Fosilā CO₂ emisijas krītas, kopējās sasniedz rekordu

2026. gadā fosilās CO₂ emisijas, pēc prognozēm, nedaudz samazināsies, bet kopējās cilvēka darbības radītās emisijas pieaugs līdz jaunam rekordam (Global Carbon Budget priekšizdevums). Tas nav pretrunā: kopējā rādītājā ieskaita arī emisijas no zemes izmantošanas, un tās, kā prognozēts, pieaugs. Abas izmaiņas ir nelielas, un pagaidām neviena no tām neliecina par noturīgu tendenci.

Cilvēces CO₂ emisijas var iztēloties kā rēķinu, ko sedz no diviem kontiem. Fosilajā kontā ir ogles, nafta, gāze un cementa ražošana. Zemes izmantošanas kontā — emisijas, ko rada mežu izciršana un degradācija, koksnes ieguve, kā arī kūdrāju nosusināšana vai dedzināšana. Šo kontu samazina CO₂, ko no atmosfēras piesaista atjaunojošies meži.

Šogad fosilā konta emisijas, kā prognozēts, saruks par 0,4 % jeb aptuveni 0,15 miljardiem tonnu, sasniedzot 38,2 miljardus tonnu CO₂ (Global Carbon Budget priekšizdevums). Saskaņā ar Global Carbon Project aplēsēm tas būtu pirmais fosilo emisiju kritums gada laikā kopš pandēmijas gada — 2020. gada. Zemes izmantošanas emisijas savukārt, kā prognozēts, pieaugs no aptuveni 4,4 līdz 5,1 miljardam tonnu. Tādējādi kopējās emisijas palielinātos no 42,8 līdz rekordaugstam centrālajam novērtējumam — 43,3 miljardiem tonnu (Global Carbon Budget priekšizdevums).

Skaitļi nāk no Global Carbon Budget — ikgadēja pārskata par cilvēces radītā CO₂ avotiem un apriti. Šā gada izdevums vēl ir priekšizdevums, ko turpina izvērtēt citi zinātnieki. Saistītais pētījums šo pārbaudi jau ir izgājis un publicēts žurnālā Nature Climate Change.

Kāpēc zemes izmantošanas emisijas grūtāk novērtēt

Fosilā konta aprēķins līdzinās elektrības skaitītāja rādījumu nolasīšanai. Pētnieki izmanto valstu statistiku par kurināmo un cementu, kurā uzskaita pārdoto un sadedzināto kurināmo un saražoto cementu. Zemes izmantošanas emisijām šāda skaitītāja nav. Tās aprēķina ar datoru modeļiem, kas aplēš, cik daudz oglekļa uzkrājas un zūd augos un augsnē. Tas līdzinās meža svara noteikšanai pēc aerofotogrāfijām un koku augšanas tabulām.

Kūdra ir daļēji sadalījušās augu atliekas, kas krājas slapjā zemē — kā komposta kaudze, kuras saturs līdz galam nesadalās. Tāpēc kūdrā uzkrājas daudz oglekļa. Kad tā izžūst vai deg, ogleklis nonāk atmosfērā. Aprēķināt, cik daudz tā izdalījusi viena gada laikā, ir daudz grūtāk nekā saskaitīt naftas barelus.

Rekords kļūdas robežās

Kļūdas robežas rāda diapazonu, kurā, visticamāk, atrodas patiesā vērtība. Fosilo emisiju prognozes diapazons ir no 1,5 % krituma līdz 0,6 % kāpumam (Global Carbon Budget priekšizdevums). Tātad pat izmaiņu virziens vēl nav skaidrs.

Zemes izmantošanas emisiju aplēse par 2025. gadu vien ir ar ±2,6 miljardu tonnu nenoteiktību — daudz plašāku par šogad prognozēto aptuveni 0,7 miljardu tonnu pieaugumu (Global Carbon Budget priekšizdevums). CICERO, kura zinātnieki piedalījās budžeta sagatavošanā, brīdina, ka šīs nenoteiktības dēļ no nelielā kopējo emisiju kāpuma nevar izdarīt daudz secinājumu.

Jānošķir divi līdzīgi skaitļi. Emisiju rādītāji parāda, cik daudz cilvēce ik gadu izdala. CO₂ daudzums, kas patiesībā uzkrājas atmosfērā, ir cits rādītājs: daļu emisiju absorbē sauszeme un okeāni, un budžetā šie dabiskie piesaistītāji uzskaitīti atsevišķi. Rekordliels emisiju apjoms rāda, cik lielu spiedienu rada cilvēka darbība. Atmosfēras reakcija ir atkarīga arī no tā, cik daudz dabiskie piesaistītāji konkrētajā gadā absorbē.

Tieši emisijas nosaka, cik strauji sarūk iespēja ierobežot globālo sasilšanu. Saskaņā ar projekta aplēsi, ja mērķis ir nepieļaut temperatūras kāpumu virs 1,5 °C, atlikušas tikai aptuveni 150 miljardi tonnu CO₂ — mazāk nekā četru gadu emisijas pašreizējā tempā (ICOS). Šā gada prognoze rāda, kā neliels fosilo emisiju kritums var pastāvēt līdzās lielākām kopējām emisijām. Pagaidām neviena no prognozētajām izmaiņām neliecina par noturīgu tendenci. Nākamais ikgadējais pārskats būs pirmā iespēja pārliecināties, vai fosilo emisiju kritums turpinās.