraudējuma fons ir dokumentēts. Taču konkrētais iemesls katram civilās satiksmes traucējumam paliek klasificēts.

Baltijas jūras reģionā nav kopīga standarta, kā iedzīvotājiem skaidrot, kāpēc prāmis tika apturēts vai lidojums novirzīts kara dēļ, kurā viņu valsts nepiedalās.