Fitch lemj Rumānijas kredītreitinga robežu

Fitch ceturtdien pēc tirgu slēgšanas publicēs Rumānijas valsts kredītreitingu. Pašlaik Rumānijai ir BBB- reitings — pēdējā pakāpe, ko tirgi vēl uzskata par investīciju līmeni. Viena pakāpe zemāk nozīmētu nonākšanu spekulatīvajā jeb „junk” kategorijā, kas valstij parasti sadārdzina aizņemšanos. Moody’s savu vērtējumu pārskatīs 7. augustā, bet S&P — oktobrī, tāpēc Fitch lēmums būs pirmais no trim vērtējumiem, kas noteiks, cik dārgi Bukarestei būs finansēt parādu.

Deficīts ir mazinājies, taču tirgi vēl netic, ka problēma atrisināta

Rumānijas budžeta rādītājs ir uzlabojies. Pirmajā pusgadā deficīts bija 2 % no IKP, salīdzinot ar 3,64 % pirms gada (Romania Insider, Digi24). Erste/BCR analītiķi šo uzlabojumu min kā iemeslu prognozei, ka Fitch reitingu saglabās, atstājot negatīvu perspektīvu (Spotmedia, SeeNews).

Problēma ir pārējais fons. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka prognozē, ka Rumānijas ekonomika 2026. gadā saruks par 0,2 %, pēc tikai 0,7 % izaugsmes 2025. gadā (EBRD). Ekonomikas kritums apgrūtina deficīta samazināšanu: nodokļu ieņēmumi vājinās, bet sociālie izdevumi parasti pieaug.

Maijā inflācija sasniedza 10,85 %, un Rumānijas Nacionālā banka bāzes procentlikmi — likmi, par kādu komercbankas aizņemas no centrālās bankas, — tur 6,5 % līmenī, kas ir augstākais ES (Romania Insider, International Investment). Augstas procentlikmes palīdz aizsargāt lejas kursu, taču sadārdzina kredītu uzņēmumiem, mājsaimniecībām un pašai valstij. Finanšu ministra pienākumu izpildītājs Aleksandru Nazare sacīja, ka Rumānija reitingu aģentūrām ir izklāstījusi savus argumentus, bet reitinga pazemināšanas risku neizslēdza (Agerpres).

Ko Fitch pazeminājums iedarbinātu un ko ne

Ja tikai Fitch pazeminātu reitingu līdz BB+, tas būtu nopietns signāls, bet ne automātisks pārdošanas rīkojums. ES noteikumi pensiju fondiem, apdrošinātājiem un ieguldījumu fondiem prasa pārvaldniekiem vērtēt risku, nevis pārdot obligācijas brīdī, kad viena aģentūra pārkāpj noteiktu robežu (UCITS Directive, Solvency II Delegated Regulation). Daļa obligāciju indeksu, kuriem seko lieli fondi, izmanto triju aģentūru vidējo reitingu. Tādā metodē Rumānija investīciju līmeni saglabātu, kamēr Moody’s un S&P reitingu nepazemina (State Street BWZ).

Lielākais kaitējums nāktu caur aizņemšanās izmaksām. Augstākas valsts obligāciju ienesīguma likmes nozīmē, ka Bukareste maksā vairāk procentos katru reizi, kad emitē jaunu parādu. Bankām, kuras tur Rumānijas valdības obligācijas, krītas šo vērtspapīru ķīlas vērtība, un tas ierobežo kredītu, ko tās var izsniegt uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Rumānija arī nevar paļauties uz Eiropas Centrālo banku kā eirozonas valstis, kuru obligāciju tirgus spriedzes brīžos var saņemt ECB atbalstu. Rumānija nav eirozonā, tāpēc spiediens tiešāk pāriet uz lejas kursu.

Rumānijas desmit gadu obligāciju ienesīgums jau pirms lēmuma bija ap 6,7 %, aptuveni 3,2 procentpunktus virs Austrijas etalona (Curs de Guvernare, ECB). Šī starpība jau atspoguļo nopietnas šaubas. Reitinga pazemināšana to, visticamāk, vēl paplašinātu.

ES nauda palielina likmi, reģions distancējas

Kā To Brief rakstīja iepriekš šomēnes (To Brief), Rumānija riskē zaudēt aptuveni 4,5 mljrd. € ES Atveseļošanas fonda grantos, ja līdz 31. augustam netiks pieņemti seši reformu likumi (Libertatea). Parlaments 29. jūlijā ārkārtas sesijā apstiprināja vairākus likumprojektus, taču premjerministra pienākumu izpildītājs Ilie Boložans atlika publiskā sektora algu likumu — atskaites punktu, kas saistīts ar aptuveni 770 milj. € (Brussels Times), jo viņa pagaidu valdībai trūkst balsu. Rumānija ir saņēmusi 60,6 % no savas Atveseļošanas fonda aploksnes, tāpēc šaurā vieta ir nevis naudas pieejamība, bet pēdējo reformu pabeigšana termiņā. Eiropas Komisijas slēgšanas noteikumi ir stingri: pēc termiņa izpildīti atskaites punkti netiek ieskaitīti (Commission closure guidance).

Investori to uztver kā Rumānijas, nevis visa reģiona problēmu. PKO BP pētījumā Centrāleiropa un Austrumeiropa raksturota kā „veselīga ekonomika ar neveselīgām publiskajām finansēm”, īpaši izceļot Rumāniju kā valsti, kur deficīta samazināšana spiež vissmagāk (PKO BP). S&P Čehijai piešķir AA-/stabilu reitingu, Polijai — A-/stabilu; Rumānija un Ungārija atrodas pie BBB-/negatīvas perspektīvas robežas (Economica). Austrijas Nacionālās bankas ienesīguma dati rāda to pašu nošķīrumu: Rumānijas ilgtermiņa ienesīgums sasniedza 6,94 %, bet Čehijas — 4,32 % (OeNB). Tirgi šķiro valstis atsevišķi, nevis pārdod visu reģionu kopā.

Rumānija šonedēļ var izvairīties no Fitch reitinga pazemināšanas, ja aģentūra pirmā pusgada deficīta kritumu uzskatīs par ticamu. Taču tirgi jau prasa no Rumānijas cenu, kādu maksā vājš aizņēmējs, jo deficīta labošana joprojām balstās uz reformu likumiem, kurus pagaidu valdībai bez parlamenta vairākuma var neizdoties pieņemt.