Baltkrievijas migrācijas maršruts pārceļas uz prāmjiem

Somijas Robežsardze izmeklē divas krimināllietas par iespējamu ar Baltkrieviju saistītu migrācijas plūsmu, kas ES sasniegusi nevis caur nocietinātu sauszemes robežu, bet caur Latviju, Tallinu un tālāk Somijas prāmju un aviācijas savienojumiem (Yle). Igaunijas policija Tallinā trīs dienu laikā aizturēja 32 ārvalstniekus — naktsmītnē, ostā un pilsētas centrā. Viņiem nebija personu apliecinošu dokumentu, viņi esot ieradušies no Baltkrievijas caur Latviju un Igaunijas iestādēm norādījuši, ka plāno doties tālāk uz Rietumeiropu (PPA, ERR). Lietas vēl ir sākotnējā stadijā. Tomēr kopā tās iezīmē maršrutu, kas pilnībā apiet dzeloņstieples un darbojas caur viesnīcām, prāmjiem un viltotiem ceļošanas dokumentiem.

Maršruts pārvietojas tur, kur robeža kļūst stingrāka

Kopš 2021. gada Baltkrievija tiek apsūdzēta par apzinātu migrantu virzīšanu uz ES robežām, lai destabilizētu Poliju, Lietuvu un Latviju. ES paplašināja sankcijas pret Minsku, lai vērstos tieši pret šādu migrantu instrumentalizāciju, un Eiropas Komisija piedāvāja ārkārtas pasākumus trim priekšējās līnijas valstīm (Council, Commission). Spiediens nav beidzies. Tas ir pārvietojies.

Polijas Iekšlietu ministrija ziņoja par 235 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumiem no Baltkrievijas 2026. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar vairāk nekā 15 500 gadu iepriekš (MSWiA, Notes from Poland). Latvijas robežā aina ir pretēja: Latvijas mediji, atsaucoties uz datiem, ziņoja par 8624 novērstiem robežšķērsošanas mēģinājumiem kopš janvāra (Delfi). Kad Polijas posms kļuva grūtāk šķērsojams, spiediens nepazuda. Tas pārdalījās uz dienvidiem caur Latviju un, kā tagad liek domāt Somijas izmeklēšana, tālāk ārpus sauszemes robežas zonas.

Somijas iestādes apraksta „ziemeļu maršrutu”, kurā tiekot izmantoti Igaunijas jūras un gaisa savienojumi, aizņemti vai viltoti ceļošanas dokumenti un nepatiesas identitātes (Yle, Yle). Tas rada cita veida robežkontroles problēmu. Tiek pārbaudīti nevis žogi un patruļas, bet ostu pārbaudes, naktsmītņu rezervācijas un dokumentu kontrole, uz ko balstās Šengena — ES zona bez iekšējās pasu kontroles — pēc tam, kad cilvēks jau ir šķērsojis ārējo robežu.

Somija izmeklē, Igaunija aiztur, Latvija klusē

Iestāžu ķēde šajā gadījumā ir būtiska. Somijas Robežsardze lietas sauc par aizdomām par „instrumentalizētu migrāciju” — juridisku terminu situācijai, kad naidīga valsts apzināti virza migrantus, lai izdarītu spiedienu uz ES. Izmeklēšana ir par nelikumīgas ieceļošanas pastiprinātu veicināšanu, un Somijas iestādes sadarbojas ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem (Yle). Igaunijas policija Tallinas aizturēšanas saistīja ar „Baltkrievijas migrācijas spiedienu pie Latvijas robežas”, taču neapgalvoja, ka valsts organizēta operācija būtu pierādīta. Policijas un robežsardzes pārvalde norādīja, ka vēl pārbauda aizturēto identitāti, iespējamās aizsardzības vajadzības un organizatoru iesaisti (PPA).

Latvija šajā ķēdē ir redzamais robs. Gan Somijas, gan Igaunijas iestādes apraksta maršrutu kā tādu, kas vedis caur Latvijas teritoriju, tomēr Latvijas Valsts robežsardze vai Iekšlietu ministrija publiski nav apstiprinājusi Tallinas grupas tranzītu. Latvijas loma šajā posmā pagaidām balstās tikai Somijas un Igaunijas iestāžu norādēs. Tas nozīmē, ka kritiskais maršruta vidusposms paliek nedokumentēts no tās valsts puses, kura par to ir atbildīga.

Tiesības nepazūd pie prāmja vārtiem

Migrācijas nosaukšana par „instrumentalizētu” nedod valdībām brīvas rokas. Saskaņā ar ES Krīzes regulu — jaunu tiesību aktu, kas ļauj pielāgot robežprocedūras valsts organizēta migrācijas spiediena gadījumā — valdības var paātrināt pārbaudes, bet nedrīkst atcelt tiesības lūgt patvērumu vai aizliegumu sūtīt cilvēkus atpakaļ uz vajāšanas risku (Crisis Regulation). ES Pamattiesību aģentūra ir brīdinājusi, ka jaunais Migrācijas un patvēruma pakts rada tiesību riskus tieši ārkārtas pārbaudēs un robežprocedūrās (FRA).

Šie brīdinājumi galvenokārt rakstīti ar sauszemes robežām prātā. Ja aizdomās minētais maršruts darbojas caur Tallinas dzīvokļiem, Helsinku prāmjiem un tālākiem lidojumiem, izpildes slogs pāriet no robežsargiem robežšķērsošanas punktā uz pilsētu policiju, ostu iestādēm un dokumentu pārbaudītājiem vairākās valstīs. Somija turpina turēt slēgtus austrumu robežšķērsošanas punktus ar Krieviju, argumentējot, ka to atvēršana varētu atjaunot instrumentalizētu spiedienu (Daily Finland). Šādu pozīciju vieglāk uzturēt kontrolpunktā nekā pilsētas iekšienē.

Somijas un Igaunijas izmeklēšana skaitliski ir neliela un juridiski agrīna. Vai tiks pierādīta Baltkrievijas organizēta darbība, vai arī tā izrādīsies cilvēku kontrabandistu izmantots jau zināms koridors, jānoskaidro Somijas prokuroriem un Igaunijas izmeklētājiem. Līdz tam šī lieta jāvērtē vienlaikus kā kriminālizmeklēšana un brīdinājums par Šengenas vājāko vietu: ne pie žogiem, bet ostās, dzīvokļos un lidostu vārtos aiz tiem.