E5 piesaka Eiropas drošības vadību

2026. gada 24. jūnijā Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas līderi tikās Berlīnē, lai saskaņotu pozīcijas pirms NATO samita Ankarā 7. un 8. jūlijā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pieslēdzās attālināti no Vašingtonas, kur tikko bija ticies ar Donaldu Trampu (Vācijas valdība, Euronews). Tikšanās pirmo reizi pārvērta E5 no aizsardzības ministru formāta par valstu vadītāju grupu. E5 nav ne ES, ne NATO struktūra, bet pašizraudzīts piecu Eiropas lielāko militāro spēku klubs. Berlīnes sanāksme bija piecu galvaspilsētu mēģinājums pārņemt iniciatīvu Eiropas drošībā un vienlaikus atzina, ka ar „spēcīgāku Eiropu” katra no tām saprot ko citu.

Pieci karogi, trīs redzējumi

Kopīgais paziņojums aptvēra aizsardzības izdevumus, rūpniecisko sadarbību un atbalstu Ukrainai (Elizejas pils, Lielbritānijas valdība). Teksts bija saskaņots. Politiskās intereses zem tā bija atšķirīgas.

Kanclers Frīdrihs Mercs rīkoja samitu, lai pirms Ankaras izveidotu kopīgu līniju. Viņš arī centās paplašināt veco E3 paradumu, kurā Parīze, Berlīne un Londona Eiropas drošības jautājumus kārtoja savā starpā, piesaistot Romu un Varšavu. Abas bija iebildušas pret atstāšanu ārpus šā formāta (Le Figaro, Deutschlandfunk).

Galvenās atšķirības ir trīs. Vācija grib, lai Eiropa vairāk dara NATO ietvaros, nevis ārpus tiem: vairāk naudas un spēku, kas ieplūst jau esošajās alianses struktūrās. Francija publiski šo rāmi pieņem, bet E5 redz arī kā instrumentu Eiropas kontrolei pār aizsardzības rūpniecību un lēmumu par to, kurš drīkst militāri rīkoties un kādā komandķēdē. Polija vēlas piesaistīt ASV austrumu flanga atturēšanai un tirgojas par pastāvīgu ASV bāzi Polijas teritorijā (DW). Itālijas mērķis, kā to formulēja premjerministre Džordža Meloni, ir vienkāršāks: būt telpā, kur pieņem lēmumus (Il Fatto Quotidiano).

E5 var saskaņot pozīcijas, demonstrēt politisku gribu un izdarīt spiedienu. Taču NATO joprojām pārvērš šo gribu alianses plānošanā, ASV joprojām kontrolē būtiskus militāros spējas nodrošinošus elementus, tostarp pretgaisa aizsardzību un izlūkošanu, bet aizsardzības uzņēmumi nosaka, cik ātri politiskie solījumi kļūst par piegādēm. Šī varas ķēde ir svarīga, jo ambiciozākais Francijas un Vācijas sadarbības tests sabruka tikai dažas nedēļas pirms Berlīnes tikšanās.

FCAS brīdinājums

FCAS/SCAF, nākamās paaudzes iznīcinātāju sistēma, kurai bija jāapvieno pilotējamas lidmašīnas ar attālināti vadāmiem droniem, izgāzās tāpēc, ka Dassault un Airbus nespēja vienoties par konstrukcijas kontroli, intelektuālo īpašumu un eksportu (The Guardian, ICDS). Tas ir spēcīgākais pretarguments E5 sadarbības retorikai. Berlīne un Parīze var vienoties par samita paziņojumu. Tās nespēja vienoties, kurš būvēs lidmašīnu.

ES ir atvērusi finansējumu kopīgiem iepirkumiem. Tās SAFE instruments jeb Security Action for Europe piedāvā līdz 150 mljrd. € aizdevumos aizsardzībai, paredzot noteikumus par Eiropas izcelsmes saturu (Eiropas Komisija). Taču nauda pati par sevi neatrisina FCAS problēmu. Kopīga ražošana joprojām prasa, lai valdības un uzņēmumi vienotos, kurš ko kontrolē. Saskaņā ar mediju ziņoto 19 valstis bija pieteikušās SAFE finansējumam, bet pabeigtas bija tikai trīs operacionālas vienošanās (Euperspectives).

Ko ASV patiesībā darīs

Rites pāreja no Vašingtonas uz Berlīnes sanāksmi nebija nejauša. Viņš sabiedrotajiem sacīja, ka Eiropas NATO dalībvalstis un Kanāda 2025. gadā aizsardzībai iztērējušas par vairāk nekā 90 mljrd. ASV dolāru vairāk nekā gadu iepriekš (Atlantic Council). Viņš arī apstiprināja, ka ASV samazinājušas daļu no NATO plānošanai solītā spēku ieguldījuma un ka eiropieši jau aizpildot daļu šā roba (NATO).

Rite starpnieko praktiskā darījumā: Eiropa maksā un dara vairāk, lai saglabātu ASV iesaisti. Taču publiski nav pierādījumu par saistošu ASV garantiju, ka pretī tiks nodrošināts konkrēts karavīru skaits, atbalsta spējas vai operacionāla palīdzība (Politico). NATO līguma 5. pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību, juridiski paliek spēkā. Risks nav tas, ka Vašingtona līgumu saplēsīs. Risks ir, ka tā to pildīs lēni, šauri vai pēc saviem nosacījumiem: kavējot lēmumus par bāzēm, pieturot krājumu izsniegšanu vai piesaistot nosacījumus Patriot izvietošanai.

Spānijas neesamība parāda jauno hierarhiju. Madride ir ES ceturtā lielākā ekonomika, bet E5 atlasa pēc militārā svara un tuvuma austrumu flanga draudiem, nevis pēc vietas ES institucionālajā kārtībā (Antena 3, Euronews Spain). Šis princips ietekmēs, kuras valstis spēs iespaidot NATO plānošanu un kuru draudu uztvere dominēs.

Ankaras samits pēc divām nedēļām parādīs, vai E5 koordinācija pārtop alianses saistībās. Grūtāks jautājums ir cits: vai piecas galvaspilsētas spēj uzbūvēt Eiropas pīlāru, kurā eiropieši nes lielāku NATO militārā sloga daļu, ja tās nespēj vienoties, kurš projektēs šā pīlāra ieročus.