Pieciem Taliban pārstāvjiem vīzas ES sarunām

Brisele mēģina panākt, lai noraidīto Afganistānas patvēruma meklētāju atgriešana būtu praktiski iespējama, neatzīstot talibu valdību. Šis ir kompromiss, kas redzams NOS vēstītajā: Beļģija esot izsniegusi vienas dienas vīzas pieciem talibu pārstāvjiem, kuri gaidāmi sarunās ar Eiropas Komisiju. Publiski pieejamos Beļģijas vai ES dokumentos šī detaļa nav apstiprināta. Taču problēma, ko tā izgaismo, ir reāla: atgriešanai vajag dokumentus, piekļuvi lidostai un pieņemšanu pēc ierašanās. Šīs sviras pašlaik kontrolē talibi.

Vīzu durvis

ES kopš 2021. gada, kad Padome noteica savu nostāju par Afganistānu, pieļauj kontaktus ar talibu amatpersonām bez režīma atzīšanas. Šķīrums izklausās skaidrs, līdz valdībām jāīsteno faktiskas izraidīšanas. Atgriešanas reiss nevar balstīties tikai juridiskā formulā. Kabulā kādam jāpieņem persona, kuru nosūta atpakaļ.

Ja NOS ziņotais ir precīzs, Beļģijas loma būtu šaura, bet politiski redzama. Saskaņā ar ES Vīzu kodeksu Beļģija lemj, kurš šādā īstermiņa uzturēšanās gadījumā drīkst ieceļot tās teritorijā. 25. pants ārkārtas gadījumos ļauj izsniegt vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu.

Ar vīzu vien nepietiktu. Ja kāds delegācijas loceklis ir iekļauts ANO talibu sankciju sarakstā, Beļģijai brauciens būtu jāsaskaņo arī ar ANO ceļošanas aizlieguma izņēmumu procedūru. Īstermiņa vīza pati par sevi to neatrisina.

Sarunas vēl nav vienošanās

Eiropas Komisija var atvērt saziņas kanālu. Tā viena pati nevar saistīt ES ar atpakaļuzņemšanas vienošanos ar talibiem. ES tiesības dod blokam iespēju sarunāt atgriešanas kārtību, taču formālas starptautiskas vienošanās jāslēdz saskaņā ar līgumos noteikto procedūru, tostarp Līguma par ES darbību 79. panta 3. punktu un 218. pantu.

Šī pilnvaru karte ir svarīga, jo valdībām jāparāda, ka noraidītas patvēruma lietas var beigties ar izraidīšanu. Vācija rāda robežas. Berlīne 2024. gada augustā deportēja uz Kabulu 28 afgāņu vīriešus, kurus raksturoja kā notiesātus likumpārkāpējus; lidojums esot organizēts ar Kataras starpniecību (PBS/AP, Al Jazeera). Reuters vēlāk vēstīja, ka Vācija meklējot iespēju tiešām sarunām ar talibiem.

Līdzšinējā prakse ir šaura, pastarpināta un juridiski ievainojama. Valdības var solīt stingrāku atgriešanu. Lai to īstenotu, vajadzīgs sarunu partneris, kuru tās nevēlas leģitimizēt.

Austrija arī ir iestājusies par to, lai Afganistānas valstspiederīgo atgriešanas iespējas paliktu atvērtas, tostarp 2021. gada iniciatīvā, par kuru vēstīja Reuters. Dānijas ES prezidentūras programma atgriešanu un sadarbību ar valstīm ārpus ES ierindo augstu starp publicētajām prioritātēm. Beļģijai kā uzņēmējvalstij tūlītējā uzmanība būtu jāpārdzīvo par vīzām, sankcijām un jautājumu, vai kontakts nesāk izskatīties pārāk līdzīgs atzīšanai.

Tiesību robeža

Neviena tikšanās Briselē nemaina aizliegumu nosūtīt cilvēku tur, kur viņam draud nopietns kaitējums. ES Atgriešanas direktīva prasa ievērot neizraidīšanas principu, proti, aizliegumu atgriezt cilvēku briesmās. ES Pamattiesību harta aizliedz izraidīšanu, ja pastāv nopietns spīdzināšanas vai necilvēcīgas izturēšanās risks.

Tiesas joprojām var apturēt izraidīšanu katrā konkrētā lietā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Saadi pret Itāliju šo aizsardzību saskaņā ar 3. pantu noteica kā absolūtu. Pašreizējās ES Patvēruma aģentūras vadlīnijas par Afganistānu joprojām identificē grupas, kurām draud nopietns risks, savukārt Amnesty International un Human Rights Watch apraksta smagu talibu represiju politiku, īpaši pret sievietēm un meitenēm.

Kontakts nav atzīšana. Neatbildētie jautājumi ir konkrētāki: kas iebrauca Beļģijā, uz kāda vīzu un sankciju pamata, un vai tika meklēta jebkāda vienošanās par atgriešanu. Eiropas atgriešanas politika saduras ar talibu faktisko kontroli, un jutīgākā daļa var notikt ārpus publiskās redzamības.