Krievijas trieciens ievaino civiliedzīvotājus NATO teritorijā

Rumānija apstiprināja, ka 29. maijā Krievijas „Geran-2” drons ar 30 kg sprāgstvielu trāpīja dzīvojamai ēkai Galačā, ievainojot 14 gadus vecu zēnu un viņa māti. Tā ir pirmā apstiprinātā reize, kad Krievijas munīcija ievaino civiliedzīvotājus NATO teritorijā. Bukareste slēdza konsulātu, izraidīja diplomātu, un incidents izraisīja nosodījumu ES galvaspilsētās. NATO neiedarbināja 4. pantu — līguma normu, kas jebkurai sabiedrotajai valstij ļauj pieprasīt formālu drošības apspriešanu —, nesasauca ārkārtas sēdi un neizplatīja kopīgu paziņojumu.

Ko darīja Bukareste

Prezidents Nikušors Dans pasludināja ģenerālkonsulu Andreju Kosilinu par persona non grata un slēdza Krievijas konsulātu Konstancā, likvidējot Krievijas diplomātisko klātbūtni Rumānijas Melnās jūras piekrastē (Agerpres). Ārlietu ministre Oana Coju brīdināja par turpmākiem soļiem (El País). Dans BBC sacīja, ka nav izslēdzis arī Krievijas vēstnieka izraidīšanu (Agerpres).

Prezidenta kanceleja un Aizsardzības ministrija nav sniegušas vienādu skaidrojumu par drona trajektoriju. Dans to raksturoja kā Ukrainas pretgaisa aizsardzības uguns „novirzītu”, tātad kā kaujas darbības pārsviešanos pāri robežai, nevis apzinātu uzbrukumu Rumānijai. Aizsardzības ministrs Radu Miruca šo versiju neapstiprināja, nosaucot to par „mānīgu gājienu publiskajā telpā”. Ja Ukrainas pretgaisa aizsardzība tiešām novirzīja dronu, Krievija atbild par tā palaišanu, bet ne obligāti par mērķēšanu uz Rumāniju. No šīs atšķirības ir atkarīgs, vai Bukarestei ir pamats virzīt eskalāciju NATO ietvaros vai arī incidents jāuzskata par pierobežas kara blakni.

Eiropa reaģēja bez Briseles komandas

ES valdības dienās ap triecienu izsauca Krievijas vēstniekus. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa to nosauca par „klaju un nopietnu Rumānijas suverenitātes pārkāpumu” (Informat.ro). ES nosodīja incidentu un signalizēja par papildu spiedienu pret Maskavu (EU News Italy).

Tas nebija no Briseles koordinēts solis. ES ārlietu ministru neformālā sanāksme 28. maijā, dienu pirms trieciena, jau bija satuvinājusi dalībvalstu nostājas par spiediena palielināšanu pret Krieviju (EEAS). Kad drons trāpīja Galačā, valdības rīkojās paralēli. Galvaspilsētas nonāca pie līdzīgas reakcijas pašas.

Slovākija parādīja, kur solidaritātei sākas robežas. Ārlietu ministrs Blanārs triecienu nosodīja, bet atteicās izsaukt Krievijas vēstnieku (Novinite). Starp Bukarestes konsulāta slēgšanu un Bratislavas apzināto atturību atrodas reālā Eiropas vienprātība par Galačas incidentu.

Slieksnis, kas turpina celties

Rumānija dronu izsekoja visā tā lidojuma laikā. Gaisā bija pacelti F-16 iznīcinātāji ar atļauju lietot ieročus. Pārtveršanu četru minūšu logā padarīja neiespējamu trīs ierobežojumi: Rumānijas likums aizliedz šaut Ukrainas gaisa telpā, kamēr Rumānija tehniski atrodas miera stāvoklī; „Merops” pretdronu sistēma nevar palaist pārtvērējus virs apdzīvotas vietas bez nepieņemama blakuskaitējuma riska; „Gepard” lielgabalu izvietošanai miera laikā vajadzīga privāto zemes īpašnieku piekrišana. Šīs sistēmas veidotas pirms 2023. gada, pirms masveida dronu karš pārrakstīja draudu modeli NATO austrumu flangā.

Galača bija piektais drona incidents pie NATO austrumu robežas 15 dienu laikā pēc gaisa telpas pārkāpumiem vai triecieniem, kuros iesaistītas Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija. Katrs nākamais bijis smagāks par iepriekšējo. Rumānija vien kopš 2022. gada piedzīvojusi vismaz 14 līdzīgus incidentus. NATO 4. pants nav iedarbināts ne reizi. Nav arī kompensāciju mehānisma cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Nacionālās un ES līmeņa reakcijas aizpilda telpu, kurā būtu jābūt alianses reakcijai. Katrs incidents, kas tiek absorbēts bez NATO kolektīvā mehānisma iedarbināšanas, paceļ slieksni nākamajam. Pirmie civiliedzīvotāju ievainojumi NATO teritorijā šo modeli nemainīja. Atklāts paliek jautājums: kas to mainītu?