Pieci Krievijas ieroči šķērsoja Moldovas gaisa telpu

Sestdienas rītā piecas Krievijas raķetes un bezpilota lidaparāti ielidoja Moldovas gaisa telpā un eksplodēja valsts teritorijā, paziņoja prezidente Maija Sandu (Kyiv Independent). Moldovas gaisa telpas novērošanas sistēmas sekoja to lidojumam, taču nevienā oficiālā paziņojumā nav minēts, ka būtu mēģināts tos notriekt. Aizsardzības ministrs atbildējis ar plānu iegādāties pārtvērējraķetes. Tā kā Moldova nav NATO dalībvalsts, aliansei nav pienākuma šo aizsardzības robu pagaidām aizpildīt.

Kas nokrita un kur

Aizsardzības ministrija sākotnēji ziņoja, ka 3. oktobra rītā, kamēr Krievija veica triecienus Ukrainai, robežu šķērsojuši pieci bezpilota lidaparāti (Digi24). Pēc triecienu vietu pārbaudes aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs precizēja, ka tie bijuši trīs raķešu un divu dronu triecieni (RBC-Ukraine).

Šis precizējums ir būtisks aizsardzībai. Raķetes lido ātrāk par bezpilota lidaparātiem, par kuru lidojumiem Moldova ziņo jau gadiem, un to notriekšanai parasti vajadzīgas jaudīgākas sistēmas, nekā mazai armijai ir pieejamas.

Lielākie postījumi bija Moldovas dienvidaustrumos, netālu no Crocmaz. Sprādzienā vīna dārzā vai tā tuvumā aizdegās augājs, un lauku saimniecības ēkai tika izsisti logi (WP). Saskaņā ar pirmajiem oficiālajiem ziņojumiem neviens necieta (Digi24).

Informācija gan par ieroču skaitu, gan postījumiem balstās Moldovas valdības teiktajā. Raksta tapšanas brīdī to nebija iespējams neatkarīgi pārbaudīt: nebija pieejami ne radaru dati, ne atlūzu analīze.

Policija un karavīri norobežoja triecienu vietas, un Sandu aicināja iedzīvotājus netuvoties atlūzām (Logos Press). Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku Oļegu Ozerovu un iesniedza viņam protesta notu (Korrespondent).

Pamanīja, bet nenotrieca

Moldovas vājākais posms ir starp ieroča atklāšanu un tā iznīcināšanu. Valsts novērošanas sistēmas fiksēja sestdienas lidojumus, taču prezidentes, Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas paziņojumos nav minēts, ka būtu mēģināts ieročus pārtvert (Logos Press).

Tas, ka ziņojumos nav minēta pārtveršana, nepierāda, ka to vispār būtu bijis iespējams veikt. Notriekta raķete virs laukiem vai ciemiem var izkaisīt atlūzas virs mājām, un publiski pieejamā informācija neparāda, vai Moldovas rīcībā bija ierocis, kas spētu to sasniegt. Nav arī skaidrs, vai iedzīvotājus brīdināja pirms triecieniem.

Šī nebija pirmā reize, kad ieroči šķērsoja Moldovas gaisa telpu. No 2022. gada līdz 2026. gada 24. septembrim Moldovas Aizsardzības ministrija uzskaitījusi 81 gaisa telpas pārkāpumu, tostarp 44 šogad (Newsmaker). Šie skaitļi attiecas uz robežas šķērsošanas gadījumiem, nevis sprādzieniem.

Nosatijs norāda, ka valdība gatavo projektus, lai armiju apgādātu ar pārtvērējraķetēm un pārtvērējdroniem, kā arī paplašinātu gaisa telpas novērošanu (Ziarul de Gardă). Pagaidām tas ir tikai iepirkuma plāns. Moldovai vēl nav darbspējīgas aizsardzības sistēmas.

Eiropas atbalsts bez aizsardzības garantijas

Moldova ir ES kandidātvalsts un NATO partnere. Tas nodrošina sadarbību, bet negarantē aizsardzību. NATO 5. pants paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām; tas attiecas tikai uz dalībvalstu teritoriju (NATO). Kaimiņvalsts Rumānija ir aizsargāta. Moldova nav.

Rumānijas mediji aprakstīja sprādzienus otrpus robežai un neziņoja par Rumānijas reakciju gaisā (Adevărul). Tas nepierāda, ka gaisā nepacēlās neviena Rumānijas lidmašīna. Taču publiski neviens nav uzņēmies lomu Moldovas gaisa telpas aizsardzībā.

ES atbalsts līdz šim bijis vērsts uz ekipējumu. 2024. gada maijā tā apstiprināja atbalsta paketi Moldovas bruņotajiem spēkiem no Eiropas Miera mehānisma — ES fonda, kas finansē partnervalstu armiju apbruņošanu (EU Council). Šis finansējums palīdz stiprināt Moldovas armiju. Tas neuzliek nevienai ES valdībai pienākumu atklāt uguni uz ieročiem, kas šķērso Moldovas robežu.

Sestdienas ārkārtas reaģēšana pasargāja cilvēkus no bīstamām atlūzām, un neviens necieta. Pieejamā informācija ļauj izdarīt šaurāku secinājumu par aizsardzību: Moldova pamanīja piecus ieročus, neviens nav fiksēts kā pārtverts, un ministra iecerētie pārtvērēji vēl nav iegādāti. Kamēr tos nebūs nopirkuši un tie nebūs sākuši darboties, Moldovai pašai jāaizsargā sava gaisa telpa. Nosatijam jānosauc Moldovas iedzīvotājiem termiņš, kad situācija mainīsies.