Somija ar 125-61 balsīm atceļ kodolieroču aizliegumu

Divas paaudzes Ziemeļvalstu drošības politika balstījās pieņēmumā: neiesaistīties lielvaru militārajos blokos un neielaist kodolieročus savā teritorijā. Somija pirmo principu atmeta 2023. gadā, iestājoties NATO. 2026. gada 17. jūnijā tās parlaments mainīja arī otro. Ar 125 balsīm pret 61 Somijas deputāti atcēla vispārējo kodolieroču aizliegumu, ļaujot tos ievest, pārvadāt un turēt ar aizsardzību saistītos apstākļos (Yle, Bloomberg). Tas nenozīmē, ka kaujas galviņas rīt tiks pārvietotas uz Somiju. Taču Ziemeļeiropas atturēšanas juridiskais rāmis ir mainīts.

Ko likums faktiski maina

Līdzšinējais Somijas Kodolenerģijas likums kriminalizēja kodolsprādzienierīces ievešanu valstī, pārvadāšanu, glabāšanu un ražošanu. Reforma svītro šo vispārējo aizliegumu un groza Krimināllikumu, lai ievešana, pārvadāšana, nodošana un glabāšana vairs nebūtu noziedzīgs nodarījums, ja tas saistīts ar Somijas militāro aizsardzību, NATO kolektīvo aizsardzību vai sabiedroto sadarbību (Kaleva, Euronews). Ražošana un detonācija joprojām ir noziegumi, tātad Somija nav atvērusi ceļu sava kodolieroča izstrādei.

Aizsardzības ministrs Anti Hekenens šo soli raksturojis kā iespēju „pilnībā izmantot NATO kodolatturēšanu”, vēsta Yle. Aizsardzības komisija uzsvēra, ka Somijas neizplatīšanas saistības paliek spēkā un lēmumu vara saglabājas Somijas valsts institūcijām. Praktiskais efekts ir šaurāks, nekā liek domāt daļa virsrakstu: parlaments noņēma iekšēju juridisku šķērsli, kas krīzes brīdī varētu kavēt sabiedroto kodolaktivitātes. Reālai kodolieroču pārvietošanai joprojām būtu vajadzīgs atsevišķs politisks lēmums Helsinkos un kodolvalsts sabiedrotais, kas būtu gatavs rīkoties (NATO).

Zviedrijas atklātā pozīcija

Balsojums uzreiz palielina spiedienu uz Somijas kaimiņvalsti. Zviedrija NATO pievienojās bez likumā nostiprināta kodolieroču aizlieguma, taču uztur politisku apņemšanos miera laikā kodolieročus savā teritorijā neizvietot. Šī pozīcija tagad izskatās trauslāka: politisku solījumu var mainīt klusāk nekā likumu, bet Somija tikko parādīja, ka arī likumi tiek pielāgoti, ja mainās draudu uztvere.

Zviedrijas parlamenta debatēs šī spriedze jau ir redzama. Kritiķi norāda, ka formāla aizlieguma neesamība atstāj pārāk plašu rīcības brīvību valdībai (Riksdagen). Divas Ziemeļvalstu kaimiņvalstis tagad uz vienu un to pašu alianses jautājumu raugās caur atšķirīgiem atbildības mehānismiem: viena izvēlējās atcelt likumu, otra paļaujas uz politisku solījumu, kas var izbeigties bez tikpat redzamas procedūras.

Uzraudzības robs

Spēcīgākā kritika pret Somijas reformu attiecas uz demokrātisko uzraudzību. Opozīcijas deputāti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas argumentēja, ka valdība nav skaidri noteikusi, kurš nākotnē pilnvaros lēmumus par kodolieročiem (New York Times). Vai tranzītam vajadzīgs jauns parlamenta balsojums vai pietiek ar valdības lēmumu? Kādas ziņošanas prasības būs spēkā? Publiski pieejamajā materiālā skaidras atbildes nav.

Francijai šajā jautājumā ir savs skatījums. Prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropas sabiedrotos nopietnāk runāt par kodoljautājumiem ārpus ASV drošības lietussarga, un Somijas juridiskā maiņa Parīzei dod noderīgu argumentu: ES frontes valsts tagad atzīst, ka atturēšanai jābūt juridiski izmantojamai, ne tikai politiski piesauktai. Somijas amatpersonas reformu tomēr pamatoja šaurāk — kā pielāgošanos NATO, nevis soli Francijas vadītas Eiropas atturēšanas virzienā. To pašu robežu iezīmēja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, norādot, ka Francija nepiedalās Kodolplānošanas grupā, kur sabiedrotie koordinē kodolpolitiku (NATO). Somija ir noņēmusi juridisko barjeru, bet balsojums neatbildēja uz jautājumiem, kurš sabiedrotais to izmantos, kādā komandķēdē un ar kādu demokrātisko kontroli.