Finnish Defense Forces slēdz Helsinki Airport, Krievijas traucējumiem novirzot Ukrainas dronus

15. maijā plkst. 4.00 Helsinku lidosta pārtrauca darbu. Virs Ūsimā reģiona pacēlās Somijas F/A-18 Hornet iznīcinātāji, šūnu apraides brīdinājumi nonāca 1,8 miljonos tālruņu, un iedzīvotājiem tika norādīts palikt telpās. Dažas stundas iepriekš Ukraina pa klasificētiem NATO kanāliem bija brīdinājusi, ka tās kaujas droni, kas palaisti pret Krievijas mērķiem, Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ varētu tikt novirzīti Somijas gaisa telpā. Pēc trim stundām lidosta atsāka darbu. Somijas Aizsardzības spēki neapstiprināja nevienu gaisa telpas pārkāpumu. Trauksme izrādījās nepamatota. Taču tā izgaismoja ļoti konkrētu institucionālu robu.

Četras valstis, četras improvizācijas

Tajā pašā nedēļā Latvija izsūtīja reģionālus šūnu apraides brīdinājumus pēc tam, kad 7. maijā tās gaisa telpā ielidoja trīs Ukrainas droni, no kuriem divi nogāzās pie Rēzeknes, viens trāpot tukšām naftas tvertnēm. Igaunija lokālus brīdinājumus nosūtīja tikai Veru un Austrumviru apriņķu iedzīvotājiem un pēc dažām stundām tos atcēla. Polija pacēla iznīcinātājus un paaugstināja sauszemes pretgaisa aizsardzības gatavību, bet sabiedrībai neko nepaziņoja.

Katras valdības lēmumu var pamatot. Kopā tie parāda nepilnību: NATO nav kopīgas procedūras, kā rīkoties ar sabiedrotā valsts dronu, kas novirzās cita sabiedrotā gaisa telpā. Alianses mērķu klasifikācija balstās divās kategorijās: naidīgs vai draudzīgs objekts. Ukrainas drons, kuru no kursa novirza Krievijas traucēšana, neiederas nevienā no tām. Turklāt NATO iesaistes noteikumi neattiecas uz valstu bruņotajiem spēkiem, kad tie darbojas savā teritorijā. Tāpēc katrai valstij jālemj pašai.

Brīdināšanas sistēma nebija gatava

Somijas lietotne 112 Suomi, uz kuru paļaujas aptuveni divi miljoni lietotāju, kritiskajā brīdī nenostrādāja pilnībā. Sākotnējais bīstamības brīdinājums tika nosūtīts. Paziņojums par draudu beigām daudziem lietotājiem nesasniedza vienu līdz divas stundas, jo lietotnei atjauninājumu saņemšanai vajadzīgs interneta pieslēgums. Šūnu apraide, ES noteiktā sistēma, kas brīdinājumus nosūta tieši caur mobilo sakaru torņiem un neprasa lietotni, saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu visās dalībvalstīs bija jāievieš līdz 2022. gada jūnijam. Somija kavējas par sešiem gadiem. Sistēma būšot gatava tikai 2027. gada beigās.

Vācija, kas šūnu apraidi ieviesa pēc 2021. gada Ārtāles plūdu katastrofas, tagad ar vismaz vienu brīdināšanas kanālu sasniedz 97 % iedzīvotāju. Latvija 7. maijā šūnu apraidi izmantoja, tomēr Rēzeknes iedzīvotāji brīdinājumus saņēma 70 minūtes pēc tam, kad drons jau bija nokritis. ES var noteikt termiņus. Tā nevar piespiest valstis tos ievērot laikā.

Politiskās sekas nosaka ģeogrāfija

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā atkāpās pēc tam, kad vienpusēji atlaida aizsardzības ministru, nekonsultējoties ar viņa partiju, un līdz ar to sabruka valdošā koalīcija. Dronu incidenti izraisīja sadursmi, bet tās pamatā bija koalīcijas disciplīnas lūzums, ko krīze iznesa atklātībā (la.lv, Le Monde). Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs publiski pieprasīja, lai Ukraina dronos uzstāda „kill switches” jeb automātiskus pašiznīcināšanās mehānismus, kas iznīcina dronu, ja tas novirzās no ieprogrammētā maršruta. Somijas vēstījums bija vēl tiešāks: aizsardzības ministrs Anti Hekenens Kijivai paziņoja, ka Somijas gaisa telpas izmantošana „ir stingri aizliegta. Pilnīgi aizliegta”.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha visas novirzes skaidroja ar apzinātu Krievijas elektronisko karadarbību un piedāvāja nosūtīt drošības ekspertus uz Baltijas valstu galvaspilsētām.

Sacensība par roba aizvēršanu

Tehnoloģiju pusē reakcija ir ātra. Rheinmetall un Deutsche Telekom četras dienas pirms Helsinku trauksmes izziņoja kopīgu civilās dronu aizsardzības projektu, kurā mobilo sakaru torņus paredzēts izmantot kā pasīvus radara sensorus. NATO Rumānijā sākusi pretdronu aizsardzības testus operācijas Eastern Sentry ietvaros. Bukarestes deviņnieks, deviņu NATO austrumu flanga valstu formāts, maija samitā aicināja konsolidēt pretgaisa aizsardzību.

Šie pasākumi risina atklāšanu un pārtveršanu. Tie neatrisina doktrīnas problēmu: ja sabiedrotā drons šķērso tavu robežu, kurš nosaka, kas tas ir, un kas notiek tālāk? NATO topošās Eiropas Dronu aizsardzības iniciatīvas mērķis ir pilna operacionālā gatavība 2027.–2028. gadā, taču tās fokuss ir naidīgi droni, nevis neviennozīmīgā trešā kategorija, ar kuru šomēnes jau saskārās četras valstis. Jautājums ir, vai doktrīna paspēs pirms nākamais drons nenokritīs tukšā laukā.