Somija licencē kodolatkritumu glabātavu

Katrā kodolreaktorā elektrību ražo urāna keramikas granulas, kas ievietotas metāla degvielas stieņos. Kad degviela ir izlietota, stieņi joprojām ir ļoti radioaktīvi un karsti, tāpēc gadiem jāglabā dzesēšanas baseinos, pirms tos var pārvietot. Visas valstis, kas izmanto kodolenerģiju, ir solījušas šim materiālam atrast pastāvīgu vietu. Desmitgadēm tas lielākoties bija politisks solījums. Somija to ir pārvērtusi par licencētu sistēmu.

Somijas valdība piešķīrusi Posiva Oy darbības licenci izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas objektam Olkiluoto pēc tam, kad kodoldrošības uzraugs STUK pabeidza pozitīvu drošības novērtējumu. Objekts, ko sauc par Onkalo, tapis desmitgadēm: būvniecības licence Somijā tika izsniegta 2015. gadā, bet Posiva darbības licences pieteikumu iesniedza 2021. gada nogalē. Regulatoru secinājums nozīmē pāreju no projekta drošības pamatojuma uz kontrolētu ekspluatāciju. Pirmā kapsula pazemē nenonāks uzreiz: priekšā vēl ir nodošana ekspluatācijā un testi, kā norāda STUK. Taču starp „licencēts darbībai” un „vēl strīdamies, vai vispār mēģināt” ir liela atšķirība.

Pagraba hidroizolācija nākotnei, kuru neviens nepārbaudīs

Onkalo nav glabātuve ar aizslēgtām durvīm. Tā drīzāk līdzinās pagraba hidroizolācijai laikam, kad pārbaudes vairs nebūs iespējamas: slānis pēc slāņa, katrs paredzēts tam, lai sistēma turētos arī tad, ja kāds cits slānis zaudē daļu funkcijas.

Izlietoto degvielu ievieto čuguna ieliktnī, ko aptver vara apvalks. Kapsulu nogulda urbumā ar bentonīta māla oderi. Šis māls, saskaroties ar ūdeni, uzbriest un izveido blīvu barjeru, kavējot gruntsūdeņu piekļuvi metālam. Tuneļus aizpilda, un visa sistēma atrodas aptuveni 400 līdz 450 metru dziļumā stabilā pamatiezī (IAEA Bulletin, Posiva). Nevienam atsevišķam slānim nav jābūt nevainojamam. STUK vērtē to kopējo darbību.

Šo daudzslāņu pieeju sauc par KBS-3 metodi. To vairākas desmitgades kopīgi attīstījušas Somijas un Zviedrijas programmas (SKB). Onkalo no pētnieciska projekta atšķir tas, ka rūpnieciska apglabāšanas ķēde tagad virzās uz komerciālas izlietotās kodoldegvielas apstrādi. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra šo programmu raksturojusi kā vienu no attīstītākajām šāda veida sistēmām pasaulē.

Etalons, ko Eiropa nevar ignorēt

Onkalo paredzēts tikai Somijas izlietotajai kodoldegvielai. Somijas likums neļauj importēt ārvalstu kodolatkritumus. Tomēr lēmums maina diskusiju visā Eiropā. Kodolenerģija atkal ir ES dienaskārtībā klimata mērķu un enerģētiskās drošības dēļ, bet atkritumu jautājums vienmēr bijis spēcīgākais politiskais iebildums. Atbalstītāji tagad var norādīt nevis uz teorētisku risinājumu, bet uz licencētu objektu.

Zviedrija ir tuvākā sekotāja. Valdība 2022. gadā apstiprināja SKB glabātavas plānu, izmantojot to pašu KBS-3 metodi, lai gan būvniecībai Forsmarkā vēl vajadzīgi vietai specifiski SSM izvērtējumi.

Francijas Cigéo glabātava risina citu problēmu. Francija pārstrādā izlietoto kodoldegvielu, atdalot atkārtoti izmantojamu kodolmateriālu un atstājot cita veida augstas radioaktivitātes atkritumus. Projekta izmaksas tiek lēstas 33,36 mljrd. € 151 gada laikā, un pret to joprojām pastāv vietējā pretestība.

Polija un Itālija parāda asāku kontrastu. Polija gatavojas sava pirmā reaktora būvniecībai, ar mērķi pirmo betonu liet 2028. gadā, taču pierādījumu par tikpat gatavu apglabāšanas plānu ir maz. Itālija savus reaktorus slēdza pirms vairākām desmitgadēm un tagad apspriež atgriešanos pie kodolenerģijas, kamēr vecie atkritumi joprojām glabājas pagaidu novietnēs. Jaunas kodolenerģijas solījumi Eiropā izskatās citādi, kad viena valsts jau ir izdarījusi darbu ķēdes beigu posmā.

Ko licence nevar garantēt

Glabātavai jāpastāv ilgāk par cilvēku institūcijām. Zinātniekiem jāmodelē, kā ūdens, metāls, māls un ieži mijiedarbosies desmitiem un simtiem tūkstošu gadu. Vai varš korodēs ātrāk, nekā paredzēts? Vai nākamais ledus laikmets ar ledāju spiedienu varētu mainīt gruntsūdeņu plūsmu un ķīmisko sastāvu virs tuneļiem? Šie jautājumi paliek atvērti (STUK, IAEA Bulletin). Licence ir spēcīgākais uzticības apliecinājums, ko moderna valsts var dot. Tā nav pierādījums visam riska periodam.

Uzticams atkritumu ceļš arī nepadara kodolenerģiju lētu vai ātri ieviešamu. Zviedrijas debates par valsts atbalstu un risku sadali jaunajiem reaktoriem rāda, ka finansēšana ir atsevišķa cīņa. Somija nav atrisinājusi kodolenerģijas ekonomiku. Tā ir parādījusi, kā izskatās atkritumu pārvaldības ceļš, ja valsts to konsekventi īsteno desmitgadēm. Eiropai, kas strīdas par kodolenerģijas otro iespēju, šis institucionālās pacietības pierādījums var būt nozīmīgāks par jebkuru jauna reaktora paziņojumu.